Tag Archives: Vegāniskas receptes

Kartupeļu-redīsu salāti ar diļļu majonēzi

_MG_4996 copy

Principā jau recepti varētu vispār nerakstīt, jo nosaukumā jau viss ir pateikts – jaunie kartupelīši, redīsi, dilles un majonēze. Bet jāraksta vien ir, jo majonēze ir vegāniska, pie tam gatavota no tā, ko parasti lejam ārā – šķidruma no turku zirņu bundžiņas.
Nu jau labu laiku šis šķidrums, ko dēvē par aquafaba, ir pasludināts par vegāniskās kulinārijas svēto grālu – no tā gatavo bezē cepumus, (tātad arī Cielaviņas), putukrējumus un, protams, majonēzi.
Esmu gatavojusi majonēzi no zīda tofu (silken tofu), sojas piena, sēklām un riekstiem, bet neviena no tām nevar aquafaba majonēzei pat kurpes šņorēt. Taisnību sakot, arī neviena veikalā nopērkamā vegāniskā majonēze nestāv tai tuvāk kā ceturtās pakāpes māsīca.
Neesmu šīs majonēzes izgudrotāja, un godīgi jāatzīst, ka nezinu, kurš ir, bet te būs mana variācija par tēmu.

_MG_5030 copy

Diļļu majonēze:

  • Turku zirņu šķidrums no vienas 400 g bundžiņas
  • 1 ēd.k sinepju
  • 1 ēd.k. mārrutku
  • 1/2 tējk. melnā akmens sāls (kala namak, ar olu garšu un smaržu) vai parastā sāls
  • 1 ēd.k. citrona sulas vai ābolu vai baltvīna etiķa
  • Neliela buntīte diļļu, smalki sakapāta
  • Apmēram 1 tase neitrālas eļļas (es izmantoju rapšu vai vīnogu kauliņu)
  • 1/4 tases olīveļļas

Salāti (2 porcijām):

  • 5 nelieli kartupeļi (brīnišķīgi, ja jaunās ražas), sagriezti plānos pusmēnestiņos
  • 10 redīsi, sagriezti plānos pusmēnestiņos
  • 1/2 tases diļļu majonēzes
  • Smalki sakapātas dilles pārkaisīšanai
  • Sāls un svaigi malti melnie pipari pēc garšas

Gatavo:

Sāk ar majonēzi – liek blenderī (var izmantot arī rokas blenderi) visas sastāvdaļas, izņemot eļļu, un sablendē līdz viendabīgai konsistencei.
Blenderim darbojoties ar vidēju jaudu, lēnām pievieno eļļu. Jāievēro, ka eļļas strūkliņai jābūt ļoti smalkai un vienmērīgai. Jo lēnāk un vienmērīgāk pievieno eļļu, jo mazāk eļļas būs nepieciešams.
Kādā brīdī majonēze vienkārši sabiezēs un būs gatava. Tad to liek ledusskapī, kur majonēze sabiezēs vēl vairāk.
Sāk gatavot salātus – novāra kartupeļus vieglā sālsūdenī, sagriež redīsus, sakapā dilles.
Kad kartupeļi gatavi, tos liek lielā šķīvī atdzist.
Visas salātu sastāvdaļas liek bļodiņā, samaisa un ēd.

 

Zemsvītras piezīmes:

*Jaudīgā blenderī izdosies maigi zaļa, krēmīga majonēze. Ja izmanto rokas blenderi vai mazjaudīgu blenderi, dilles var sasmalcināt ar nazi un pievienot majonēzei pēc pagatavošanas.
*Tā kā gribēju izmantot majonēzi kā mērci, turklāt salātos ar kartupeļiem, negatavoju to pārlieku biezu.
*Es šos salātus iztēlojos kā ideālus vasaras piknikiem, īpaši Jāņiem, jo tie ir gan sātīgi, gan diezgan svaigi, vienkārši un ļoooti ātri pagatavojami. Nu labi, nav pārāk svaigi, bet, ja piemet klāt pāris iesmiņus sojšlika, sanāk kārtīga pusdienošana, un tas ir labi.

Rabarbermaize

_MG_4953 copy

Vakar ciemiņiem cepu rabarbermaizi. Saku, ka šī ir wannabe rabarbermaize. Šie saka, ka nu nē, šī ir pavisam īsta rabarbermaize. Tāpēc es te tagad lepni saku – re, rabarbermaize!

_MG_4940 copy

Vajadzīgs
(izmantoju tartes pannu 25 cm diametrā)

  • 1/2 tase sojas piena + 1 ēd.k. citrona sulas (darbosies kā kefīrs)
  • 1 tase miltu
  • 1/2 tase cukura
  • 1/2 tējk. cepamā pulvera
  • 1,5 ēd.k. maltu linsēklu + 2,5 ēd.k. ūdens (darbosies kā ola)
  • Šķipsniņa sāls
  • 300 g rabarberu kātu
  • Eļļa un cukurs pannas sagatavošanai
  • 3 ēd.k. kokosriekstu piena
  • 1/2 ēd.k. citrona sulas
  • 2 ēd.k. šķidruma no turku zirņu bundžiņas (aquafaba)
  • 1/2 tējk. vaniļas pulvera vai 1 tējk. vaniļas ekstrakta
  • Cukurs pārkaisīšanai

Gatavo:

Sāk ar “kefīra” gatavošanu – bļodiņā samaisa sojas pienu un citrona sulu. Noliek maliņā uz 10 minūtēm.
Gatavo linsēklu “olu” – trauciņā samaisa maltās linsēklas un ūdeni. Noliek maliņā uz 5 minūtēm.
Lielākā bļodā iesijā miltus, pievieno cukuru, cepamo pulveri, sāli un samaisa.
Pievieno sojas pienu un linsēklu maisījumu, rūpīgi samaisa un noliek maliņā.
Rabarberus nomazgā, bet nemizo, un ar asu nazi sagriež rabarberus plānās ripiņās.
Karsē krāsni līdz 220°C.
Pannu rūpīgi iesmērē ar eļļu un izbārsta ar dāsnu šķipsnu cukura, neaizmirstot arī par pannas maliņām.
Lej pannā mīklu, izlīdzina un pārkaisa ar rabarberiem.
Kokosriekstu pienu, citrona sulu, turku zirņu šķidrumu un vaniļu sablendē un pārlej pāri rabarberiem.
Pārkaisa ar cukuru, ja vēlas, arī kanēli.
Cep 30 minūtes. Ja krāsnī karstums neizdalās vienmērīgi, cepšanas vidū pannu apgroza.

