Author Archives for martaram

Banānmaizes granola un mājās gatavots auzu piens

 

 

Vispār gribēju šo saukt par brūno banānu granolu, bet tas neizklausās gana kārdinoši, turklāt “banānmaize” ir tas, kas šo granolu raksturo vislabāk – tā patiešām garšo kā mazi, kraukšķīgi banānmaizes gabaliņi ar karamelizētiem riekstiem. Iedvesmu šai receptei aizguvu no sava vismīļākā kulinārā resursa Serious Eats, meklējot jaunas idejas gatavu banānu izmantošanai. Ko vēl var darīt ar gataviem banāniem? Cept pankūkas, banānmaizi, banānu mafinus un gandrīz jebkādas kūkas, jo gatavi banāni augu valsts konditorejā tiek veiksmīgi izmantoti olu aizvietošanai.

Bet atgriežoties pie granolas – vai zini, ar ko tā atšķiras no mušļa? Granola tiek cepta krāsnī un nav tik birstoša – auzu vai citu graudaugu pārslas salīp kopā mazākos un lielākos gabaliņos, ko var ēst ar pienu vai jogurtu vai vienkārši kā saldu našķi. Parasti auzu pārslām tiek pievienota eļļa un cukurs, un tas ir pārbaudīts un garšīgs ceļš, taču šajā receptē es cukura vietā izmantoju ļoti, ļoti gatavus banānus un dateles, savukārt eļļas vietā – riekstu sviestu. Tā kā granolu parasti pasniedz ar augļiem un ogām, es  to negatavoju pārlieku saldu. Ja šķiet, ka salduma tomēr par maz, var izmantot vairāk dateļu vai pievienot kādu citu saldinātāju – kļavu, dateļu, agaves sīrupu vai cukuru. Ja nevēlies izmantot riekstu sviestu, aizvieto to ar sēklu sviestu vai eļļu.

Granola lieliski sader ar mājās gatavotu auzu pienu, tāpēc pierakstu recepti arī tam. Tā, protams, nav mana recepte, tā vienkārši jau kādu laiku eksistē vegānu kolektīvajā apziņā. Mājās gatavots auzu piens nav gluži tāds, kāds nopērkams veikalā, taču tas ir ļoti lēts, bez tetrapakas, garšo labi un ir  daudzveidīgi izmantojams. Man līdz šim nav izdevies pagatavot auzu pienu, kas izcili saderētu ar kafiju, taču gan jau kādu dienu (ja tev ir padoms, priecāšos, ja padalīsies). Auzu piens no visiem augu pieniem pagatavojams visvieglāk – auzu pārslas pat nav jāmērcē un jāskalo (to, protams, var darīt, bet es īpaši neredzu vajadzību), tās vienkārši sablenderē ar ūdeni, izkāš un viss. Lasīt tālāk

Dzelteno zirņu krēmzupa, buljons un plācenīši

 

 

Man reizēm patīk domāt par dažādiem izteicieniem, īpaši tiem, kas paredzēti kā mierinājums neveiksmīgām personām. Nu, tiem, kam trauki plīst, kam neveicas kārtīs un kam trāpa putnu dāvesti. Tagad es zinu, kā šie teicieni rodas. Nesen gribēju blogā dalīties ar ideālo turku zirņu recepti. Zirņus izmērcēju, izvārīju, bet kaut kas īsti nesanāca, jo… kļūdaini biju paņēmusi dzeltenos, ne turku zirņus. It kā jau tas nebūtu īpaši apkaunojoši, bet man patīk domāt, ka protu ēdienu, turklāt esmu vegāns jau gandrīz desmit gadus, tātad varētu gadīties, ka vēnās jau kādu laiku pārliecinoši plūst humoss. Bet tad, kā par spīti šai kļūmei, es vienas receptes vietā netīšām izdomāju trīs (!) Joprojām nezinu, kā pārvērst šo pieredzi teicienā, bet domāju, ka skaidri redzams, ka man uzsmaidīja cūkas laime, jo viss taču labs, kas labi beidzas. Galu galā, varbūt šis nemaz nav stāsts par neveiksmi, bet gan par to, kā es tiku pie trīs burkāniem ar vienu rāvienu. Lasīt tālāk

