Tag Archives: kartupeļi

Kartupeļu-sēņu pankūkas

Es zinu, ka savulaik esmu bijusi kartupeļu pankūku pūrists – tikai kartupeļi, sāls un basta. Bet visās attiecībās (vismaz Holivuda man tā saka) mēdz pienākt brīdis, kad terapeits iesaka ļauties eksperimentiem, lai tās nezaudētu asumu un noslēpumu. Mans asums ir nazis, mans noslēpums ir sēne. Šķita, ka nekas nevar noiet greizi – sēnes, kartupeļi, rozmarīns un timiāns ir sapņu kompānija. Un taisnība vien ir – saderība lieliska, pankūkas ideāli turas kopā, ir kraukšķīgas un smukas. Tu gaidi “bet”? Es arī, bet nav. Labas pankūkas.

Lasīt tālāk →

Kartupeļu-redīsu salāti ar diļļu majonēzi

Principā jau recepti varētu vispār nerakstīt, jo nosaukumā jau viss ir pateikts – jaunie kartupelīši, redīsi, dilles un majonēze. Bet jāraksta vien ir, jo majonēze ir vegāniska, pie tam gatavota no tā, ko parasti lejam ārā – šķidruma no turku zirņu bundžiņas.
Nu jau labu laiku šis šķidrums, ko dēvē par aquafaba, ir pasludināts par vegāniskās kulinārijas svēto grālu – no tā gatavo bezē cepumus, (tātad arī Cielaviņas), putukrējumus un, protams, majonēzi.
Esmu gatavojusi majonēzi no zīda tofu (silken tofu), sojas piena, sēklām un riekstiem, bet neviena no tām nevar aquafaba majonēzei pat kurpes šņorēt. Taisnību sakot, arī neviena veikalā nopērkamā vegāniskā majonēze nestāv tai tuvāk kā ceturtās pakāpes māsīca.
Neesmu šīs majonēzes izgudrotāja, un godīgi jāatzīst, ka nezinu, kurš ir, bet te būs mana variācija par tēmu.

Diļļu majonēze:

Turku zirņu šķidrums no vienas 400 g bundžiņas
1 ēd.k sinepju
1 ēd.k. mārrutku
1/2 tējk. melnā akmens sāls (kala namak, ar olu garšu un smaržu) vai parastā sāls
1 ēd.k. citrona sulas vai ābolu vai baltvīna etiķa
Neliela buntīte diļļu, smalki sakapāta
Apmēram 1 tase neitrālas eļļas (es izmantoju rapšu vai vīnogu kauliņu)
1/4 tases olīveļļas

Salāti (2 porcijām):

5 nelieli kartupeļi (brīnišķīgi, ja jaunās ražas), sagriezti plānos pusmēnestiņos
10 redīsi, sagriezti plānos pusmēnestiņos
1/2 tases diļļu majonēzes
Smalki sakapātas dilles pārkaisīšanai
Sāls un svaigi malti melnie pipari pēc garšas

Gatavo:

Sāk ar majonēzi – liek blenderī (var izmantot arī rokas blenderi) visas sastāvdaļas, izņemot eļļu, un sablendē līdz viendabīgai konsistencei.
Blenderim darbojoties ar vidēju jaudu, lēnām pievieno eļļu. Jāievēro, ka eļļas strūkliņai jābūt ļoti smalkai un vienmērīgai. Jo lēnāk un vienmērīgāk pievieno eļļu, jo mazāk eļļas būs nepieciešams.
Kādā brīdī majonēze vienkārši sabiezēs un būs gatava. Tad to liek ledusskapī, kur majonēze sabiezēs vēl vairāk.
Sāk gatavot salātus – novāra kartupeļus vieglā sālsūdenī, sagriež redīsus, sakapā dilles.
Kad kartupeļi gatavi, tos liek lielā šķīvī atdzist.
Visas salātu sastāvdaļas liek bļodiņā, samaisa un ēd.