_MG_4945 copy

Zemsvītras piezīmes:

* Bildēs redzams mans pirmais rabarbermaizes veganizēšanas mēģinājums, kuram izmantoju dubultu receptē minēto mīklas daudzumu. Nebija slikti, bet man šķita, ka ir par daudz mīklas un par maz rabarberu.
* Izmantoju vaniļas sojas pienu Alpro. Ja izvēlas klasisko sojas pienu, varbūt var pielikt mīklai neeedaudz vairāk cukura un šķipsniņu vaniļas. Bet var iztikt arī tāpat.
* Ja izmanto tartes pannu vai citu pannu ar izņemamu vidu, vēlams cepšanas laikā tai palikt apakšā lielāku pannu, lai pēcāk nebūtu jāberž cepeškrāsns.
* Garšo labi gan silta, gan atdzisusi.

Banānu saldējums ar šokolādes mērci

_MG_4638 copy

 

Lietas, kas ātri gaist, man allaž šķitušas īpaši vērtīgas un novērtējamas. Pavasaris arī tāds ir – pārlieku zibenīgs un gaistošs. Vienā brīdī viss pēkšņi steidz ātrāk izaugt, izplaukt, uzziedēt. Kā tāds bērns, kurš domā, ka pats labums ir tikai tad, kad var piedalīties vēlēšanās un gaišā dienas laikā neslēpjoties vilkt dūmu. Man bērnu nav, es skatos uz pavasari un ceru, ka tas vēl brīdi nepieaugs un neaizies balsot. Un ēdu saldējumu, kas kūst tikpat ātri kā maija dienas kalendārā.

 

_MG_4515 copy

VAJADZĪGS:

Saldējumam (2 porcijām):

  • 3 mazi vai 2 lieli saldēti banāni (pirms saldēšanas sagriezti šķēlītēs)
  • 4 ēd.k. kokosriekstu krēma vai kokosriekstu piena cietā daļa, kas noslāņojas bundžiņas augšpusē
  • 3-4 ēd.k. nesaldināta kakao pulvera (atkarībā no tā, cik šokolādīgi rūgtenu saldējumu gribas)
  • Šķipsniņa sāls
  • 2 vafeļu konusiņi (es izmantoju Rimi nopērkamos ICA konusiņus)

Šokolādes mērcei (mērce nedaudz paliks pāri):

  • 2 ēd.k. kokosriekstu eļļas vai kakao sviesta
  • 1,5 ēd.k. kļavu vai agaves sīrupa
  • 2 ēd.k. nesaldināta kakao pulvera
  • Dažas pilītes sojas mērces vai šķipsniņa sāls

GATAVO:

  • Sāk ar mērci: ja kokosriekstu eļļa vai kakao sviests ir sacietējis, to izkausē ūdens peldē. Pievieno pārējās sastāvdaļas un rūpīgi samaisa.
  • Turpina ar saldējumu – vispirms jaudīgā blenderī sablendē visas sastāvdaļas, izņemot banānus, tad pievieno banānus un blendē, līdz izkatās pēc krēmīga saldējuma.
  • Vafeļu tūtiņā liek saldējumu un pārlej ar mērci, kas, saskaroties ar auksto saldējumu, veido kraukšķīgu šokolādes glazūru. Ja vēlas, uzber ogas vai riekstus. Ēd ātri, jo kūst.

 

_MG_4643 copy

 

Piezīmes:

* Banānu saldējums dažādos izpildījumos jau labu laiciņu ir varen iemīļota lieta svaigēdāju, vegānu un gan jau vēl citu ļaužu vidū, un es saprotu kāpēc – saldētie banāni sablendējot kļūst krēmīgi, un, pievienojot tiem ogas, augļus, riekstu sviestus un citas labas lietas, pāris minūšu laikā var tikt pie garšīga un veselīga saldējuma.
* Saldējumam vēlams izmantot gatavus banānus – tādus, kam uz mizas parādījušies brūni punktiņi.
* Labākam rezultātam ieteicams cieši jaudīgs blenderis. Ja nu tāds nav pieejams, var nākties banānus pirms tam nedaudz atlaidināt vai pievienot vairāk šķidruma. Ja nu saldējums tad sanāk pārāk šķidrs, nav liela bēda – var ēst ar karoti no bļodiņas vai pārvērst saldējuma kokteilī.

 

_MG_4615 copy

Kesadijas jeb pildīti tortiju trijstūrīši

 

 

Šodien es te sēdu un mokos, domājot, kā būtu pareizi tulkot tortilla – tortilja, tortija vai tortiļa. Ir latviešiem tāds teiciens, pielietojams situācijās, kad kāds sūkstās par savu grūto dzīvi – “bet citiem ir vēl grūtāk/sliktāk”. Parasti es esmu gaišs un sirdsšķīsts cilvēks, un par šo teicienu sajūsmā neesmu, bet šodien gan – ja es zinātu, ka Meksikā kāds sēž un rakņājas pa interneta dzīlēm, meklējot, kā pareizi nosaukt sklandrausi, es būtu diezgan laimīga. Līdz nesāktu domāt, ko darīt ar quesadilla, protams.