Ātrās ābolmaizītes

 

 

Šī ir recepte, kas man noder brīžos, kad jāuzņem viesos negaidīti ciemiņi vai kārojas ko saldu pie kafijas, bet veikals tālu un kurpes slinkas. Tā kā tiek izmantota saldēta kārtainā mīkla, šī recepte patiešām ir pa spēkam katram, kas sasniedzis vecumu, kad droši var tuvoties cepeškrāsnij un sagriezt ābolu. Un, kas iepriecinoši, lielākajā daļā lielveikalu nopērkama vegāniska kārtainā mīkla, ko glabāt saldētavā līdz brīdim, kad brauc ciemiņi vai vienkārši sagribas bulciņu. Lasīt tālāk

Krāsnī ceptas sakņu selerijas un balto pupiņu krēmzupa ar dedzinātiem citroniem

 

 

Esi sveicināts jaunajā gadā! Pēc garajām svētku brīvdienām, kad ēsts daudz un svinīgi, mazliet gribas atgriezties ikdienas ritmā, tāpēc mizoju sakņaugus un vāru karstu un biezu krēmzupu. Šī, jāatzīst, ir diezgan smalka zupa, jo garšas komplicēšanas un uzlabošanas nolūkos dārzeņi pirms vārīšanas tiek cepti krāsnī un ar nolūku mazliet apdedzināti, lai garšā vairāk salduma un nedaudz rūgtuma. Šo metodi (un iedvesmu zupas receptei) noskatīju, Ziemassvētkos gatavojot ziedkāpostu bisku (kas ir ļoti krēmīga, sātīga zupa) pēc pavārgrāmatas “Crossroads” receptes. Grāmata ir ļoti skaista un vērtīga, īpaši iesaku tiem, kam patīk dzīvot virtuvē, jo viena ēdiena pagatavošanai nereti nepieciešams izmantot trīs receptes un rezultāts, protams, ir tā vērts.

Šo recepti savukārt iesaku tiem, kam garšo sakņu selerija, jo zupā tās garša ir izteikti jūtama. Selerijai ļoti piestāv citas katlā saliktās garšas – timiāns, sīpols, puravs, ķiploks un citrons. Arī lielās baltās pupas ar sakņu seleriju ir teicama kombinācija, jo valdošās garšas ir saldenas un maigas. Lai nebūtu garlaicīgi, lieku klāt dedzinātu citronu un citrona miziņu, kas piešķir zupai gan jau minēto rūgtumiņu, gan svaigumu.

Tas tad laikam arī viss, jo cik var runāt par vienu zupu. Labu apetīti un labu 2019. gadu, draugi! Lasīt tālāk

Kabaču pankūkas

 

 

Čau augustā. Vai zini, kam šī karstā vasara ļoti patīk? Daudziem un īpaši kabačiem. Draugi, kas brauc ciemos no laukiem un dārziem, ved līdzi vismaz pa kabacim un saka, ka tie šogad augot kā traki, vēl trakāki nekā parasti. Tā nu man mājās saradies daudz kabaču, un es neticu, ka esmu vienīgā.
Skatījos uz saviem kabačiem, līdz sagribējās bērnības kabaču pankūkas. Toreiz pankūkās likām kabačus, olas un miltus, reizēm arī sieru, bet šeit izmantoju kabačus, turku zirņu miltus (ko, starp citu, joprojām uzskatu par vienu no brīnišķīgākajiem produktiem pasaulē), daudz garšvielu un pievienoju arī pilngraudu pārslas – papildu tekstūrai un tāpēc, ka apzinīgi cenšos ēdienkartē iekļaut vairāk pilngraudu produktu, bet putras negaršo.
Recepti vari droši pielāgot savām vēlmēm – pankūkas, piemēram, labi turēsies kopā arī bez pārslām, tikai pievieno vairāk turku zirņu miltu. Vari izmantot dažādas garšvielas, pievienot sīki sakapātus svaigus zaļumus, sīpolus un ķiplokus, rīvētus burkānus, sīki sagrieztu papriku, sēnes, kūpinātu tofu un citas garšīgas lietas.
Pankūkas vislabāk garšo siltas, bet nav ne vainas arī atdzisušām. Labi apēdas gan tāpat, gan ar salātiem un dažādām mērcītēm. Tā kā man ļoti garšo asi ēdieni, pankūkas ēdu ar pikantu salsu, ko pagatavoju no gataviem tomātiem, lociņiem, kinzas, halapenjo vai citiem čili, sāls un citronu sulas.