Zemsvītras piezīmes:

*Jaudīgā blenderī izdosies maigi zaļa, krēmīga majonēze. Ja izmanto rokas blenderi vai mazjaudīgu blenderi, dilles var sasmalcināt ar nazi un pievienot majonēzei pēc pagatavošanas.
*Tā kā gribēju izmantot majonēzi kā mērci, turklāt salātos ar kartupeļiem, negatavoju to pārlieku biezu.
*Es šos salātus iztēlojos kā ideālus vasaras piknikiem, īpaši Jāņiem, jo tie ir gan sātīgi, gan diezgan svaigi, vienkārši un ļoooti ātri pagatavojami. Nu labi, nav pārāk svaigi, bet, ja piemet klāt pāris iesmiņus sojšlika, sanāk kārtīga pusdienošana, un tas ir labi.

Īstās kartupelenes jeb kartupeļu pankūkas ar marinētu gurķu vai skābu kāpostu-halapenjo mērcīti

Viss ģeniālais ir vienkāršs. Viss vienkāršais ir ģeniāls. Ģēnijs Vulgārais. Tā es domāju, rīvējot, cepot un ēdot kartupeļu pankūkas jeb, kā mēs ar Lāci sakām – kartupelenes. Man no sirds jādusmojas, kad kafejnīcās, restorānos un ēdnīcās kartupeļu pankūkās satūckā iekšā olas un miltus, reizēm pat krējumu (?!). Un man no sirds jālīksmo, kad kafejnīcās, restorānos un ēdnīcās kartupeļu pankūkas gatavo, cienot kartupeli un ļaujot tam mirdzēt visā savā kartupelībā.

Varētu jau domāt, ka kartupeļu pankūku recepte ir pārāk vienkārša, lai par to runātu, bet, tā kā ļaudis joprojām domā, ka kartupelis nav pašpietiekams, es tīri vai kartupeļu emancipācijas nolūkos gribu pastāstīt, ka ir gan.

KARTUPEĻU PANKŪKAS:

Kartupeļi ar apdomu – cik mizosi, tik rīvēsi, cik rīvēsi, tik cepsi
Sāls
Eļļa cepšanai (visticamāk rapšu)

Nomizo un sarīvē kartupeļus uz rupjās rīves (ja ne Smārta apņēmība, es droši vien rīvētu ar virtuves kombaina palīdzību, bet apņēmība IR). Kārtīgi samaisa kartupeļus ar sāli (šeit nevajadzētu kautrēties likt lietā rokas). Rūpīgi nospiež lieko sulu, ņem talkā sietiņu, ja nepieciešams.

Pannā uzkarsē cepamo eļļu, liek kartupeļu masu uz pannas (kādu ēdamkaroti, mazliet vairāk) un saplacina ar lāpstiņu vai karoti. Ja atstāj malās daudz spurgaliņu, tās smuki apkraukšķinās, bet jāpieskata, lai nepiedeg. Cep vidējā temperatūrā, pa laikam palielinot karstumu, lai nesanāk plāceņi, bet kārtīgi kraukšķīši. Pirmā pankūka jānogaršo, daloties ar mīļāko personu. Ja pats ir sev mīļākā persona, sanāk vesela pankūka. Jānospriež, kāda ir sāls situācija. Turpmākās pankūkas noliek uz papīra dvielīša, lai liekais tauks notek. Cenšas neapēst visas pankūkas cepšanas laikā, kas ir grūti un nepareizi, jo kartupelenes vislabāk garšo karstas. Nesanāk. Pārēdas. Gatavs.

MĒRCES

1 tase (šeit un citur = cup) Indijas riekstu
1/2 tase skābo kāpostu sulas

Riekstus uz 4-8 h ieliek aukstā ūdenī mērcēties. Noskalo un sablendē krēmīgā masā ar skābo kāpostu sulu.

MĒRCE AR MARINĒTIEM GURĶĪŠIEM

1/2 tase Indijas riekstu mērces
2 vidēja izmēra marinētie vai (vēl labāk) mazsālītie gurķīši
2 tējk. sinepju
1/4 tējk. melnās akmens sāls
1/4 tējk. ķiploku pulvera

MĒRCE AR SKĀBIEM KĀPOSTIEM UN HALAPENJO (tiem, kam ass iet pie sirds)

1/2 tase Indijas riekstu mērces
Sauja kapātu skābo kāpostu
4-5 konservētu halapenjo piparu ripiņas, sīki sagrieztas
Šķipsniņa sāls

Samaisa riekstu mērci ar izvēlētajām sastāvdaļām. Liek blakus kraukšķīgām kartupeļu pankūkām. Ēd.

