Monthly Archives: June 2013

Glābiet rabarberus!

_MG_9415

Oficiālais rabarberu laiks tūliņ būs cauri, tāpēc steidzu tos saldēt un krāmēt saldētavā. Esmu rabarberu fans kopš bērnības ķīseļu un rabarbermaižu laikiem, bet šovasar tos esmu ieraudzījusi tik patīkamā un pārsteidzoši daudzveidīgā gaismā, ka jāuzmanās, lai saldētavā atrastos vieta arī kam citam. Izrādās: ja rabarberus sasaldē, blendējot var atbrīvoties no šķiedrainās konsistences un iegūt ļoti pateicīgu kulinārā darba materiālu, ko tad var likt klāt gan sāļiem, gan saldiem ēdieniem. Blendētie rabarberi rada nedaudz krējumīgu, piesātināti skābenu garšu, kas noder dipiem, saldējumiem, kūkām un kam tik vēl ne.

 

Tā eksperimentējot, radās rabarberu-diļļu saldējums, ābolu-rabarberu svaigā kūka, rabarberu-banānu smūzijs* un citas labas lietas. Laika pamaz, tāpēc gatavs tikai paplašinātais nesaldā saldējuma apraksts, bet centīšos kādu dienu pastāstīti arī par citiem. Bet tagad gan dīvainais.

Rabarberu-diļļu saldējums

_MG_9438

Garšo daudz labāk, nekā izklausās, ir pagatavojams pāris minūtēs un atrodas dīvainā plauktiņā starp traki dīvains un traki garšīgs. Jo lai nu ko, bet ēst salātus ar saldējumu es vēl nebiju mēģinājusi.

 

Vajadzīgs:

  • 2 glāzes saldētu rabarberu
  • 1 glāze mērcētu indijas riekstu*
  • laima sula, sāls un dilles pēc garšas
  • ½ glāze ūdens
  • Blenderis*

 

Sablendē indijas riekstus, ūdeni, laimu un dilles viendabīgā masā, pamazām pievieno saldētos rabarberus un sablendē visu skaistā, krēmīgā saldējumā. Pēc garšas pievieno nedaudz sāls (iesaku garšaugu) un laima sulas, ja tā vajag.

Saldējums ēdams auksts, tāpēc ilgi uz galda marinēt nevar. Ja paliek pāri, jāliek saldētavā, kur tas pāris dienas droši var uzkavēties, vienīgi jāatceras, ka pirms lietošanas nāksies atkausēt. Vēl neesmu mēģinājusi, bet noteikti jāuzblendē rabarberu-ķiploku, rabarberu-bazilika saldējums un vēl kāds ar kajennas pipariem.

Rabarberu radījums garšo labi viens pats (ice cream fingers), kā dips dārzeņiem, kā ļoti neparasta piedeva salātiem un noteikti derētu kā labs papildinājums falafeļiem, jo nedaudz atgādina ļoti aukstu, biezu un krēmīgu tzatziki mērci. Ja sablendē ne tik smalki (un tas redzams bildēs), sanāk kaut kas līdzīgs biezpienam ar dillēm (un to teica ne-vegāns, tāpēc varētu ticēt) kas labi iederas pie jaunajiem kartupelīšiem.

 

Zemsvītras piezīmes

* Banānu-rabarberu smūzijam proporcijas nezināmas, bet blenderī liku saldētus rabarberus, paštaisītu mandeļu pienu un banānu. Tik vienkārši un tik ļoti, ļoti garšīgi.

*Indijas rieksti, kā jau visi rieksti, ir veselīgāki un organismam vieglāk pārstrādājami, kad izmērcēti. Arī blenderim vieglāk un saldējums krēmīgāks. Indijas riekstiem pietiek ar pāris stundām ūdenī, bet, jo ilgāk mērcēsi, jo vieglāk sablendējami tie būs.

*Blenderis ir ļoti būtisks un noderīgs palīgs mūsu virtuvē, tāpēc jau kādu laiku lepni turu uz virtuves letes superjaudīgu blenderi, kas stipri atgādina leģendāro Vitamix. Es gan ceru, ka arī mazjaudīgākiem gadžetiem būs pa spēkam tikt galā ar saldētajiem rabarberiem – esmu mēģinājusi taisīt saldētu augļu-sojas piena smūzijus ar rokas blenderi un izdevās.

_MG_9406

 

_MG_9449

Kā bērnībā: tomāti un gurķi ar krējumu bez krējuma

_MG_9469-001-1

Reizēm uznāk nostaļģija pēc vasaras pusdienām pie omes Kurzemē. Bērni no dārza sanesuši salātus, tomātus, gurķus un lociņus, ome novārījusi jaunos kartupeļus ar dillītēm un ap galdu sasēdis vesels bars cilvēku. Atceros, ka pieaugušajiem salāti bija aizdarīti ar kefīru vai rūgušpienu, bet sīkaļiem – ar krējumu.  Nezinu, kāds apsvērums, bet kā viens, tā otrs man lika ienīst salātlapas no visas sirds – tik izmirkušas un sērīgas, ka pat virsū skatīties negribas. Bet klasiku – gurķus tomātus un krējumu ar dillēm es cienīju un godāju.

Lai gan pase lielus ciparus nerāda, reizēm sagribas atkal atcerēties to bērnības garšu, kas kādreiz, kad ziemās tomātu un gurķu veikalos nebija, saistījās tikai un vienīgi ar vasaru, šķietami nebeidzamu brīvlaiku un saulainām dienām, kas, gadiem ejot, sazin kāpēc paliek arvien saulainākas.

Nu labi, pietiks šņaukāties piedurknē, laiks ķerties pie lietas. Tātad – ko darīt, ja gribas klasiskos latviešu vasaras salātus, bet vegānisms traucē? Sauc talkā Austrumu gudros un krējuma vietā liec humosu! Es jau vienmēr aģitēju, ka humoss jātaisa pašam, bet šoreiz labi derēs arī viekalā nopērkamais HumHum, jo tam nav pielikts ne kumīns, ne tahini, kas īstam humosam piešķir īsta humosa garšu. Netaisos zvērēt pie prezidenta veselības, ka garšo kā skābs krējums, jo tādu labu laiciņu neesmu ēdusi, bet garšo īsti un labi.

Vajadzēs:

  • 1 gurķis
  • 1-2 tomāti
  • saišķītis diļļu
  • 2-3 ēd.k. humosa (atkarībā no tā, cik krēmīgus salātus grib)
  • citronu sula, sāls pēc garšas
  • kaltēti sīpoli (pēc vēlēšanās)

Nekādas dižās mākslas te nav – sagriež gurķi un tomātu, sakapā dillītes, piemaisa humosu un citronu sulu un pieber sāli. Ēd un priecājas.

Zemsvītras piezīme:

*Es pēdējā laikā esmu iecienījusi kaltētos sīpolus. Svaigos nekādi nevaru turēt, bet kaltētie ir absolūts atradums un favorīts. Tad nu iemaisu arī tos iekšā un turpinu ēst un priecāties, jo garšo gluži kā bērnībā.