Monthly Archives: December 2010

Pīrādziņu mīkla no Delfu apcirkņiem

Tas nu reiz ir oficiāli – mēs mākam cept pīrāgus! Un tas viss, pateicoties interneta dzīlēs uzietai receptei. Šī detalizētā un precīzi ievērojamā pīrāgu mīklas recepte rodama šeit. Tomēr, tomēr, kā mēs labi zinām, visas saites kādreiz var palikt nederīgas, ja to galā vairs nekas nekarājas. Tad nu drošības pēc iekopēju arī šeit. Nelaboju neko, lai skan īstā autora vārdiem no sākuma do golam. Jā, un man žēl, ka nekur nav rodama atsauce uz receptes meistaru, kam es saku vislielāko paldies.  Lasīt tālāk

Svētku soišliks


Kopš saviem veģetārisma pirmsākumiem esmu meklējusi dažnedažādus veidus, kā cienījami pagatavot soišliku jebšu sojas “šašliku”. Visādi ir gājis, bet nu šis ir par labāko atzītais variants. Pēdējo gadu turas mūsu un ciemiņu topā. Te man bildēs būs sojas “steiki”, bet marināde un pagatavošana principā tā pati.


marinādei:

100 ml sojas mērces
100 ml tomātu pastas vai sulas
100 ml eļļas (vislabāk jau garšīgas)
100 ml vīna/ābolu etiķa, derēs arī citronu sula
2-3 ēd.k. sinepju vai 1-2 tējk. sinepju pulvera
2- 3 paprikas (būs smuki, ja paņems pa vienai no katras krāsas)
2-4 sīpoli (der visu veidu un krāsu, sarkanie gan būs vissmukākie, protams)
sāls, pipari pēc garšas Lasīt tālāk

Svētku ķēpaušu trifeles

Sākšu jau ar to, ka no sirds ceru, ka visiem bijuši jauki, mīlīgi un garšīgi svētki. :)
Bija man plāns iepostēt kādus svētku galda ēdienus, bet kaut kā sakrita viss kopā tik ļoti, ka nebija laika un galu galā gribējās vairāk svētkus baudīt nekā par tiem rakstīt. Bet šis tas no virtuves stāstiem man ir stāstāms palicis gan, piemēram, Smalko Trifeļu Stāsts. Varbūt, ka  noder arī Jaungada gaidīšanai.

Šogad ģimeniski norunājām nekādas dāvanas nepirkt un tā nu ar Smārtu tikām pie dāvanu pagatavošanas pašu rokām un blenderiem. Doma par smukām, paštaisītām končām gaisā šūpojās jau ilgi, tik vajadzēja sadomāt receptūras. Sarakājos neta apcirkņos un uzgāju daudz interesantu lietu. Beigās noapaļoju trīs idejas, no kurām īstenoju vienu, jo ķēpa bija liela un laika maz. Bet nu es domā, ka izvēlējāmies taisīt garšīgāko, smukāko un veselīgāko no variantiem. Lasīt tālāk

Spagetti ar dārzeņu mērci

Dienās, kad nav jārakņājas pa dārza labumu krājumiem un noputējušām grūbu burkām, mums ļoti patīk lutināties ar Āzijas  (pārāk plašs jēdziens, jā) vai itāļu virtuves ēdieniem. Stirfrajs jau nesen bija, tagad par tiem itāļiem.
Šis nu reiz ir ļoti elementārs un klasisks ēdiens, bet tomēr pastāstīšu, ko liku katliņā. Tātad, divām porcijām mums vajadzēja:

spagetti (izmantoju puspaciņu)
1/2 baklažāna
1/2 cukini
300 – 500 g tomātu (ja svaigus, tad jānoņem miziņas, man bij bundžu)
sauju olīvu
4-6 saulē kaltētos tomātus (tomāti eļļā būtu sulīgāki, man bija bez)
2 ēd. k. kaperu
4 ķiploka daiviņas
olīveļļu
sauju svaigu bazilika lapiņu
sāli, svaigi maltus melnos piparus

Novāra spagetti al dente.

Dārzeņus sagriež nelielos kubiņos. Lasīt tālāk

Humoss un pita – brokastis šikas

Es jau iepriekš esmu pļāpājusi par humosu. Toreiz vēl mūsmājās nebija tahini (sezama pastas) bijis, tāpēc nezināju, cik garšīgi ir, ja IR.
Noteikti iesaku pievienot kādu karoti tahini, noteikti. Rezultātā sanāca tikpat garšīgi kā humoss, ko pirkām Vīnē, vienā mazā turku veikaliņā, kur tas bija pašgatavots, safasēts parastās plasmasas kastiņās un derīguma termiņš ar flomīti uz vāka uzrakstīts. Tagad beidzot arī zinu, kāpēc viņiem sanāca tik perfekti. jei!

