Tag Archives: polenta

Polentas pirkstiņi

 

_MG_3318 copy

 

Savas dzīvošanas laikā esmu pavadījusi nevajadzīgi daudz laika pie lielveikalu ledusskapjiem un saldētavām, ķiķinot par bērnu, studentu un vecmāmiņu cīsiņiem un pelmeņiem. Un te nu mēs esam – šodien es neveiklajiem ēdienu nosaukumu kalambūriem pievienošu polentu ar pirkstiem. Labu apetīti.

 

_MG_3330 copy

 

Vajadzīgs:

  • 1 gl. polentas putraimu
  • 4 gl. ūdens
  • 1 ēd.k. sojas mērces + liela šķipsna sāls
  • 2 ēd.k. grauzdētu sezama sēklu
  • 2 nori lapas, sagrieztas strēmelītēs (pēc vēlēšanās)

Gatavo:

  • Katliņā uzvāra ūdeni, samazina temperatūru līdz vidējai, pievieno sāli.
  • Tievā strūkliņā ber polentu verdošajā ūdenī, nepārtraukti maisot ar putojamo slotiņu vai karoti.
  • Samazina temperatūru un maisa polentu, līdz tā sabiezējusi (dažas minūtes).
  • Pievieno sojas mērci un kārtīgi samaisa.
  • Uzliek vāku un atstāj vārīties zemā temperatūrā 30 minūtes, pa laiciņam polentu kārtīgi apmaisot un pieskatot, lai tā nepiedeg pie katliņa dibena.
  • Kad polenta gatava, iemaisa sezama sēklas un lej lēzenā traukā, izlīdzina, atdzesē un liek ledusskapī sastingt (ar pāris stundām pietiks).
  • Kad polenta sacietējusi, to sagriež vienāda izmēra stienīšos.
  • Ja vēlas, katru stienīti aptin ar ūdenī samitrinātu nori lapas strēmelīti.
  • Cep sakarsētā eļļā (pēc cepšanas noliekot uz papīra dvieļa atvadīties no liekās eļļas) vai krāsnī (200°C, 20 min., var nedaudz apziest ar eļļu).
  • Ēd siltus, nedaudz atdzisušus vai pavisam atdzisušus, visādi ir labi.

 

 _MG_3374 copy

 

_MG_3410 copy

 

_MG_3444 copy

Polenta

Ar mistisko polentu pirmo reizi saskāros jau pirms kādiem gadiem, kad tulkoju rumāņu filmu, kurā polenta kā īpaši tradicionāls ēdiens figurēja sarunās. Es kā ūbercentīgs zubrenieks centos uzrakt, kas tas īsti ir un kā pie mums to sauc. Toreiz uzzināju tikai to, ka tas ir kkas no kukurūzas putraimiem un ka mums tam cita vārda nav. Tātad – polenta ir polenta.

Pēc kāda laika satiku rumāņus LV un viņiem nojautāju, kas tas par zvēru. Viņi, protams, nezināja.  Vēl pēc kāda laika satiku rumāņus Turcijā un jautāju, kas tas tāds ir. Viņi nezināja. Toties turpat uzradās izpalīdzīgi itāļi, kas zināja gan, jo izrādās, ka tas tomēr ir viņu ziemeļpuses tradicionālais ēdiens. ahā!

Pirmo reizi kukurūzas putraimus zem nosaukuma polenta ēdām Kijevā, kad staigājot pa lielveikalu, uzdūros jau zināmajam nosaukumam (tikai ātri vārāmam)  un beidzot gribēju noskaidrot, kas tas ir.
Izvārīju pēc instrukcijām kā parastu putru. Nebij ne vainas, bet nu ūbergaršīgi arī ne.
Daļa putraimu nonāca līdz mājām, bet tur tos nesagatavotus pārsteidza pārtikas kodes un nokoda vienā setā.
Un tad, rau-re, pamanīju, ka mums tak’ arī tādus pārdod. Iegādājām.
Tā nu tā manta mums plauktā glabājās līdz šainedēļai, kad joprojām caurskatot krājumu plauktus, nolēmu sadūšoties un ķerties polentai klāt. Lasīt tālāk