 

 

Vajadzīgs (4 tortiju pildīšanai):

  • 4 ķiploka daiviņas, smalki sakapātas
  • 1 sīpols, smalki sakapāts
  • 1 tējk. kumīna sēklu, apceptu un samaltu
  • 1/2 tējk. paprikas pulvera
  • 1/2 tējk. malta koriandra
  • 1/2 tējk. oregano
  • 1 mazs burkāns, sagriezts plānās, īsās strēmelītēs
  • 1 bundžiņa (400 g) pupiņu, noskalotu
  • 1/2 paprikas, sagrieztas plānās strēmelītēs
  • 6 ķirštomāti, sagriezti 4-6 daļās
  • 1/2 ēd.k. sojas mērces
  • 1/8 tējk. čipotles, asās kūpinātās paprikas vai saldās kūpinātās paprikas pulvera
  • Kinza vai pētersīļi rupji sakapāti (pēc vēlēšanās)
  • 4 tortijas
  • Pēc vēlēšanās: humoss, majonēze vai kāda mērcīte
  • Nedaudz vegāniska siera, piemēram, Violife vai Sheeze (pēc vēlēšanās)*
  • Olīveļļa un rapšu eļļa apcepšanai

Gatavo:

  • Pannā uzkarsē olīveļļu, nelielā temperatūrā apcep ķiploku, līdz tas sāk smaržot.
  • Pievieno sīpolu un cep, līdz tas kļuvis caurspīdīgs.
  • Pievieno visas garšvielas, izņemot čipotli/kūpināto papriku, kārtīgi samaisa un mazu brītiņu pacep.
  • Liek klāt burkānus un karsē, līdz tie kļuvuši nedaudz mīkstāki.
  • Pievieno pupiņas, papriku, ķirštomātus, palielina temperatūru un maisot visu kārtīgi uzkarsē.
  • Beigās pievieno sojas mērci un čipotles vai kūpinātās paprikas pulveri. Samaisa un liek bļodiņā, kur pievieno kinzu un vēlreiz kārtīgi samaisa.
  • Uz virtuves dēlīša liek tortiju, ja vēlas, noklāj ar humosu vai citu mērcīti un vienu tortijas pusi noklāj ar pildījumu un uzliek vegānisko sieru, ja tādu izmanto.
  • Tortiju pārloka uz pusēm (sanāk tāds pusmēnestiņš, sauksim to tā).
  • Pannā uzkarsē rapšu eļļu un cep katru tortiju no abām pusēm zeltaini brūnu.
  • Pirms pasniegšanas pārgriež uz pusēm. Ēd uzreiz (bet arī piknikā garšo labi, tikai ķēpīga ēšana).

 

_MG_4034 copy

 

Piezīmes:

*Kesadijas tradicionāli tiek gatavotas ar sieru, tāpēc reizēm izmantoju vegānisko sieru (visbiežāk Violife vai Sheeze, ko var nopirkt Dabas Stacijā un Maxima veikalos), taču garšas ziņā bez tā varu mierīgi iztikt.
*Šis ir labs ēdiens – vienkāršs, sātīgs un pilns garšu. Mans pēdējo mēnešu mīļākais cienasts mīļiem ciemiņiem, katru reizi gatavots mazliet citādi, jo virtuvē katru reizi kas cits atrodams – baklažāns, cukīni, sēnes, tofu, tempe, pētersīļi, saulē kaltēti tomāti, olīvas, mazsālīti gurķīši, Korejas burkāni, halapenjo, avokado, pašu gatavota majonēze, sojas jogurts un citas labas lietas. Atliek tik izdomāt kombināciju un sākt locīt (iekšā).
*Es jau teicu, ka nav nekāds diētiskais ēdiens? Nav jau arī.

Gārsas-upeņu pavasara smūtijs

_MG_4111 copy

Zilsniedzītes, sniega rozes, sniegpulkstenītes, sniedzītes, dažādu krāsu krokusi un noslēpumaini, daudzsološi asni mūsu pasaku dārzā mani vēl nav padarījuši tik lepnu, lai paietu garām vecajai draudzenei gārsai. Taisnību sakot, pēdējās nedēļās piestrādājot par pavasara palīgu, tīšām atstāju dažus pleķīšus gārsas pārziņā. Un tā nu man beidzot ir materiāls smūtijam, kas kādu laiku nebij gatavots, jo ziemas spināti, ziniet (meh). Vēl paķēru dažas upeņu lapiņas ar skudrām, skudras atliku atpakaļ, paklausījos, kas strazdam sakāms, un devos gatavot savu šī gada pirmo pa īstam zaļo kokteili. Pavasaris, ziniet.

 

Vajadzīgs:

  • Liela sauja mazo gārsas lapiņu
  • Drusciņa jauno upeņu lapiņu vai pumpuru
  • 2 banāni (ideāli, ja saldēti)
  • 1/2 tase saldētu upeņu
  • 1 tase ūdens

Gatavo:

Visu liek blenderī (jo jaudīgākā, jo labāk) un blendē, līdz viss viendabīgs un garšīgs. Dzer tūliņ pat.

_MG_4126 copy

Zemsvītras piezīmes:

*Ja netīk zaļo smūtiju zaļā garša, ūdens vietā var pievienot sojas, mandeļu vai kādu citu augu pienu, varbūt arī nedaudz svaigi spiestas apelsīnu sulas.
*Protams, ka smūtijos visu var aizstāt ar kaut ko citu, tāpēc jāskatās vien, kas labs atrodams augļu groziņā, saldētavā vai dārzā.
* Pavasaris (!)