Klāt grauzām pitas maizītes, ko pagatavoju vienā Gordrona Remzija video noskatītā manierē: pitas maizi sagriež divos aplīšos un tos tad vēlreiz – uz divām vai četrām daļām pēc paša izvēles. Lasīt tālāk

Indiski sautēti dārzeņi ar tofu kraukšķiem

Mani jau pāris dienu vajāja doma par kāpostu/topinambūru kombināciju.

Vakar nolēmu beidzot abus saprecināt.
Es cilvēks nopietns un vispirms raudzījos pēc iespējamiem gatavošanas  vairantiem. Vienīgais, ko atradu, bija kāpostu-topinambūru pica ar Ementāles sieru. Izklausījās labi, bet dīvaini arī, un tad būtu vēl jādomā, kā to siera nebūtību aizmālēt… galu galā pieslēdzos tikai kāpostu receptēm, kaut kā nonācu līdz indiešu ēdieniem, uzgāju ļoti labu lapu ar video un detalizētiem aprakstiem: Manjula’s kitchen. Tur paskatījos visādas garšvielu kombinācijas, paskatījos, ko dara ar kāpostiem un beigu beigās nolēmu daudz nečikināties un ķerties tik pie darba.   Lasīt tālāk

Smārta sapņu piparkūkas

Vakar mums vegatērijā bija mīlīgs vakars ar pamatīgu cepināšanos – Smārts cepa savu meistarpicu un pie reizes nolēmām izcept piparkūkas no mīklas, ko uztapinājām pāris dienu iepriekš.

Pica, protams, kā allažiņ un vienmēr bija brīnumgarda. Tagad virs mērcītes uzkaisām arī rauga pārslas un sanāk tāds trīts, ka traks var palikt. Bet par picu citreiz, jo šoreiz es gribu paklaigāt par piparkūkām.

Piparkūkas ir tik neticami gardas, ka es  tiešām nespēju tam noticēt. Es neesmu nekāds īpašais saldummīlis un piparkūkas vispār mani īpaši nesajūsmina. Bet nu parasti izcepu gan pāris pannas uz Ziemassvētkiem un domāju, ka šogad tak arī vajag. Uzgāju netā pievilcīgu, superātru un vienkāršu recepti (ar video pat) un nolēmu izmēģināt. Lasīt tālāk

Pildītas griķu pankūkas

Jau labu laiku biju dzirdējusi cildinošas runas par griķu miltiem un jo īpaši – par plānajām griķu pankūkām. Reiz sanāca beidzot ieraudzīt arī veikalā un tā nu griķu milti ietupās mūsu virtuves plauktā un gaidīja savu kārtu.
Joprojām veicot ložņāšanu pa krājumiem, nolēmu, ka pienācis laiks saņemties un tapināt tās pankūkas beidzot.
Ledusskapī lēnām kaltējās puse kāposta, kuru nolēmu lietderīgi izmantot un tā tapa doma par kāpostu-lēcu pildījumu.  Lasīt tālāk

Polenta

Ar mistisko polentu pirmo reizi saskāros jau pirms kādiem gadiem, kad tulkoju rumāņu filmu, kurā polenta kā īpaši tradicionāls ēdiens figurēja sarunās. Es kā ūbercentīgs zubrenieks centos uzrakt, kas tas īsti ir un kā pie mums to sauc. Toreiz uzzināju tikai to, ka tas ir kkas no kukurūzas putraimiem un ka mums tam cita vārda nav. Tātad – polenta ir polenta.

Pēc kāda laika satiku rumāņus LV un viņiem nojautāju, kas tas par zvēru. Viņi, protams, nezināja.  Vēl pēc kāda laika satiku rumāņus Turcijā un jautāju, kas tas tāds ir. Viņi nezināja. Toties turpat uzradās izpalīdzīgi itāļi, kas zināja gan, jo izrādās, ka tas tomēr ir viņu ziemeļpuses tradicionālais ēdiens. ahā!

Pirmo reizi kukurūzas putraimus zem nosaukuma polenta ēdām Kijevā, kad staigājot pa lielveikalu, uzdūros jau zināmajam nosaukumam (tikai ātri vārāmam)  un beidzot gribēju noskaidrot, kas tas ir.
Izvārīju pēc instrukcijām kā parastu putru. Nebij ne vainas, bet nu ūbergaršīgi arī ne.
Daļa putraimu nonāca līdz mājām, bet tur tos nesagatavotus pārsteidza pārtikas kodes un nokoda vienā setā.
Un tad, rau-re, pamanīju, ka mums tak’ arī tādus pārdod. Iegādājām.
Tā nu tā manta mums plauktā glabājās līdz šainedēļai, kad joprojām caurskatot krājumu plauktus, nolēmu sadūšoties un ķerties polentai klāt. Lasīt tālāk