Tag Archives: vegāniska majonēze

Majonēze (sojas piena bāzes)

 

 

Kad biju jauns vegāns, veikalos vēl nebija ne specializēto vegānisko preču plauktu, ne pašu preču. Vienīgā majonēze, ko varēju atrast, bija kāda liela ražotāja piedāvātā gavēņa majonēze, kas aizdomīgi atgādināja līmes galertu. Lai to vispār varētu pievienot ēdienam, nācās nodarboties ar eksperimentiem un pamatīgu pārveidošanu. Gāja laiks un lielveikalos parādījās cienījama vegāniskā majonēze, ko maisījām rasolā dziedādami. Bet īstā majonēzes revolūcija pienāca salīdzinoši nesen, kad internetu pāršalca vegāniskās majonēzes recepšu vilnis un mēs pēkšņi uzzinājām, ka visu šo laiku brīnišķīgu majonēzi būtu varējuši pagatavot paši savās mājās. Nu, gadās arī tā. Huliganizējot latīņu teicienu – caur līmes galertu uz kvalitatīvām majonēzes restītēm. Lasīt tālāk

Majonēze ar miso

IMG_4485 copy

Es jau iepriekš esmu rakstījusi par akvafabas (aquafaba) majonēzi. Tiem, kam negribas tērēt pirkstus ar lieku klikšķināšnu, atgādināšu, ka akvafaba ir šķidrums, kas paliek turku zirņu bundžiņā, kad zirņi izēsti. Un no šī šķidruma var pagatavot gan gaisīgus bezē cepumus, gan episku majonēzi. Es nekautrēšos mētāties ar skaļiem vārdiem un teikšu, ka šī majonēze ir labākā, kas man līdz šim izdevusies. Nav jau arī brīnums – tā ir papildināta ar miso pastu, kas visus pozitīvos izteikumus par ēdienu liek papildināt ar “ļoti”. Miso pasta iederas gandrīz visur, un gandrīz visu tā padara ļotāku.
Šī majonēze ir ļoti jāizmēģina.

IMG_4491 copy2

Vajadzīgs:

  • 125 ml (apmēram 1/2 tases) akvafabas + kādi 4 turku zirņi
  • 1 ēd.k. gaišās miso pastas
  • 1 ēd.k. Dižonas sinepju
  • 1/2 tējk. klasisko mārrutku
  • 1 ēd.k. marinēto gurķu marinādes vai 1 tējk. citrona sulas
  • 375 ml (1,5 tases) rapšu vai vīnogu kauliņu eļļas

Gatavo:

Blenderī lej akvafabu (ar visiem dažiem zirņiem), pievieno miso pastu, sinepes, mārrutkus un gurķu marinādi vai citronu sulu (tātad visu, izņemot eļļu).
Visas sastāvdaļas sablendē viendabīgā masā un, blenderim darbojoties, tievā strūkliņā pievieno eļļu.
Ar laiku šķidrums iegūs gaišāku krāsu un pamazām sabiezēs, līdz visbeidzot pārvērtīsies īstā, garšīgā majonēzē.

Zemsvītras piezīmes: 

* Jāatceras, ka eļļa jālej pavisam smalkā un vienmērīgā strūkliņā.
* Ja nav blendera ar krūzi, majonēzi var pagatavot arī ar rokas blenderi.
Ja majonēze nešķiet gana bieza, tai var pievienot vēl nedaudz eļļas. Es reizēm izslēdzu blenderi, apmaisu majonēzi, atkal iedarbinu blenderi un pamazām pievienoju vēl mazliet eļļas. Atkārtojot šo procesu vairākkārt, iespējams iegūt pavisam biezu majonēzi.
* Pastāv uzskats, ka majonēze neizdodas, ja kāda no sastāvdaļām (jo īpaši akvafaba) tikko izņemta no ledusskapja. Speciāli mēģināju pagatavot majonēzi ar aukstu akvafabu un izdevās, tāpēc šīs bažas apstiprināt nevaru, bet, ja negribas riskēt, var vienmēr izmantot istabas temperatūras sastāvdaļas.
* Ja majonēze neizdodas (tā gan man visbiežāk ir gadījies ar akvafabu no pupiņām, nevis turku zirņiem), nevajag izsamist – iegūto vilšanās šķidrumu liek ledusskapī un, kad dusmas pārgājušas, mēģina atkal. Šo šķidrumu gan kādu brīdi jāpatur uz virtuves galda, lai tas mazliet sasilst. Otrreiz mēģinot, eļļa, protams, būs jāpievieno daudz, daudz mazāk.
* Tie, kas izvairās no ēdieniem bundžās, var mēģināt izmantot šķidrumu, kas paliek pāri pēc turku zirņu vārīšanas mājās. Neesmu vēl mēģinājusi, bet runā, ka izdodas labi.