_MG_4166 copy

Polentas pirkstiņi

 

_MG_3318 copy

 

Savas dzīvošanas laikā esmu pavadījusi nevajadzīgi daudz laika pie lielveikalu ledusskapjiem un saldētavām, ķiķinot par bērnu, studentu un vecmāmiņu cīsiņiem un pelmeņiem. Un te nu mēs esam – šodien es neveiklajiem ēdienu nosaukumu kalambūriem pievienošu polentu ar pirkstiem. Labu apetīti.

 

_MG_3330 copy

 

Vajadzīgs:

  • 1 gl. polentas putraimu
  • 4 gl. ūdens
  • 1 ēd.k. sojas mērces + liela šķipsna sāls
  • 2 ēd.k. grauzdētu sezama sēklu
  • 2 nori lapas, sagrieztas strēmelītēs (pēc vēlēšanās)

Gatavo:

  • Katliņā uzvāra ūdeni, samazina temperatūru līdz vidējai, pievieno sāli.
  • Tievā strūkliņā ber polentu verdošajā ūdenī, nepārtraukti maisot ar putojamo slotiņu vai karoti.
  • Samazina temperatūru un maisa polentu, līdz tā sabiezējusi (dažas minūtes).
  • Pievieno sojas mērci un kārtīgi samaisa.
  • Uzliek vāku un atstāj vārīties zemā temperatūrā 30 minūtes, pa laiciņam polentu kārtīgi apmaisot un pieskatot, lai tā nepiedeg pie katliņa dibena.
  • Kad polenta gatava, iemaisa sezama sēklas un lej lēzenā traukā, izlīdzina, atdzesē un liek ledusskapī sastingt (ar pāris stundām pietiks).
  • Kad polenta sacietējusi, to sagriež vienāda izmēra stienīšos.
  • Ja vēlas, katru stienīti aptin ar ūdenī samitrinātu nori lapas strēmelīti.
  • Cep sakarsētā eļļā (pēc cepšanas noliekot uz papīra dvieļa atvadīties no liekās eļļas) vai krāsnī (200°C, 20 min., var nedaudz apziest ar eļļu).
  • Ēd siltus, nedaudz atdzisušus vai pavisam atdzisušus, visādi ir labi.

 

 _MG_3374 copy

 

_MG_3410 copy

 

_MG_3444 copy

Mandeļu-banānu “biezpiena” maizīte

_MG_3149 copy

Pirms kāda laika man bija tas prieks un gods piedalīties Ekoskolu Ziemas forumā, kur vadīju darbnīciņu ar nosaukumu “Pārtikas atkritumi un radošā gatavošana”. Darbnīcas darbīgajā daļā ar bērniem un skolotājiem gatavojām mandeļu pienu un no tā izspiedām – mandeļu trifeles. Protams, protams, mandeļu izspiedas nav tik necils un biežs atkritums kā kartupeļu mizas (no kā, starp citu, var pagatavot viskartupelīgākos čipsus), bet tiem, kas gatavo mandeļu pienu, paliek trauciņš ar mandeļu biezumiem, no kā var pagatavot daudz labu un garšīgu lietu. Piemēram, šo.

_MG_3168 copy

Vajadzīgs:

  • 2 loksnes vegāniskas kārtainās “Tešla” mīklas (no iepakojuma, kurā ir 6 loksnes)
  • 1 tase (cup) mandeļu biezumu, kas pastāvējuši ledusskapī 1-2 dienas, līdz viegli ieskābuši
  • 4 ļoti, ļoti gatavi banāni (miza jau diezgan melna)
  • 2 ēd.k. vīnogu kauliņu eļļas
  • 1/2 tējk. vaniļas pulvera
  • 1 ēd.k. citronu sulas
  • 1 ļoti gatavs banāns (miza ar tumšiem punktiņiem), sagriezts garenās šķēlēs
  • Saujiņa kapātu mandeļu, vēlams apgrauzdētu

Gatavo:

Izņem no saldētavas mīklas plāksnītes un noliek uz līdzenas virsmas atkausēties (apmēram 15 min.).
Liek karsēties krāsni uz 180°C.
Liek bļodiņā visas pārējās sastāvdaļas, izņemot 1 ļoti gatavu banānu un mandeles, un samīca ar dakšiņu viendabīgā masā.
Ieeļo šauru un garenu tartes formu vai vienkārši šauru un garenu cepamo formu.
Kad mīkla atkususi, to ar mīklas rulli izrullē nedaudz garāku un platāku.
Klāj mīklu tartes formā, nostiprina pārklājuma vietas.
Pārklāj mīklu ar mandeļu-banānu masu, pāri kārto banānu šķēlītes un drupinātās mandeles.
Cep apmēram 20 minūtes, līdz mīkla sāk zeltoties.

Zemsvītras piezīme:

* Maizīte vislabāk garšo pēc tam, kad kādu laiciņu (ideāli, ja visu nakti) pastāvējusi ledusskapī.
* Šī recepte ideāli noder gadījumos, kad kaulos iemeties slinkums un mandeļu izspiedu izmantošana atlikta uz dieniņu-divām, līdz ieskābusi. Tā, protams, gadījās arī man. Ja tā negadās, mandeļu izspiedas var izkaltēt un pārvērst mandeļu miltos, sacept kūkās, cepumos, braunijos vai pārvērst krēmīgās trifelēs.

_MG_3230 copy

Uz atvadām man ir stāstiņš, biezpiena un banānu iedvesmots.
Bērnībā mūsu iecienītais brokastu ēdiens bija biezpiens ar banāniem. Reiz ar māsu vietējā Sakņu veikaliņā nopirkām trīs banānus (pārdevēja allaž ļoti piktojās, kad pirkām banānus ciparos, nevis kilogramos) un devāmies uz Piena veikalu pēc biezpiena. Pārdevēja, mūs un banānus ieraudzījusi, ziņoja, ka varam nepūlēties – mamma jau biezpienu nopirkusi. Tolaik mobilo telefonu nebija, tāpēc derējām uz pilnu biezpiena banku un gājām vien mājās. Pārdevējai, protams, bija taisnība.

