Monthly Archives: January 2014

Mans mīļākais virtuves gadžets + lēcu nesautējums a la Mexicana

titan_julienne_tool

Pēdējā laikā esmu cītīgi piestrādājusi pie tā, lai no sirds iemīlētu Sakņaugus Vietējos. Un, jo vairāk variēju ar sastāvdaļām, garšvielām, eļļām un citām piedevām, jo vairāk pārliecinos, ka ir ārkārtīgi būtiski, kā dārzeņi ir sagriezti.

Man ir tikai viena rīve, ar ko bieti sašķēlēt miniatūros stienīšos un tas, kā izrādās, ir vienīgais griezums, kādā man biete neriebj. Un man ir brīnišķīgs dārzeņu šķēlētājs, kas sagriež burkānus, kāļus, baltos redīsus, cukīni, saldos kartupeļus un citus dārzeņus vienādās, glītās strēmelītēs. Tādā veidā varu pagatavot raw nūdeles pāris minūtēs, turklāt nenoraujot pirkstus, kā tas varētu gadīties ar nāves mašīnu mandolīnu.

Un pats labākais ir tas, ka šī ierīce ir ļoti lēta un jau atkal nopērkama (skat. ŠEIT). Pie viena iesaku iegādāties arī šajā pašā akcijā piedāvāto dārzeņu mizotāju. Pats labākais mizotājs, kāds man jebkad ir bijis (un man jāatzīst, ka šajā jomā es nekad iepriekš neesmu bijusi tik monogāma).

Pie reizes padalīšos ar recepti, kurā burkānus iesaku šķēlēt tieši ar šo ierīci. Es daru tā – sašķēlēju garas burkānu strēmeles, kuras sakārtoju glītā čupiņā un tad sagriežu 3 cm garos stienīšos.

 

Lēcu nesautējums – sātīgs, ass un dūšu piesienošs taču ļoti svaigs ēdiens

Lai pagatavotu lēcu nesautējumu diviem, vajadzīgs:

  • 2-3 glāzes diedzētu pelēko lēcu (diedzēju lēcas divas-trīs dienas, līdz parādās apmēram 5 mm-1 cm gari asniņi)
  • 1 burkāns
  • 1 neliela sarkanā paprika
  • 4 tomāti
  • 4 saulē kaltēti tomāti
  • 1 avokado
  • 2 ķiploka daiviņas
  • 1 neliels sīpols (jā, man parasti ir ļoti pamatīgi iebildumi pret svaigiem sīpoliem)
  • Kajennas pipari
  • 1 ēd.k. citrona sulas
  • Garšaugu sāls (man ir brīnišķīgs Rapunzel garšaugu jūras sāls no Biotēkas)
  • Pēc vēlēšanās – 1 tējk. salduma (kokosriekstu cukurs, agaves sīrups vai cits saldinātājs)
  • Kinza (ja neriebjas)
  • Kūpinātās paprikas pulveris (nopērkams Tiger) (tad gan šis vairs nebūs svaigēdiens)

Paņem divus tomātus un sablendē kopā ar kaltētajiem tomātiem, sīpolu, ķiploku, citrona sulu un kajennas pipariem. Blendējumam vajadzētu izskatīties pēc pabiezas tomātu sulas.

Sastrēmelē un sagriež (te noder manis reklamētā ierīce) vai sīki sakapā burkānus, papriku un kinzu un pievieno tomātu mērcei. Uzliek traukam vāciņu un liek ledusskapī, lai garšas savelkas (vismaz stundu).

Kad sāk gribēties ēst, iemaisa mērcē noskalotas diedzētās lēcas, nogaršo, vai netrūkst sāls un/vai kajennas piparu un liek mīļākajās bļodiņās, pievieno kubiņos sagrieztu avokado, pārkaisa kūpinātās paprikas pulveri. Samaisa. Ēd.

 

Zemsvītras piezīme:

* Diedzēto lēcu daudzums variējams pēc paša gaumes un patikšanas – ja gribas biezu, sautējuma konsistences ēdienu, liek vairāk, ja gribas pabaudīt tomātu pikantērijas, lēcas pievieno mazāk.

* Šī recepte uztapa vasarā, tāpēc tā noteikti jāpatur atmiņā līdz nākamajai sulīgi gatavo tomātu ražai.

* Iepriekšējā porcija noēsta, lēcas un bildes sadīgs kaut kad vēlāk.

 

Dzeltenie zirņburgeri ar halapenjo

WP_004407 (1)

Kad brauc daudz viesu, es gatavoju daudz humosa vai kādas citas pākšaugu mērces/pastētes/dipa. Pēdējo reizi sanāca savārīt ne tikai turku, bet arī dzeltenos zirņus. Tie pirmie kļuva par milzīgu humosa bļodu, tie otrie gaidīja nākamo dienu, lai kļūtu par plācenīšiem jeb zirņburgeriem ar asumiņu (tāpēc tas halapenjo).

Vajadzīgs:

  • 400 g vārītu dzelteno (vai turku) zirņu
  • 2-4 ēd. k. turku zirņu miltu* (nopērkami Hanuman un nu jau arī Rimi, uz paciņas rakstīts Gram Flour)
  • 2 tējk. malta kumīna
  • 4-6 ķiploka daiviņas (izspiestas caur ķiploku spiedi vai sakapātas)
  • 2 ēd. k. olīveļļas
  • vismaz 3 ēd.k. sakapātu halapenjo piparu (izmantoju konservētos, nopērkami lielā daļā lielveikalu)
  • sāls pēc garšas

Gatavo:

Virtuves kombainā (vai bļodā ar rokas blendera palīdzību) viendabīgā masā pārvērš vārītos zirņus un visas piedevas, izņemot halapenjo un turku zirņu miltus. Kad tas darīts, masā rūpīgi iemaisa turku zirņu miltus un halapenjo gabaliņus. Trauku noliek vēsumā uz kādu stundiņu, lai mīkla “savilktos” un plācenīši labāk kopā turētos.

Kad stunda pagājusi, uzgriež cepeškrāsni karsēties uz 180-200 grādiem un no mīklas gatavo plācenīšus, ko glīti izvieto uz ieeļļotas cepešpannas/plāts vai kā nu to ierīci sauc. Ja gribas, lai zirņburgeri būtu brūnāki un kraukšķīgāki, katram plācenītim no virspuses uzziež kādu pilienu olīveļļas. Zirņburgerus cep kādas 20 minūtes, kad maliņas kļūst zeltainas, apmet uz otru pusi un pacep vēl 10 minūtes. ĒD.

 

Zemsvītras piezīmes:

* Turku zirņu milti ir brīnišķīgs izgudrojums, kas ir neaizstājams to vegānu virtuvēs, kas grib gatavot falafeļus, koftas un citas dārzeņu vai pākšaugu bumbiņas, plācenīšus, pankūciņas vai burgerus. Zirņu milti palīdzēs masai labāk turēties kopā, nepadarot mīklu pārāk miltainu un bezgaršīgu (šeit ar šausmām atceros bērnības ķirbju un kabaču pankūkas, kas neturējās kopā bez puspakas miltu un tieši tā arī garšoja).

* Protams, plācenīšus var droši cept arī pannā, bet tad var nākties performēt burvju trikus, lai tos apgrieztu vienā gabalā un nepadarītu par eļļas švammītēm. Cepeškrāsnī sanāk mazāka ķēpa un mazāks tauks, kas janvāra pēkšņo atklāsmju un apņemšanos laikā ir diezgan būtiski.