RASOLEONS

Laimīgu Jauno gadu!

Man ir svētku dāvana mums visiem – rasoleons. Tas ir tieši tas, pēc kā tas izklausās – rasola un napoleona apvienojums. Sāļā torte, kas turpmāk vienmēr būs manā 1. janvāra vēlo brokastu galdā.

Ja kaut reizi dzīvē esi gatavojis rasolu, tad jau esi pusceļā uz rasoleona paradīzes vārtiem. Un, ja esi gatavojis arī ātro napoleona kūku ar saldēto kārtaino mīklu, tad esi tikai soli no rasoleona eņģeļu majonēzes pilnajām taurēm. Apvienojot saldo un sāļo, žļurkstošo un drūpošo, krāsnī cepto un ledusskapī izturēto, ir dzimusi leģenda, ko mēs, paši nezinot, jau sen bijām gaidījuši, un, būsim godīgi, nekad tā līdz galam nebūsim pelnījuši. Bet te nu tā ir.

Šī nebūs gluži recepte, jo proporcijas nav īpaši svarīgas, turklāt tās arī netika pierakstītas. Kad vienīgo reizi (vakar) gatavoju rasoleonu, to darīju, histēriski smejoties un kledzējot uz mīklas plāksnēm tieši tik daudz rasola, cik uz tām varēju salikt. Vai tā ir precīza metode? Nu tā, ne pārāk, bet es jums ticu, un ticu, ka visu redzošā rasoleona acs vadīs jūsu roku, palīdzēs atrast pareizo karoti un dos spēku apstāties, pirms viss galds būs rasola klāts.

Tad te nu tā ir – recepte vai drīzāk teika par rasoleonu.

 

RASOLEONS (aptuveni 4 porcijas)

Vajadzīgs: 

  • 4 vegāniskas saldētās kārtainās mīklas plāksnes
  • Aptuveni 3-4 glāzes ideālā rasola
  • 2 ēd.k. rauga pārslu + 1/4 tējk. kala namak sāls (pēc izvēles)

Gatavo:

  • Vispirms pagatavo savu ideālo rasolu, kas katram, protams, nozīmē ko citu. Te es nejaukšos, ja vēlaties, lieciet savus ābolus un sīpolus, es tāpat to nezināšu un gulēšu mierīgi. BET. Man šķiet, ka veiksmīga rasoleona nolūkiem ļoti noder divi mani rasola gatavošanas zelta likumi, ar kuriem gan uzbāzīšos.
  1. Visas sastāvdaļas griezt aptuveni konservētā zirnīša izmērā. Tad rasolu varēs vienmērīgāk uzklāt mīklas plāksnēm, turklāt būs arī smuki, apsolu.
  2. Mērci pievienot bagātīgi, lai rasols karaliski žļurkst. Pat, ja parasti dod priekšroku sausam rasolam, šeit mērce jāpievieno daudz, lai mīklas kārtiņas var kārtīgi savilkties ar rasolības esenci.
  • Izcep kārtaino mīklu pēc ražotāja norādījumiem. Parasti tās ir 10-15 minūtes 180 grādos.
  • Kad mīklas plāksnes atdzisušas, tām noplēš/nodrupina virsējo kārtiņu, kas cepot pacēlusies uz augšu. Tās būs virskārtas drupačas.
  • Liek uz šķīvja pirmo kārtainās mīklas plāksni, liek uz tās rasolu. Procesu atkārto ar visām plāksnēm.
  • Noziež rasoleona sānus ar majonēzes kārtiņu.
  • Samaisa kārtainās mīklas drupačas ar rauga pārslām un kala namak sāli (ja tos izmanto). No visām pusēm pārklāj rasoleonu ar mīklas drupačām.
  • Liek traukā ar vāku vai pārklāj ar pārtikas plēvi vai foliju un liek ledusskapī savilkties vismaz dažas stundas, bet vislabāk uz nakti.

 

Lai Jaunais gads mums ļauj biežāk sēdēt kopā ap lieliem galdiem un lai mums ir daudz priecīgu iemeslu uzmaisīt lielo rasola bļodu, kurai ledusskapī nekad nav vietas.  Priekā, mani dārgie rasoleoni!