Un otrs stāstiņš, pirmā iedvesmots.
Nesen vietējā veikalā gribēju pirkt šokolādi, bet pie kases attapos, ka kartes ta nav. Pārdevēja teica, ka varu droši to šokolādi ņemt un atnākt vēlāk samaksāt. Es, protams, gāju mājās pēc kartes un tad nācu atpakaļ pēc šokolādes, jo piemetās sajūta “ja nu kaut kas notiek, un es veikalā neatgriežos?”. Laipnība, ziniet, nav džemperis, ko var staipīt.

Visas augstāk minētās personas ir sievietes. Ceru, ka apmēram tādas, kādas pašas vēlas un izvēlas būt. Par to arī paceļu savu kūkas dakšiņu. Sirsnīgs sveiciens svētkos!

Klasiskais falafels un pikantā zemesriekstu mērce

s

Ja es būtu mežacūka, zīles meklētu tuvāk pašam ozolam, tuvāk saknēm. Domāju, ka arī labākos cilvēku ēdienus var atrast tuvāk pie saknēm un tradīcijām. Bieži vien tie kļuvuši par pasaules lēto ātrēdienu, kā tas noticis arī ar brīnišķīgo falafeli, kas ir tik ļoti brīnišķīgs, ka viss tā dzimtais reģions sacenšas par falafela šūpuļa (lasi: fritera) godu. Jāteic gan, ka ne visas miltu pļockas, ko par falafelu sauc, ir šī vārda cienīgas. Ja nesanāk atrast īstu un/vai garšīgu falafelu, tad vislabāk, protams, gatavot to pašam un neskopoties ar laiku, zaļumiem un eļļu.

_MG_3020 copy

FALAFELS

Vajadzīgs (ļoti, ļoti daudz falafeliem):

  • 500 g kaltētu turku zirņu
  • 3 vidēji sīpoli
  • 5-7 ķiploka daiviņas
  • 3 tējk. kumīna sēklu, grauzdētu, samaltu
  • 1 tējk. koriandra sēklu, grauzdētu, samaltu
  • 1/2 tējk. melno piparu
  • 1 tējk. sāls (vai vairāk, pēc garšas)
  • Kinzas buntīte, smalki sakapāta (apmēram 1 tase)
  • Pētersīļu buntīte, smalki sakapāta (apmēram 1 tase)
  • Rapšu eļļa fritēšanai (apmēram 500 ml)

Gatavo:

Turku zirņus mērcē 12 līdz 24 stundas. Ja mērcē ilgāk par 12 stundām, reizi dienā jānomaina ūdens un zirņi jānoskalo.
Liek virtuves kombainā visas falafela sastāvdaļas un maļ, līdz izveidojas viendabīga, taču graudainas konsistences masa.
Ja virtuves kombains nav ļoti liels, šo soli varētu nākties izpildīt divreiz.
Gatavo falafelu masu liek bļodā un noliek maliņā uz 15-30 minūtēm, ideāli, ja var ielikt ledusskapī.
Nelielā katliņā vidējā temperatūrā uzkarsē eļļu.
Kamēr eļļa karsējas, veido no masas nelielas bumbiņas (apmēram valrieksta izmērā).
Kad eļļa ir pietiekami karsta, uzmanīgi liek tajā bumbiņas, katru nākamo bumbiņu liekot iekšā vien tad, kad iepriekšējā jau jestri burbuļo. Cenšas nesalikt par daudz bumbiņu vienlaikus, jo tas samazina eļļas temperatūru.
Kad bumbiņas kļuvušas par zeltainiem falafeliem, tās ar putu vai citu caurumotu karoti ceļ ārā no katla un liek uz papīra dvieļa atbrīvoties no liekās eļļas.

_MG_3109 copy

ZEMESRIEKSTU MĒRCE

Vajadzīgs (diviem negausīgiem mērces patērētājiem):

  • 4 ēd.k. zemesriekstu sviesta (es izmantoju kraukšķīgo)
  • 3 ēd.k. gaišās miso pastas (es izmantoju Miso Shiro)
  • 1 ēd.k. tahini (sezama sēklu pastas)
  • 6 ēd.k. ūdens
  • 2 ēd.k. citronu sulas
  • 1/2 tējk. sīpolu pulvera
  • 1/4 tējk. ķiploku pulvera
  • 1 tējk. asās kūpinātās paprikas vai čipotles pulvera
  • 2 ēd.k. konservēta halapenjo, smalki sakapāta (apmēram 6 ripiņas)
  • 4 pētersīļu zariņi, smalki sakapāti
  • 2 tējk. sezama sēklu, grauzdētu

Gatavo:

Visas sastāvdaļas liek bļodiņā un maisa, līdz izveidojas viendabīga, krēmīga mērce. Gatavs.

Falafelus kārto pitas maizītē ar svaigiem salātiem (gurķi, tomātu, Ķīnas kāpostu, salātiem, sarkano sīpolu šķēlītēm u.c. garšīgām lietām), humusu (pēc vēlēšanās) un dāsni pārlej ar mērci. Ja vēlas, mērci var iesmērēt arī maizītē pirms pārējo sastāvdaļu pievienošanas.
Ja veikalā nav pitas maizīšu (kā gadījās arī man), tās var izcept pats vai izmantot lavašu.