Zemsvītras piezīmes

* Ja riekstu mērcīte paliek pāri, iemaisa mazliet rauga pārslu, ķiploku pulvera, sāls un, cieši aizvākotu, atstāj uz nakti uz virtuves galda. Pēc tam liek iekšā ledusskapī un sanāk fermentēta, sierīga mērcīte.

* Man ļoti, ļoti, ļoti garšo kartupeļu pankūkas.

Kartupeļu-puravu krēmzupa

Šo tik elementāro, superklasisko un, kā izrādās, Džūlijas Čaildas izgudroto (atcerieties filmu “Julie&Julia” – tās Džūlijas, tātad) zupu pirmo reizi mēģināju pagatavot pagājušajā ziemā. Tā arī (un kauns jau atzīt) bija pirmā reize, kad mēģināju kaut ko darīt ar puravu. Taisnību sakot, recepti atradu, mēģinot izgūglēt, kuras purava daļas ir ēdamas un kā. Visu noskaidroju, viss izdevās un gala beigās tikām pie vēl viena ēdienkartes papildinājuma.

Šai zupai ir dažādas variācijas, bet šis nu reiz ir ēdiens, kura garšu man negribas sarežģīt, tāpēc sastāvadaļas esmu noīsinājusi līdz minimumam. veganizēju arī, protams. Parasti daru tā, ka ņemu:

1 puravu
kartupeļus – tā, lai to būtu apmēram tikpat daudz, cik purava
1-1.5 l ūdens – atkarīgs no tā, cik biezu/šķidru gribas zupu
1 buljona kubiņu (var iztikt arī bez)
1 ēd. k. sausā sojas piena (derēs arī šķidrais, protams. un rīsu/auzu krējums arī)
1-3 ēd. k. olīveļļas
sāls, melnie pipari pēc garšas

Lasīt tālāk →

Svētku soišliks

Kopš saviem veģetārisma pirmsākumiem esmu meklējusi dažnedažādus veidus, kā cienījami pagatavot soišliku jebšu sojas “šašliku”. Visādi ir gājis, bet nu šis ir par labāko atzītais variants. Pēdējo gadu turas mūsu un ciemiņu topā. Te man bildēs būs sojas “steiki”, bet marināde un pagatavošana principā tā pati.

marinādei:

100 ml sojas mērces
100 ml tomātu pastas vai sulas
100 ml eļļas (vislabāk jau garšīgas)
100 ml vīna/ābolu etiķa, derēs arī citronu sula
2-3 ēd.k. sinepju vai 1-2 tējk. sinepju pulvera
2- 3 paprikas (būs smuki, ja paņems pa vienai no katras krāsas)
2-4 sīpoli (der visu veidu un krāsu, sarkanie gan būs vissmukākie, protams)
sāls, pipari pēc garšas Lasīt tālāk →

Indiski sautēti dārzeņi ar tofu kraukšķiem

Mani jau pāris dienu vajāja doma par kāpostu/topinambūru kombināciju.

Vakar nolēmu beidzot abus saprecināt.
Es cilvēks nopietns un vispirms raudzījos pēc iespējamiem gatavošanas vairantiem. Vienīgais, ko atradu, bija kāpostu-topinambūru pica ar Ementāles sieru. Izklausījās labi, bet dīvaini arī, un tad būtu vēl jādomā, kā to siera nebūtību aizmālēt… galu galā pieslēdzos tikai kāpostu receptēm, kaut kā nonācu līdz indiešu ēdieniem, uzgāju ļoti labu lapu ar video un detalizētiem aprakstiem: Manjula’s kitchen. Tur paskatījos visādas garšvielu kombinācijas, paskatījos, ko dara ar kāpostiem un beigu beigās nolēmu daudz nečikināties un ķerties tik pie darba. Lasīt tālāk →

Kartupeļu pankūkas ar veselību

Nedēļās nogalē bijām ciemos pie mazās jūrnieces, kura svinēja savu vārda dienu. Ciemiņiem par godu jubilāre bija pārģērbusies reizes piecas, līdz atrada īsto svētku tērpu, savukārt viņas foršie vecāki bija sarūpējuši tik gardas un absolūti vegānas vakariņas, ka gribējās viņus pilnīgi sabučot par tādām rūpēm.

