Banānmaizes granola un mājās gatavots auzu piens

 

 

Vispār gribēju šo saukt par brūno banānu granolu, bet tas neizklausās gana kārdinoši, turklāt “banānmaize” ir tas, kas šo granolu raksturo vislabāk – tā patiešām garšo kā mazi, kraukšķīgi banānmaizes gabaliņi ar karamelizētiem riekstiem. Iedvesmu šai receptei aizguvu no sava vismīļākā kulinārā resursa Serious Eats, meklējot jaunas idejas gatavu banānu izmantošanai. Ko vēl var darīt ar gataviem banāniem? Cept pankūkas, banānmaizi, banānu mafinus un gandrīz jebkādas kūkas, jo gatavi banāni augu valsts konditorejā tiek veiksmīgi izmantoti olu aizvietošanai.

Bet atgriežoties pie granolas – vai zini, ar ko tā atšķiras no mušļa? Granola tiek cepta krāsnī un nav tik birstoša – auzu vai citu graudaugu pārslas salīp kopā mazākos un lielākos gabaliņos, ko var ēst ar pienu vai jogurtu vai vienkārši kā saldu našķi. Parasti auzu pārslām tiek pievienota eļļa un cukurs, un tas ir pārbaudīts un garšīgs ceļš, taču šajā receptē es cukura vietā izmantoju ļoti, ļoti gatavus banānus un dateles, savukārt eļļas vietā – riekstu sviestu. Tā kā granolu parasti pasniedz ar augļiem un ogām, es  to negatavoju pārlieku saldu. Ja šķiet, ka salduma tomēr par maz, var izmantot vairāk dateļu vai pievienot kādu citu saldinātāju – kļavu, dateļu, agaves sīrupu vai cukuru. Ja nevēlies izmantot riekstu sviestu, aizvieto to ar sēklu sviestu vai eļļu.

Granola lieliski sader ar mājās gatavotu auzu pienu, tāpēc pierakstu recepti arī tam. Tā, protams, nav mana recepte, tā vienkārši jau kādu laiku eksistē vegānu kolektīvajā apziņā. Mājās gatavots auzu piens nav gluži tāds, kāds nopērkams veikalā, taču tas ir ļoti lēts, bez tetrapakas, garšo labi un ir  daudzveidīgi izmantojams. Man līdz šim nav izdevies pagatavot auzu pienu, kas izcili saderētu ar kafiju, taču gan jau kādu dienu (ja tev ir padoms, priecāšos, ja padalīsies). Auzu piens no visiem augu pieniem pagatavojams visvieglāk – auzu pārslas pat nav jāmērcē un jāskalo (to, protams, var darīt, bet es īpaši neredzu vajadzību), tās vienkārši sablenderē ar ūdeni, izkāš un viss. Lasīt tālāk