_MG_3102 copy

Zemsvītras piezīme:

*Šī ir samērā klasiska falafela recepte, kam ir dažādas variācijas – ar dillēm, lociņiem, sodu un/vai cepamo pulveri un garšvielu papildinājumiem.
*Ja vēlies padarīt falafelus veselīgākus, tos, protams, var cept arī krāsnī, tas arī aiztaupīs pie plīts pavadīto laiku. Ir gan jārēķinās, ka tad falafels nebūs tik apaļš, zeltains un kraukšķīgs.

_MG_3074 copy_MG_3114_MG_3127 copy

Īpašais čili ar šokolādi, sarkanvīnu un habanero

 

_MG_2674 copy

 

Sākšu ar to, ka mūsu mājās čili ir ļoti cienīts un mīlēts. Man šķiet, ka nav pat iespējams veikt fonētisko transkripciju tai skaņai, ar ko Smārts apzīmē čili (līdzīgi, kā Homēra Simpsona virtuļu sajūsmas gārdzienam). Un tā tas ir jau ar klasisko čili, bet šis ir īpašs. Tik īpašs, ka četru litru katla pirmā puse izēdās tikai tā – vakara gaitā pielavoties pie katla un pagaršojot. Otro pusi laikam piebeidza poltergeists, jo neviens nezina, kas notika, un kaķi atsakās liecināt.

 

_MG_2780 copy

 

Vajadzīgs (4 l katlam, nezinu, cik porcijām, bet daudz):

  • Olīveļļa apcepšanai
  • 1 sīpols, sīki sasmalcināts
  • 4 ķiploka daiviņas, sīki sasmalcinātas
  • 2 tējk. kumīna sēklu, samaltu
  • 1 tējk. oregano
  • 1 burkāns, sagriezts mazos kubiciņos
  • 1 sarkanā paprika, sagriezta strēmelītēs un tad mazākās strēmelītēs
  • 3 konservēto tomātu bundžiņas (400 g bundžiņa, tomāti gabaliņos)
  • 200 g sojas granulu (sojas “maltā gaļa”) + 1,5 tējk. sāls vai buljona
  • 2 tējk. čipotles + 1 tējk. kūpinātās paprikas pulvera vai 3 tējk. kūpinātās paprikas pulvera
  • 2 ēd.k. sojas mērces
  • Rapšu eļļa apcepšanai
  • 600 g vārītu lielo balto pupiņu vai tikpat daudz konservētu pupiņu
  • 1 turku zirņu bundžiņa (400 g bundžiņa)
  • 50 g tumšās šokolādes, sarīvētas
  • 1 glāze (250 ml) sarkanvīna
  • 1 halapenjo* (sēklas un starpsieniņas iztīrītas), sīki sakapāts
  • 1 habanero* (sēklas un starpsieniņas iztīrītas), sīki sakapāts
  • Sāls vai sojas mērce pēc garšas

Gatavo: 

  • Bļodiņā ieber sojas granulas, pārlej ar verdošu ūdeni un pievieno sāli vai buljonu. Samaisa un noliek maliņā uz kādām 15 minūtēm uzbriest.
  • Lielā katlā uzkarsē olīveļļu un maisot apcep sīpolus, līdz tie kļūst caurspīdīgi.
  • Pievieno ķiplokus, pakarsē vēl kādu minūti, tad pievieno kumīnu un oregano un maisot karsē vēl kādu minūti.
  • Pievieno burkānu un papriku, samaisa un pakarsē vēl kādu brītiņu, līdz dārzeņi nedaudz maina krāsu.
  • Pievieno tomātus, katru bundžiņu uzpilda līdz pusei ar ūdeni un pievieno arī to. Samaisa un atstāj karsēties vidējā temperatūrā.
  • Tikmēr sojai būtu jābūt gatavai. To nokāš caur sietiņu un kārtīgi nospiež lieko ūdeni (un viss ūdens te ir lieks).
  • Pannā uzkarsē eļļu un pievieno soju. Cenšas cept, līdz ūdens vairāk vai mazāk iztvaikojis un soja sākusi brūnēt.
  • Pievieno čipotli un kūpināto papriku vai tikai kūpināto papriku. Vai neko.
  • Kārtīgi samaisa un maisot turpina cept vēl pāris minūtes.
  • Pannu nav ieteicams pārblīvēt, tāpēc es soju cepu pa diviem lāgiem.
  • Gatavo soju liek katlā pie tomātu mērces, pievieno arī pupiņas, turku zirņus, šokolādi un sarkanvīnu.
  • Visu kārtīgi samaisa, liek virsū vāciņu, atstājot mazu šķirbiņu, samazina temperatūru līdz minimālai un karsē 1 stundu, pa brītiņam atnākot apmaisīt.
  • Ja šķiet, ka čili ir par biezu, var pievienot vēl ūdeni. Ideāli, ja tas ir pupiņu vārīšanās ūdens.
  • Ja ir vēlēšanās un vajadzība, pievieno sāli vai sojas mērci.
  • Kad čili vārījies stundu, pievieno sīki sakapātos halapenjo un habanero piparus, kārtīgi samaisa, izslēdz plīti, uzliek vāciņu un atstāj čili ievilkties vēl 15 minūtes, bet ideāli – pusstundiņu.
  • Pasniedz ar kinzu, avokado kubiciņiem, kukurūzas čipsiem vai rīsiem. Beidzot ĒD.

Piezīmes:

* Halapenjo un habanero pipari atrodami Rimi, tajās mazajās, caurspīdīgajās čili kastītēs.
* Protams, var izmantot arī citus čili pēc savas gaumes, bet habanero piemīt teicams asums un ļoti īpašs, augļains aromāts, tāpēc ir vērts pamēģināt.
* Visi čili ir asi, bet habanero – īpaši asi. Lai neapdedzinātu rokas, to tīrīšana un smalcināšana jāveic ar vislielāko rūpību un uzmanību, noteikti ieteicams izmantot gumijas cimdus un atturēties no vēlmes bāzt acīs pirkstus. Ja mājās ir mājdzīvnieki vai mazcilvēki, rūpīgi jāseko, lai kaut kur nepaliek pat vismazākā čili sēkliņa. Čili nav nekāda saprotošā omīte – kļūdas nepiedod.
* Laikam jābrīdina, ka, sekojot receptei, sanāks samērā ļoti pamatīgi ass čili. Ja negribas ēst asus ēdienus, čili var nelikt klāt vispār, bet tad es tiešām nezinu, kāda dzīvei vairs ir jēga.