Visas receptes

  • Tofu skrambls (kultenis) ar zaļumiem
    Man ļoti šķiet, ka esmu atradusi savu (pagaidām) ideālo tofu skrambla recepti. Uzreiz jāsaka, ka man nav nekādu iebildumu pret vienkārši sadrupinātu un apceptu tofu ar dažādām piedevām, tas man joprojām garšo. Bet šis vairāk atbilst tam, ar ko gribas aizvietot olu kulteni – tas ir mazāks sauss un maigāks nekā vienkārši apcepts tofu. Esmu izmēģinājusi daudz dažādu variantu, un šis beidzot ir tas, ko meklēju – tofu … Lasīt tālāk
  • Fenheļa-kvinojas salāti ar citronu un timiānu
    Man mājās bija fenhelis, tagad man mājās ir fenheļa salāti. Svaigi, sulīgi, kraukšķīgi un pat sātīgi. Ko vēl no salātiem varētu gribēt? Varbūt, lai paši sataisās, samaisās un vēl traukus pēc tam nomazgā, varbūt. Bet kamēr tā diena vēl nav pienākusi, es te pierakstīšu recepti, varbūt kādu dienu veikalā ieliksi pirkumu groziņā fenheli, mājās grozīsi un domāsi, ko ar to iesākt, un atcerēsies, ka kaut kur bija recepte … Lasīt tālāk
  • Banānmaizes granola un mājās gatavots auzu piens
    Vispār gribēju šo saukt par brūno banānu granolu, bet tas neizklausās gana kārdinoši, turklāt “banānmaize” ir tas, kas šo granolu raksturo vislabāk – tā patiešām garšo kā mazi, kraukšķīgi banānmaizes gabaliņi ar karamelizētiem riekstiem. Iedvesmu šai receptei aizguvu no sava vismīļākā kulinārā resursa Serious Eats, meklējot jaunas idejas gatavu banānu izmantošanai. Ko vēl var darīt ar gataviem banāniem? Cept pankūkas, banānmaizi, banānu mafinus un gandrīz jebkādas kūkas, jo … Lasīt tālāk
  • Dzelteno zirņu krēmzupa, buljons un plācenīši
    Man reizēm patīk domāt par dažādiem izteicieniem, īpaši tiem, kas paredzēti kā mierinājums neveiksmīgām personām. Nu, tiem, kam trauki plīst, kam neveicas kārtīs un kam trāpa putnu dāvesti. Tagad es zinu, kā šie teicieni rodas. Nesen gribēju blogā dalīties ar ideālo turku zirņu recepti. Zirņus izmērcēju, izvārīju, bet kaut kas īsti nesanāca, jo… kļūdaini biju paņēmusi dzeltenos, ne turku zirņus. It kā jau tas nebūtu īpaši apkaunojoši, bet … Lasīt tālāk
  • Ātrās ābolmaizītes
    Šī ir recepte, kas man noder brīžos, kad jāuzņem viesos negaidīti ciemiņi vai kārojas ko saldu pie kafijas, bet veikals tālu un kurpes slinkas. Tā kā tiek izmantota saldēta kārtainā mīkla, šī recepte patiešām ir pa spēkam katram, kas sasniedzis vecumu, kad droši var tuvoties cepeškrāsnij un sagriezt ābolu. Un, kas iepriecinoši, lielākajā daļā lielveikalu nopērkama vegāniska kārtainā mīkla, ko glabāt saldētavā līdz brīdim, kad brauc ciemiņi vai … Lasīt tālāk
  • Krāsnī ceptas sakņu selerijas un balto pupiņu krēmzupa ar dedzinātiem citroniem
    Esi sveicināts jaunajā gadā! Pēc garajām svētku brīvdienām, kad ēsts daudz un svinīgi, mazliet gribas atgriezties ikdienas ritmā, tāpēc mizoju sakņaugus un vāru karstu un biezu krēmzupu. Šī, jāatzīst, ir diezgan smalka zupa, jo garšas komplicēšanas un uzlabošanas nolūkos dārzeņi pirms vārīšanas tiek cepti krāsnī un ar nolūku mazliet apdedzināti, lai garšā vairāk salduma un nedaudz rūgtuma. Šo metodi (un iedvesmu zupas receptei) noskatīju, Ziemassvētkos gatavojot ziedkāpostu bisku … Lasīt tālāk