Visas receptes

  • Dzelteno zirņu krēmzupa, buljons un plācenīši
    Man reizēm patīk domāt par dažādiem izteicieniem, īpaši tiem, kas paredzēti kā mierinājums neveiksmīgām personām. Nu, tiem, kam trauki plīst, kam neveicas kārtīs un kam trāpa putnu dāvesti. Tagad es zinu, kā šie teicieni rodas. Nesen gribēju blogā dalīties ar ideālo turku zirņu recepti. Zirņus izmērcēju, izvārīju, bet kaut kas īsti nesanāca, jo… kļūdaini biju paņēmusi dzeltenos, ne turku zirņus. It kā jau tas nebūtu īpaši apkaunojoši, bet … Lasīt tālāk
  • Ātrās ābolmaizītes
    Šī ir recepte, kas man noder brīžos, kad jāuzņem viesos negaidīti ciemiņi vai kārojas ko saldu pie kafijas, bet veikals tālu un kurpes slinkas. Tā kā tiek izmantota saldēta kārtainā mīkla, šī recepte patiešām ir pa spēkam katram, kas sasniedzis vecumu, kad droši var tuvoties cepeškrāsnij un sagriezt ābolu. Un, kas iepriecinoši, lielākajā daļā lielveikalu nopērkama vegāniska kārtainā mīkla, ko glabāt saldētavā līdz brīdim, kad brauc ciemiņi vai … Lasīt tālāk
  • Krāsnī ceptas sakņu selerijas un balto pupiņu krēmzupa ar dedzinātiem citroniem
    Esi sveicināts jaunajā gadā! Pēc garajām svētku brīvdienām, kad ēsts daudz un svinīgi, mazliet gribas atgriezties ikdienas ritmā, tāpēc mizoju sakņaugus un vāru karstu un biezu krēmzupu. Šī, jāatzīst, ir diezgan smalka zupa, jo garšas komplicēšanas un uzlabošanas nolūkos dārzeņi pirms vārīšanas tiek cepti krāsnī un ar nolūku mazliet apdedzināti, lai garšā vairāk salduma un nedaudz rūgtuma. Šo metodi (un iedvesmu zupas receptei) noskatīju, Ziemassvētkos gatavojot ziedkāpostu bisku … Lasīt tālāk
  • Kabaču pankūkas
    Čau augustā. Vai zini, kam šī karstā vasara ļoti patīk? Daudziem un īpaši kabačiem. Draugi, kas brauc ciemos no laukiem un dārziem, ved līdzi vismaz pa kabacim un saka, ka tie šogad augot kā traki, vēl trakāki nekā parasti. Tā nu man mājās saradies daudz kabaču, un es neticu, ka esmu vienīgā. Skatījos uz saviem kabačiem, līdz sagribējās bērnības kabaču pankūkas. Toreiz pankūkās likām kabačus, olas un miltus, … Lasīt tālāk
  • Lieldienu brokastis
    Domājot par Lieldienu ēdieniem, es domāju par brokastīm, jo manā bērnībā tie vienmēr bijuši rīta svētki. Mūsu ģimenē (tāpat, kā, pieņemu, daudzās citās), šo svētku centrā bija olas un to krāsošana, slēpšana, meklēšana, ripināšana, sišana un ēšana. Man patika viss, izņemot to pēdējo, jo vārītas olas man gluži vienkārši negaršoja. Droši vien tāpēc vēlāk, kad pievērsos vegānismam, man nepavisam nebija grūti Lieldienās olas aizvietot ar avokado, kas man … Lasīt tālāk
  • Pagaršot kaut ko jaunu: umeboši plūmes un onigiri
    Šis būs tāds neierasti garš ieraksts, un man priekšā diezgan liela rakstīšana, tāpēc esmu aprīkojusies ar entuziasmu, tieši vienu umeboši plūmi un lielu glāzi ūdens, jo tā plūme ir sāļa. Un tad aiziet.
  • Halvas-cepumu torte
    Vakar pie manis ciemojās Kitija – mīļš draugs ar dažādiem talantiem un leģendāru ģimenes recepti halvas-cepumu tortei. Viņa šo kūku bērnībā gatavoja mammas vadībā un arī šoreiz, veikalā pērkot produktus, mums vairrākārt bija nepieciešama viņas mammas konsultācija, kas man šķita kaut kā tik, nu, ko tur bīties no banalitātēm – sirsnīgi. Es nezinu, vai cepumu tortes garšotu tik īpaši, ja nebūtu bērnības atmiņu par to gatavošanu un triumfu … Lasīt tālāk
  • Mājīgie pelmeņi
    Ir tāds teiciens – acis darba izbijās, rokas darba nebijās. Par pelmeņiem runājot, nobijušās bija gan manas acis, gan rokas, un, ja ne lasītājas aicinājums ielikt blogā pelmeņu recepti, es tā arī turpinātu baidīties un domāt, ka šis nu gan ir viens neprātīgi grūts ēdiens. Nu, nav, izrādās, ka tiešām nav. Es ļoti lepojos gan ar to, kā man izdevās mīkla, gan pildījums. To, starp citu, izdomāju un … Lasīt tālāk
  • Kvinoja ar saldo kartupeli, turku zirņiem, tofu un tahini mērcīti
    Pirms nu jau kāda laika kvinojas bļoda un citas līdzīgas bļodas bija ļoti modīgi ēdieni. No tā varam secināt ne tikai to, ka man patīk modei nevis skriet, bet vilkties pakaļ, bet arī to, ka ir kāds iemesls, kāpēc ļaudis bija pamatīgi aizrāvušies ar ēšanu no bļodām. Es teiktu, ka iemesls ir tas, ka šis ēdiens ir daudzveidīgs, vienkārši variējams un ļoti krāsains un fotogēnisks, kas mūsdienās nepavisam … Lasīt tālāk
  • Kraukšķīgi turku zirņi un saldie kartupeļi uzkodām, salātiem un zupām
    Šo recepti bildēt bija diezgan grūti, jo, kamēr domāju, kur būs laba gaisma fotografēšanai, panna pamazām kļuva tukšāka un nefotogēniskāka. Tas tāpēc, ka man šis ir vieglu atkarību izraisošs našķis – kraukšķīgs, salds, sāļš, mazliet pikants, nu, viss tur ir. Ja netīšām neizēdas visa panna tāpat, šos kraukšķīšus vari pārkaisīt salātiem, pievienot siltajiem ēdieniem un zupām. Vislabāk, protams, garšo silti, taču nav ne vainas arī padzisušiem. Bez garšīguma … Lasīt tālāk
  • Krāsnī cepts marinēts tofu vai baklažāns
    Tofu pavisam noteikti ir viens no maniem mīļākajiem produktiem, kas ledusskapī atrodams gandrīz vienmēr. Visbiežāk pērku tuvākajā veikalā atrodamo vislētāko tofu Sojalita, ko (tāpat kā citus neitrālās garšas tofu) izmantoju kā piedevu dažādu ēdienu gatavošanā. Uzkodām un sendvičiem šad tad nopērku arī kādu smalkāku tofu – kūpinātu, marinētu, ar tomātiem, baziliku vai mango. Veidu ir patiešām daudz, ražotāju arī daudz, tāpēc katram ir iespēja atrast tofu, kas garšo … Lasīt tālāk
  • Svētku kotletītes no sojas un sēnēm
    Gatavojoties svētkiem, man nav iebildumu mazliet ilgāk pastāvēt pie plīts, jo tad gatavošanās ir daļa no pašiem svētkiem. Gatavojot šīs kotletītes, notiek viss, ko saistu ar lielo svētku gatavošanu – darbojas cepeškrāsns, kaut kas mērcējas, kaut kas cepas, jāizmanto rīve, virtuves kombains un ikdienā mazāk lietotas garšvielas. Vārdu sakot, virtuvē valda nopietna rosība un briesmīgs bardaks. Tā kā novembrī gaisma beidzas ātri, ēdienu nācās bildēt pagalmā, un, nākot … Lasīt tālāk