Labu augustu un apetīti!

Lasīt tālāk

Lieldienu brokastis

 

 

Domājot par Lieldienu ēdieniem, es domāju par brokastīm, jo manā bērnībā tie vienmēr bijuši rīta svētki. Mūsu ģimenē (tāpat, kā, pieņemu, daudzās citās), šo svētku centrā bija olas un to krāsošana, slēpšana, meklēšana, ripināšana, sišana un ēšana. Man patika viss, izņemot to pēdējo, jo vārītas olas man gluži vienkārši negaršoja. Droši vien tāpēc vēlāk, kad pievērsos vegānismam, man nepavisam nebija grūti Lieldienās olas aizvietot ar avokado, kas man ļoti garšo, turklāt pēc izskata atgādina neliela pūķa olu. Nevienu svētku jēga nav ēdienā, taču svētku ēdiens viegli piesaista atmiņas un sajūtas. Tāpēc es avokado uzberu melno sāli, kura smarža un garša atgādina olas  – tā es atceros tāla pavasara rītu, kad virtuves logos spīdēja saule, mēs bijām atradušas gandrīz visas mammas un tēta noslēptās olas un mana dzīves lielākā problēma bija tā, ka māsa ir nokodusi galvu manam šokolādes zaķim. Es atceros to rītu, kad abas gājām mazgāt sejas avotiņā un šūpoties vietējā parkā, pirms tur saskrējušas bērnu rindas. Un es atceros pirmās Lieldienas ar savu nu jau topošo vīru, kad sēdējām uz grīdas vēl tukšā viesistabā, ēdām brokastu maizītes un skatījāmies cīruļputeni aiz loga.

Lai laba gatavošana un skaisti svētki, ko atcerēties nākamgad! Lasīt tālāk

Halvas-cepumu torte

 

 

Vakar pie manis ciemojās Kitija – mīļš draugs ar dažādiem talantiem un leģendāru ģimenes recepti halvas-cepumu tortei. Viņa šo kūku bērnībā gatavoja mammas vadībā un arī šoreiz, veikalā pērkot produktus, mums vairrākārt bija nepieciešama viņas mammas konsultācija, kas man šķita kaut kā tik, nu, ko tur bīties no banalitātēm – sirsnīgi.
Es nezinu, vai cepumu tortes garšotu tik īpaši, ja nebūtu bērnības atmiņu par to gatavošanu un triumfu par to, ka kaut ko tik garšīgu esi pagatavojis pats savām rokām. Arī mēs šoreiz bijām diezgan lepnas, jo veiksmīgi izdevās veganizēt vēl vienu bērnības recepti.

Tad nu mīļs paldies Kitijai un viņas mammai, šī recepte tagad būs arī manā bloc(dz)iņā.
Lasīt tālāk

Mājīgie pelmeņi

 

 

Ir tāds teiciens – acis darba izbijās, rokas darba nebijās. Par pelmeņiem runājot, nobijušās bija gan manas acis, gan rokas, un, ja ne lasītājas aicinājums ielikt blogā pelmeņu recepti, es tā arī turpinātu baidīties un domāt, ka šis nu gan ir viens neprātīgi grūts ēdiens. Nu, nav, izrādās, ka tiešām nav. Es ļoti lepojos gan ar to, kā man izdevās mīkla, gan pildījums. To, starp citu, izdomāju un pagatavoju kā pirmo no vairākiem pildījumiem un pagaidām tas ir palicis nepārspēts.
Vārdsakot, ja arī tev no pelmeņa bail, atroti džempera piedurknes un ej uz virtuvi, tur tevi gaida negaidīta veiksme. Lasīt tālāk

Kvinoja ar saldo kartupeli, turku zirņiem, tofu un tahini mērcīti

 

 