Vienu no ēdieniem sakārojās arī mums mājās izmēģināt – kartupeļu pankūkas ar linsēklām (tur arī tā veselība, kas virsrakstā minēta).
Es visā visumā esmu mega-mega kartupeļu fans, tos es ēdu visos iespējamos veidos un paskatos. Nu, un kartupeļu pankūkas ir favorītu favorīts jau kopš bērnu dienām.
Mana mamma vienmēr cepusi visgardākās pankūkas pasaulē, bet diemžēl ar olām, tāpēc nu jau kādu laiciņu man vairs tas gardums netiek. Tā nu sāku cept supervienkāršās pankūkas – uz rupjās rīves rīvēti kartupeļi (kuriem kārtīgi nospiesta sula) un sāls. Un viss.

Šoreiz pie rīvētajiem kartupeļiem un sāls iemetām arī sauju maltu linsēklu.

Es vēl mēģināju ākstīties un taisīt kaņepju sviestu ar kafijdzirnaviņu un piestas palīdzību, kas laikam tā īsti neizdevās. Garšoja jau labi, protams, un pankūkām bija tīkams kaņepju aromāts, bet uz maizītes to manu “sviestu” smērēt īsti nevarētu.

Tad nu lūk – rupji rīvēti kartupeļi, maltas linsēklas, maltas/piestā grūstītas kaņepes, sāls un eļļa kopā izskatās šādi:

Klāt ēdām Smārta uzgudrotos salātus: topinambūrs, marinēts gurķis, redīsu un krešu diedzējumi, eļļas-baltvīnetiķa mērcīte.
UN
Slaveno ķiplokmērci, ko gatavo no visnegaršīgākās majonēzes pasaulē – Franča gavēņa majonēzes, kas kalpo kā ideāls, kledzīgs pamats šai mērcei. Mūsu ciemiņi ir mēģinājuši mājās atkārtot vienreizīgo ķiplokmērci, bet viņiem tas nav izdevies, jo viņu majonēzes gluži vienkārši ir pārāk labas un garšīgas. :D
Tātad: Franča majonēze gavēnim, sinepes, olīveļļa, mazliet ūdens, izspiests ķiploks, sāls/sojas mērce. Visu smuki samaisa, vēlams sablenderē un izmanto pēc vajadzības.

Zemsvītras piezīme:
Paldies šefpavāram dj Kompozītam par gardo pankūku ideju. Mēs iesim ciemos vēl!

Krēmīgā topinambūru krēmzupa

Protams, ka nekaunīgi vēlu, bet šodien norakām daļu topinambūru.
Kājas caur megastilīgajām tirgus oderkalošām nosala ellīgi, tāpēc nolēmām sevi uzsildīt ar karstu, krēmīgu zupu.
Recepte rodama jau iepriekš minētajā Majas Sēderbergas grāmatā “Veselīga dabas virtuve” (joprojām paldies, Kaili).

4 topinambūru racējiem vajadzēs:

500 g topinambūru
250 g kartupeļu
1 sīpols
1 ēd.k. eļļas
1 l dārzeņu buljona/1 l ūdens un 1 buljona kubiņš
400 g/1 bundžiņa balto pupiņu (man bija kkādas pupiņas salsas mērcē)
sāls, pipari
pētersīļu kušķīti

Topinambūrus rūpīgi nomazgā (jau atkal iesaku dārzeņu beržamos cimdiņus). Kartupeļus un topinambūrus sagriež šķēlītēs. Nomazgā un sakapā sīpolu.
Karstā eļļā apcep sīpolu, pievieno kartupeļus un topinambūrus. Mazliet apcep, pielej buljonu/ūdeni un buljona kubiņu, ļauj uzvārīties, samazina liesmu un sautē 15-20 min (līdz dārzeņi mīksti).
Pievieno pupiņas, vēlreiz uzkarsē un sablenderē dārzeņus biezzupā. Pievieno sāli un piparus, rotā ar kapātiem pētersīļiem.
Es vēl apcepu topinambūru kraukšķus ar saulespuķu sēkliņām.
Tad gan meklējām lielās karotes un sākām kārtīgi svinēt topinambūru ražas svētkus.