 

Kartupeļu-redīsu salāti ar diļļu majonēzi

_MG_4996 copy

Principā jau recepti varētu vispār nerakstīt, jo nosaukumā jau viss ir pateikts – jaunie kartupelīši, redīsi, dilles un majonēze. Bet jāraksta vien ir, jo majonēze ir vegāniska, pie tam gatavota no tā, ko parasti lejam ārā – šķidruma no turku zirņu bundžiņas.
Nu jau labu laiku šis šķidrums, ko dēvē par aquafaba, ir pasludināts par vegāniskās kulinārijas svēto grālu – no tā gatavo bezē cepumus, (tātad arī Cielaviņas), putukrējumus un, protams, majonēzi.
Esmu gatavojusi majonēzi no zīda tofu (silken tofu), sojas piena, sēklām un riekstiem, bet neviena no tām nevar aquafaba majonēzei pat kurpes šņorēt. Taisnību sakot, arī neviena veikalā nopērkamā vegāniskā majonēze nestāv tai tuvāk kā ceturtās pakāpes māsīca.
Neesmu šīs majonēzes izgudrotāja, un godīgi jāatzīst, ka nezinu, kurš ir, bet te būs mana variācija par tēmu.

_MG_5030 copy

Diļļu majonēze:

  • Turku zirņu šķidrums no vienas 400 g bundžiņas
  • 1 ēd.k sinepju
  • 1 ēd.k. mārrutku
  • 1/2 tējk. melnā akmens sāls (kala namak, ar olu garšu un smaržu) vai parastā sāls
  • 1 ēd.k. citrona sulas vai ābolu vai baltvīna etiķa
  • Neliela buntīte diļļu, smalki sakapāta
  • Apmēram 1 tase neitrālas eļļas (es izmantoju rapšu vai vīnogu kauliņu)
  • 1/4 tases olīveļļas

Salāti (2 porcijām):

  • 5 nelieli kartupeļi (brīnišķīgi, ja jaunās ražas), sagriezti plānos pusmēnestiņos
  • 10 redīsi, sagriezti plānos pusmēnestiņos
  • 1/2 tases diļļu majonēzes
  • Smalki sakapātas dilles pārkaisīšanai
  • Sāls un svaigi malti melnie pipari pēc garšas

Gatavo:

Sāk ar majonēzi – liek blenderī (var izmantot arī rokas blenderi) visas sastāvdaļas, izņemot eļļu, un sablendē līdz viendabīgai konsistencei.
Blenderim darbojoties ar vidēju jaudu, lēnām pievieno eļļu. Jāievēro, ka eļļas strūkliņai jābūt ļoti smalkai un vienmērīgai. Jo lēnāk un vienmērīgāk pievieno eļļu, jo mazāk eļļas būs nepieciešams.
Kādā brīdī majonēze vienkārši sabiezēs un būs gatava. Tad to liek ledusskapī, kur majonēze sabiezēs vēl vairāk.
Sāk gatavot salātus – novāra kartupeļus vieglā sālsūdenī, sagriež redīsus, sakapā dilles.
Kad kartupeļi gatavi, tos liek lielā šķīvī atdzist.
Visas salātu sastāvdaļas liek bļodiņā, samaisa un ēd.

 

Zemsvītras piezīmes:

*Jaudīgā blenderī izdosies maigi zaļa, krēmīga majonēze. Ja izmanto rokas blenderi vai mazjaudīgu blenderi, dilles var sasmalcināt ar nazi un pievienot majonēzei pēc pagatavošanas.
*Tā kā gribēju izmantot majonēzi kā mērci, turklāt salātos ar kartupeļiem, negatavoju to pārlieku biezu.
*Es šos salātus iztēlojos kā ideālus vasaras piknikiem, īpaši Jāņiem, jo tie ir gan sātīgi, gan diezgan svaigi, vienkārši un ļoooti ātri pagatavojami. Nu labi, nav pārāk svaigi, bet, ja piemet klāt pāris iesmiņus sojšlika, sanāk kārtīga pusdienošana, un tas ir labi.