 

_MG_2782 copy

Mana jaunā mīļākā (pavār)grāmata “Kansha”

_MG_2535 copy

Pirms kāda laiciņa pastā saņēmu cukurmaisā ietūckātu, ļoti gaidītu grāmatu paciņu. Tik ļoti gaidītu, ka gandrīz sāku filmēt izpakošanas video, bet sapratu, ka necilais milzu maiss mazinātu šī brīža glamūru. Tā es tiku pie grāmatas “Kansha” un uz kādu brīdi atbrīvojos no vēlmes rakstīt pati.

Iepazīsimies: “Kansha” autore ir Elizabete Ando (Elizabeth Andoh). Vārds un jēdziens “Kansha” burtiskā un brutālā tulkojumā nozīmē pateicību, novērtēšanu. Grāmatas autore teic, ka Kansha saknes meklējamas Japānas budistu filozofijā un piemin budistu klosteru virtuvi, kas kopš aizlaikiem bijusi vegāniska. Kansha virtuvei raksturīga augu valsts produktu izmantošana visā to bagātībā un pilnībā, taču vienlaikus tā ir arī pieticība, visu resursu novērtēšana un maksimāla izmantošana. Tas nozīmē nomizot daikonu (balto redīsu), mizas izkaltēt buljonam, lapas ielikt zupā un pašu dārzeni izmantot vēl trīs ēdienos. Es zinu, izklausās pēc ballītes.

Un tā es sapriecājos. Jo, par spīti tam, ka bērnībā man kāda tante mācīja, ka īstas dāmas vienmēr neizēd šķīvi tukšu, es to joprojām izēdu līdz pēdējam un, ja ēdiens ir ļoti garšīgs un telpā ir ļoti maz vai ļoti daudz cilvēku, to vēl arī izlaizu. Daudzas savas mīļākās receptes esmu atklājusi, mēģinot izmantot pāri palikušus produktus un tādējādi paglābjot tos no komposta posta. Tad nu saprotiet, cik ļoti mani uzrunā mizu kaltēšana un Kansha visā visumā (kur, kā mēs zinām, ir daudz zvaigžņu).

Pateicība, pieticība un taupība gan nav vienīgais, kas mani ievilka “Kansha” lapaspusēs un nelaiž ārā. Tajās atrodamas arī ļoti, ļoti labas receptes, detalizēti apraksti un paskaidrojumi. Tās ir jāšķirsta turp un atpakaļ, meklējot atsaucēs norādītos produktus, virtuves rīkus un tehnikas. Ir tik patīkami atvērt kulināro terminu skaidrojumus pavārgrāmatas beigās un ieraudzīt kaut ko pilnīgi jaunu un pilnīgi nesaprotamu. Visiem nosaukumiem norādīts arī brālis japāņu valodā, kas, protams, ir lieliski. Lieliski. Un bilžu ir maz, teksta ir daudz. Jāatzīst, esmu samērā sagurusi no pārdārgajām pavārgrāmatām, kas izskatās lielas un biezas, bet lielākā daļa lapu ir piešmucētas ar pāris teikumiem un skaistām bildēm. Vēl sliktāk ir tikai tad, ja pats autors uzskata, ka sekmīgai ēdiena gatavošanai palīdzēs viņa seksīgā ģīmetne katrā otrajā lapā. Tas tā, liriskai atkāpei.

Bet mīļā “Kansha” ir laba, mīļā “Kansha” papīru un krāsu neiznieko, tieši otrādi, bilžu te ir histēriski maz un tukšo laukumu vēl mazāk. Toties ir nelieli, bet garšīgi ieskati japāņu kultūrā, ir paskaidrojumi par to, kā ēdienu pasniedz un kā to būtu jāēd.
L i e l i s k i.

Tagad varbūt par tiem ēdieniem. Tie ēdieni ir ļoti labi – askētiski, pārdomāti, vienkārši un ļoti, ļoti sabalansēti garšās, tekstūrās, krāsās un smaržās. Mani pat īpaši neuztrauc fakts, ka nevarēšu pagatavot lielāko daļu no tiem, jo gluži vienkārši nevarēšu tikt pie lotusa saknes vai sālītiem ķiršu ziediem. Es gatavoju visu, kam varu atrast produktus un jāteic, ka neviena no manām daudzajām pavārgrāmatām nav mani tik ļoti iedvesmojusi gatavot, liekot sekot katram burtam. Es tā tiešām gandrīz nekad nedaru, jo allaž esmu ticējusi brīvajam garam un improvizācijai virtuvē. Bet nu ne jau Kansha virtuvē, mīļais bērns.

Tā nu mēs pavadījām savu kopābūšanas 8. gadadienu, stundām ilgi rullējot 4 suši rullīšus. Toties ar labākajiem suši rīsiem, ko esam ēduši un ietītus nevis nori lapās, bet marinētos baklažānos. Un ļoti, ļoti priecīgi, kā piedaloties zinātniskā eksperimentā un filoloģiski-antropoloģiskā piedzīvojumā vienlaikus. Un nesen es ēdu zupu, kas principā sastāvēja no aļģu ūdens un puraviem un garšoja tik netverami labi, ka noliku malā pusdienpauzei paredzēto seriālu, sēdēju klusumā, ēdu un domāju. Par zupu, protams, par ko gan vēl.