Mājīgais sautējums ar topinambūru kraukšķiem

Smārts caur skaipu šodien vakariņām pasūtīja kaut ko ar kartupeļiem. Man pašai ar kartupeļiem ir ļoti sirsnīgas attiecības, tāpēc par šādu pieprasījumu ļoti sapriecājos. Domāju, ko lai uzmeistaro un izlēmu mūsu klasiskajam sautējumam par labu.
Sautējums patiesībā ir ļoti atbilstīgs vidēja latvieša izpratnei par dārzeņu sautējumu – burkāni, zirnīši, pākšu pupiņas un vecie, labie karpeļi. Ar divām atšķirībām – tīkamai garšai pievienoju nevis vegetu vai laurlapu, bet gan karoti sabji masala (indiešu garšvielu maisījuma) un škidrumu, kurā dārzeņi sautējušies, nevis noleju, bet gan nedaudz ietumēju un leju šķīvjos. Tātad – mājīgajam dārzeņu sautējumam vajadzēs:

2 ēd.k. cepamās eļļas (es izmantoju rapšu)
1 tējk. sabji masala
1/5 kg vai vairāk kartupeļu
1 glāze smalki sakapātu/sarīvētu burkānu
1 glāze zaļo zirnīšu
1 glāze gabaliņos sagrieztu pākšu pupiņu
1,5 glāzes ūdens
1 ēd.k. sausā sojas piena vai sojas/rīsu/auzu krējuma
1 ēd.k. kukurūzas cietes
sāls pēc garšas

Sākam ar vegiju sagatavošanu – kartupeļi mums no pašu vagām nāk, tāpēc cik vien ilgi iespējams, gatavoju tos nemizotus un tāpat arī ēdu.

Šim nolūkam iegādāju kartupeļu šrubējamos cimdus – lieliska uzparikte darbiņa atvieglošanai un ūdens taupīšanai – samet tik visus karpeļus bļodā ar ūdeni, kamēr vienu noberzīsi, tikmēr citiem jau liela daļa zemes būs nost.

Kad kartupeļi tīri, tos griež ripiņās, šķēlītēs vai pusmēnešos, ja tie ir ļoti lieli.
Karstā pannā lejam eļļu, karstā eļļā beram sabji masala garšvielu maisījumu (te jāuzmanās, lai garšvielas nesāk piedegt!) un aši vien – burkānus. Pēc tam ar nelieliem intervāliem un kārtīgu apmaisīšanu (jo pannu joprojām karsējam pamatīgi) – visus pārējos dārzeņus. Mana favorītsecība ir: burkāni, pupiņas, kartupeļi, zirnīši.

Kad viss ir samaisīts un mazliet kopā pacepināts, pielej ūdeni, pagaida, līdz met burbuli un nogriež uz mazo liesmu, atļaujot sautējumam lēnā garā sutināties. Tas varētu ilgt min 15-20. Sāli vajadzētu mest klāt tikai tad, kad pākšaugi vairs nav cieti, jo gudri ļaudis runā, ka sāļa/skāba vide var pārtraukt pākšaugu gatavošanās procesu un es nestrīdos. :)
Kad kartupeļi gatavi, nosmeļ daļu no škidruma mazā trauciņā, tajā iemaisa kukurūzas cieti un sojas krējumu/pienu, izmaisa kārtīgi, lai nav kunkuļu un iemaisa sautējumā. Ļauj visam kārtīgi uzkarsēties un tad jau klāt laiks meklēt lielo karoti un bļodiņas, jo vakariņas gatavas.

Šovakar papildināju sautējumu ar marinādē cepinātiem topinambūriem.
Tas notiek tā: sajauc kopā vīna etiķi, sāli, piparus, izspiestu ķiploku un olīveļļu,sojas mērci tajā apm. 10 min patur topinambūra šķēlītes.
Uzkarsē pannu, eļļu, pannā glīti izkārto šķēlītes, uz lielas liesmas cep (tā lai ārpuse apraujas, karamelizējas) un liek uz papīra dvielīšiem, lai liekā eļļa vēlāk netransformējas riepā :D

Šis skaitās itāļiem ļoti tipisks dārzeņu grillēšanas paveids. Uzgāju tādu šeit: http://niftynoshing.blogspot.com/2010/10/grilled-italian-vegetables-marinade.html

Kopā ar krēmīgo un nedaudz spaisīgo sautējumu tādi skābeni, kraukšķīgi topinambūru gabaliņi patiešām ir īsts “twists” visādi citādi pavisam ierastam ēdienam.