Pirms nu jau kāda laika kvinojas bļoda un citas līdzīgas bļodas bija ļoti modīgi ēdieni. No tā varam secināt ne tikai to, ka man patīk modei nevis skriet, bet vilkties pakaļ, bet arī to, ka ir kāds iemesls, kāpēc ļaudis bija pamatīgi aizrāvušies ar ēšanu no bļodām. Es teiktu, ka iemesls ir tas, ka šis ēdiens ir daudzveidīgs, vienkārši variējams un ļoti krāsains un fotogēnisks, kas mūsdienās nepavisam nav mazsvarīgi. Visbiežāk šajās bļodās apvienotas vienkāršas sastāvdaļas, kas viena otru papildina, bet tikpat labi varētu tikt ēstas arī atsevišķi. Parasti tie ir graudaugi, augu olbaltumvielas (piemēram, tofu, sēnes, pākšaugi), kā arī dažādi un dažādi pagatavoti un/vai svaigi dārzeņi. Šīs bļodas kādā brīdī sāka dēvēt par Budas bļodām, iespējams, tāpēc, ka parasti tās cenšas veidot kā pašu pilnību, sabalansējot mazas dažādu sastāvdaļu porcijas. Te būs viens bļodas piemērs, ko vari mainīt, lai piemērotu savam garastāvoklim un ledusskapim. Lasīt tālāk

Kraukšķīgi turku zirņi un saldie kartupeļi uzkodām, salātiem un zupām

 

 

Šo recepti bildēt bija diezgan grūti, jo, kamēr domāju, kur būs laba gaisma fotografēšanai, panna pamazām kļuva tukšāka un nefotogēniskāka. Tas tāpēc, ka man šis ir vieglu atkarību izraisošs našķis – kraukšķīgs, salds, sāļš, mazliet pikants, nu, viss tur ir. Ja netīšām neizēdas visa panna tāpat, šos kraukšķīšus vari pārkaisīt salātiem, pievienot siltajiem ēdieniem un zupām. Vislabāk, protams, garšo silti, taču nav ne vainas arī padzisušiem.
Bez garšīguma šai receptei ir arī citi plusi – tā ir ļoti vienkārši pagatavojama un ļoti veiksmīgi pakļaujas improvizācijai, jo vari variēt ar garšvielām. Es visbiežāk izvēlos kumīnu, aso papriku, savu iemīļoto garšvielu maisījumu Asumiņš, čili Svanetijas sāli, kariju, rauga pārslas, melnos piparus, sīpolu pulveri, kūpināto papriku un koriandru. Ne visu kopā, protams.

Lasīt tālāk

Krāsnī cepts marinēts tofu vai baklažāns

 

 

Tofu pavisam noteikti ir viens no maniem mīļākajiem produktiem, kas ledusskapī atrodams gandrīz vienmēr. Visbiežāk pērku tuvākajā veikalā atrodamo vislētāko tofu Sojalita, ko (tāpat kā citus neitrālās garšas tofu) izmantoju kā piedevu dažādu ēdienu gatavošanā. Uzkodām un sendvičiem šad tad nopērku arī kādu smalkāku tofu – kūpinātu, marinētu, ar tomātiem, baziliku vai mango. Veidu ir patiešām daudz, ražotāju arī daudz, tāpēc katram ir iespēja atrast tofu, kas garšo vislabāk.
Visbiežāk tofu kubiciņus vai šķēlītes ātri apcepu uz pannas, beigās pielejot kādu marinādi vai sojas mērci, taču šad un tad cepu tofu arī krāsnī. Šoreiz dalos ar ļoti klasisku tofu marinādi, kurā apvienotas ķīniešu virtuves galvenās garšas – sojas mērce, ķiploks, čili un ingvers, neaizmirstot arī par skābumu un saldumu, kā jau tam marinādē jābūt. Kāds ir rezultāts? Marināde un cepšana maina gan tofu garšu, gan tekstūru un necilo Sojalitu nevar ne pazīt, to noteikti varētu sajaukt ar kādu no smalkajiem un dārgajiem ražojumiem.
Tā kā pannā bija brīva vieta, pieliku klāt arī baklažānu. Ko tur kautrēties – tā bija zelta ideja. Ja tev garšo grilēti baklažāni, noteikti izmēģini šo recepti, es apsolu, ka nebūs jāviļas.

 

Lasīt tālāk

1 2 16