Tagad esmu iztērējusi diezgan daudz virtuālā papīra, tāpēc likšu punktu, pataupot pārplūstošo sajūsmas vilni dienasgrāmatai. Man gan nav dienasgrāmatas, bet “Kansha” dēļ man tādu nāksies ieviest.
Lai visiem laba diena. Eju lasīt tālāk.

Slinkie kāpostu tīteņi ar asumiņu jeb kāpostu čili

 

_MG_2372 copy

 

Es pieņemu, ka man īsti nav tiesību šo ēdienu dēvēt par čili, jo par čili te liecina tikai tomāti un asociācijas. Bet, kamēr īstās valodas entuziasti priecīgi sit viens otram pa plecu izcili izvēlētā gada vārda un nevārda sakarā, es mierīgi nodarbojos ar kulinārās nomeklatūras vandālismu. Interpunktējiet man.

 

Vajadzīgs (kādām 4 porcijām):

  • 1/2 vidēja kāposta, sagriezta nelielās strēmelītēs
  • 1 gl. sojas granulu
  • 1 burkāns, sagriezts mazos gabaliņos
  • 1 lielā konservēto tomātu bundža (850 g)
  • 1 gl. saldētu zaļo zirnīšu
  • 1 sīpols, smalki sakapāts
  • 3 ķiploka daiviņas, smalki sakapātas
  • 1/2 tējk. sāls
  • 1 ēd.k. sojas mērces
  • 2 tējk. kumīna
  • 1 tējk. kūpinātās paprikas
  • 1 tējk. asās kūpinātās paprikas, čipotles vai čili
  • Rapšu eļļa apcepšanai

 

Gatavo:

  • Aplej sojas granulas ar karstu ūdeni, pievieno dāsnu šķipsnu sāls vai buljona, uzliek vāku un atstāj 5 minūtes ievilkties. Izkāš caur sietu, nospiež ūdeni un noliek maliņā.
  • Uzkarsē pannā eļļu un apcep sīpolu un ķiploku, līdz sīpols kļūst caurspīdīgs.
  • Pievieno burkānu un maisot apcep, līdz burkāns kļuvis mīkstāks.
  • Apceptos dārzeņus liek katlā, pievieno konservētos tomātus un karsē uz vidējas uguns, pa brīdim apmaisot.
  • Tikmēr atkal uzkarsē pannā eļļu, tajā apcep kumīnu (pieskatot, lai nepiedeg) un pievieno kāpostus.
  • Uzliek vāku un, pa brīdim apmaisot, karsē kāpostus, līdz tie kļūst mīkstāki. Ja nepieciešams, var pievienot kādu ēdamkaroti ūdens.
  • Kāpostus pievieno tomātu mērcei katlā.
  • Atkal uzkarsē pannā eļļu un apcep sojas granulas.
  • Kad soja nedaudz apcepusies, tai pievieno sojas mērci un paprikas pulveri un vēl dažas minūtes pacep.
  • Arī soju un zaļos zirnīšus liek katlā. Ja nepieciešams, pievieno nedaudz ūdens.
  • Visu samaisa un karsē vidējā temperatūrā, līdz kāposti ir gana mīksti un garšīgi.

 

Piezīme:

*Ja vēlas, var pārkaisīt ar rauga pārslām, bet var arī nevēlēties.

 

_MG_2371 copy

Banānu pankūkas

_MG_2214 copy

Bērnu dienās mana māsa mēdza uzdodot eksistenciālas dabas jautājumus. Piemēram, kāpēc ir “pastēte”, bet nav “pastmammas”. Turpinot ģimenes tradīciju, es pēdējās dienas prātoju, kāpēc ir vīrusi, bet nav sievusu.
Bet ko nu par to – šodien ir atkal laba diena, un es beidzot varu padalīties ar brīvdienu pankūku recepti. Taisnību sakot – tieši laikā, jo trešdien nopirktais banāns līdz sestdienai paspēs būt salds un gatavs.

_MG_2173 copy

Vajadzīgs (apmēram 10 pankūciņām):

  • 1 tase (cup) miltu
  • 1 tase sojas piena (es izmantoju Alpro vaniļas pienu)
  • 1 gatavs banāns, sablendēts vai saspaidīts
  • 1 ēd.k. eļļas (rapšu vai vīnogu kauliņu)
  • 1-2 ēd.k. cukura
  • 1/2 tējk. vaniļas pulvera
  • 1/4 tējk. cepamā pulvera
  • Šķipsniņa sāls

Gatavo:

Bļodā saspaida vai sablendē banānu, pievieno eļļu, cukuru, sāli, vaniļu un cepamo pulveri un samaisa viendabīgā masā.
Pamazām pievieno miltus un sojas pienu, maisot, lai neveidojas kunkuļi.
Sakarsētā pannā vidējā temperatūrā cep nelielas pankūciņas (apmēram 6-7 cm diametrā). Zeltainas un no abām pusēm, protams.
Ēd ar mīļāko ievārījumu un varbūt kādu riekstu sviestu.

_MG_2186 copy

Zemsvītras piezīme:
*Es pankūciņas cepu tērauda pannā bez pārklājuma, un ideāli izdevās kā pirmā, tā pēdējā (un visas pa vidam). Pēc manas pieredzes tas ir labs pankūku kvalitātes rādītājs.
*Runā, ka pankūkas neturas kopā, ja tās sāk pārāk agri grozīt. Pankūka ir gatava apmešanai uz otru pusi, kad maliņas paliek viegli zeltainas un uz neceptās virsmas parādās burbulīši.
*Banānu pankūkas ir labs veids, kā likt lietā supergatavus banānus, kam uz mizas sāk parādīties brūni punktiņi. Tieši tādi mums te arī ir vajadzīgi. Jam.

1 3 4 5 14