  • Kabaču pankūkas
    Čau augustā. Vai zini, kam šī karstā vasara ļoti patīk? Daudziem un īpaši kabačiem. Draugi, kas brauc ciemos no laukiem un dārziem, ved līdzi vismaz pa kabacim un saka, ka tie šogad augot kā traki, vēl trakāki nekā parasti. Tā nu man mājās saradies daudz kabaču, un es neticu, ka esmu vienīgā. Skatījos uz saviem kabačiem, līdz sagribējās bērnības kabaču pankūkas. Toreiz pankūkās likām kabačus, olas un miltus, … Lasīt tālāk
  • Lieldienu brokastis
    Domājot par Lieldienu ēdieniem, es domāju par brokastīm, jo manā bērnībā tie vienmēr bijuši rīta svētki. Mūsu ģimenē (tāpat, kā, pieņemu, daudzās citās), šo svētku centrā bija olas un to krāsošana, slēpšana, meklēšana, ripināšana, sišana un ēšana. Man patika viss, izņemot to pēdējo, jo vārītas olas man gluži vienkārši negaršoja. Droši vien tāpēc vēlāk, kad pievērsos vegānismam, man nepavisam nebija grūti Lieldienās olas aizvietot ar avokado, kas man … Lasīt tālāk
  • Pagaršot kaut ko jaunu: umeboši plūmes un onigiri
    Šis būs tāds neierasti garš ieraksts, un man priekšā diezgan liela rakstīšana, tāpēc esmu aprīkojusies ar entuziasmu, tieši vienu umeboši plūmi un lielu glāzi ūdens, jo tā plūme ir sāļa. Un tad aiziet.
  • Halvas-cepumu torte
    Vakar pie manis ciemojās Kitija – mīļš draugs ar dažādiem talantiem un leģendāru ģimenes recepti halvas-cepumu tortei. Viņa šo kūku bērnībā gatavoja mammas vadībā un arī šoreiz, veikalā pērkot produktus, mums vairrākārt bija nepieciešama viņas mammas konsultācija, kas man šķita kaut kā tik, nu, ko tur bīties no banalitātēm – sirsnīgi. Es nezinu, vai cepumu tortes garšotu tik īpaši, ja nebūtu bērnības atmiņu par to gatavošanu un triumfu … Lasīt tālāk
  • Mājīgie pelmeņi
    Ir tāds teiciens – acis darba izbijās, rokas darba nebijās. Par pelmeņiem runājot, nobijušās bija gan manas acis, gan rokas, un, ja ne lasītājas aicinājums ielikt blogā pelmeņu recepti, es tā arī turpinātu baidīties un domāt, ka šis nu gan ir viens neprātīgi grūts ēdiens. Nu, nav, izrādās, ka tiešām nav. Es ļoti lepojos gan ar to, kā man izdevās mīkla, gan pildījums. To, starp citu, izdomāju un … Lasīt tālāk
  • Kvinoja ar saldo kartupeli, turku zirņiem, tofu un tahini mērcīti
    Pirms nu jau kāda laika kvinojas bļoda un citas līdzīgas bļodas bija ļoti modīgi ēdieni. No tā varam secināt ne tikai to, ka man patīk modei nevis skriet, bet vilkties pakaļ, bet arī to, ka ir kāds iemesls, kāpēc ļaudis bija pamatīgi aizrāvušies ar ēšanu no bļodām. Es teiktu, ka iemesls ir tas, ka šis ēdiens ir daudzveidīgs, vienkārši variējams un ļoti krāsains un fotogēnisks, kas mūsdienās nepavisam … Lasīt tālāk