Tag Archives: Vegāniskas receptes

Ķirbju pankūkas ar rudens svētku garšvielām

Es nezinu, kā ir ar cāļiem, bet ķirbjus patiešām skaita rudenī. Agrāk labas ražas gados ķirbji mums atņēma lielu daļu grīdas, bet tagad, kad esam tikuši pie mājas ar rožu dobēm, ķirbji pie mums biežāk atripo draugu dāvināti. Tā nu kaut kā sanāk, ka rudenī mājās vienmēr kāds ķirbis ir, un, kur ķirbis, tur jādomā receptes, jo neba nu ēdīsi ķirbju krēmzupu visu nedēļu. Var jau gan arī tā darīt, bet tad sestdienā jāuzcep pankūkas. Ar ķirbi, protams.

Vajadzīgs:

300 g svaiga ķirbja
150 g (1 glāze) kviešu miltu
2 ēd.k. cukura
1/2 tējk. cepamā pulvera
2 ēd.k. maltu linsēklu
Šķipsniņa sāls
2-3 tējk. ķirbju garšvielu maisījuma
Rapšu eļļa cepšanai

Ķirbju garšvielu maisījums

4 tējk. kanēļa
1/4 tējk. vaniļas pulvera
1 krustnagliņa, samalta
2 smaržīgie pipari, samalti
Šķipsniņa malta muskatrieksta
Šķipsniņa malta ingvera

Gatavo:

Ķirbi nomizo, sagriež nelielos vienāda izmēra kubiciņos, liek katliņā un pielej tik daudz ūdens, lai tas gandrīz nosegtu ķirbjus.
Uzliek katlam vāciņu un vāra, līdz ķirbji kļuvuši mīksti. Kad ķirbji gatavi, tos noliek maliņā atdzist.
Tikmēr sagatavo garšvielu maisījumu – saberž piestā vai samaļ dzirnaviņās nepieciešamās sastāvdaļas un samaisa nelielā trauciņā.
Atdzisušo ķirbi kopā ar vārīšanās ūdeni sablendē viendabīgā masā un lej bļodā.
Pievieno visas pārējās sastāvdaļas, izņemot miltus, un samaisa.
Pamazām pievieno miltus un samaisa viendabīgā masā.
Uzkarsē pannu, ielej nedaudz eļļas un uzkarsē.
Cep nelielas pankūciņas, zeltaini brūnas no abām pusēm.
Pasniedz ar kļavu vai agaves sīrupu, var pārkaisīt vēl nedaudz sagatavotā garšvielu maisījuma.

Piezīmes:

*Ķirbju garšvielu maisījums ir apmēram tas pats (mazliet maigāks padarīts) Pumpkin Spice, amerikāņu rudens supergaršviela, ko pievieno ķirbju pīrāgiem, cepumiem, kūkām un īpašai caffè latte. Būtībā diezgan līdzīgs mūsu piparkūku garšvielām, tāpēc no nelielas svētku sajūtas izbēgt diezgan grūti.
*Pankūkām nav ļoti izteiktas ķirbja garšas (tas gan atkarīgs arī no izvēlētā ķirbja šķirnes), taču, jo karstākas tās ir, jo ķirbīgāk garšo.

Sarkano kāpostu salāti ar edamame pupiņām un tahini-ingvera mērci

Rudens. Ieraudzīju veikalā koši violetu kāposta konusu, pagrozīju un ieliku groziņā. Mājās liku kāpostam klāt burkānu un edamame pupiņas (kas izklausās smalki, bet patiesībā ir vienkārši nenogatavojušās sojas pupiņas), lai ir violets, oranžs un zaļš. Tā man sanāca salāti, kas košuma ziņā ir pilnīgs oktobra vidus, kad man ir dzimšanas diena, kad vienmēr (jo nezin kā tā laimējas) spīd traka saule, un lapas un debesis tik košas, ka izskatās kā ar marķieri nokrāsotas. Oktobris <3 Lasīt tālāk →

Tabulē ar pērļu kuskusu, tofu un sezonas zaļumiem

Tabulē ir Tuvo Austrumu ēdiens, ko klasiski gatavo no daudz, daudz pētersīļiem, bulgura, tomātiem, piparmētrām, sīpoliem, olīveļļas un citronu sulas. Variāciju, protams, ir daudz, jo katrā reģiona valstī ir savs īstais tabulē.
Man tabulē ļoti patīk tāpēc, ka tas ir vienlaikus gan svaigs, gan sātīgs ēdiens, pilns garšu un krāsu, turklāt pietiek ar mazu saujiņu graudu un kaudzīti dārza/tirgus labumu, lai tiktu pie milzu bļodas tabulē. Mūsmājās tas ir iecienīts ballīšu un pikniku ēdiens, jo to mierīgi var sagatavot iepriekšējā dienā, tad tik atliek izņemt no ledusskapja un celt galdā (vai grozā).
Kā jau minēju, klasiski tabulē gatavo ar bulguru, taču ir ļoti daudz versiju ar kuskusa tabulē, tāpat to reizēm gatavo ar grūbām vai kvinoju. Šoreiz gatavoju tabulē ar pērļu kuskusu, dēvētu arī par Izraēlas kuskusu. No klasiskā kuskusa tas atšķiras ar graudiņu izmēru un formu – tie ir lielāki un vienādas formas, kā tādas mazas pērlītes), garšu un tekstūru (ir tāda mazliet makaronīgāka garša un grūbīgāka tekstūra) un gatavošanas veidu – ja parasto kuskusu var vienkārši apliet ar karstu ūdeni, tad šis ir nedaudz jāpavāra.

TABULĒ

Vajadzīgs (prāvai bļodai tabulē, kādām 4-5 porcijām):

375 g (apmēram 2 tases) pērļu kuskusa + 1/2 tējk. olīveļļas
625 ml (apmēram 2,5 tases) ūdens + šķipsniņa sāls
Prāva buntīte pētersīļu (apmēram 120g), smalki sakapātu
Lapiņas no dažiem piparmētru zariņiem, smalki sakapātas
2 lociņi, smalki sakapāti
4-5 nelieli tomāti (500g)
4-5 īsie gurķi (250g)
150g cietā tofu (es izmantoju 1 paciņu Sojalita tofu), sagriezts 1x1cm lielos kubiciņos, + rapšu eļļa apcepšanai + 1 ēd.k. sojas mērces
1 ēd.k. citrona sulas
4 ēd.k. olīveļļas
2,5 tējk. kumīna sēklu, pannā apgrauzdētu un samaltu
2,5 tējk. koriandra sēklu, pannā apgrauzdētu un samaltu
1/4 tējk. kanēļa

Gatavo:

Pannā vidējā temperatūrā uzsilda 1/2 tējk. olīveļļas un pakarsē kuskusa graudiņus, pa brīdim apmaisot, līdz tie sāk smaržot (apmēram 3 minūtes).
Katliņā uzvāra ūdeni, piemet šķipsniņu sāls, pievieno pērļu kuskusu, apmaisa, uzliek vāku un zemā temperatūrā karsē apmēram 10 minūtes. Tad katliņu noņem no plīts un, nenoņemot vāciņu, atstāj uzbriest vēl 3 minūtes.
Kad kuskuss uzbriedis, to ar dakšiņu uzirdina un pārber lielā salātu bļodā, lai tas nedaudz atdziest.
Apcep tofu. Pannā uzkarsē nedaudz rapšu eļļas un vidējā temperatūrā, pa brīdim apmaisot un apgrozot, apcep tofu, līdz tas ir viegli apbrūnējis. Pašās beigās pielej sojas mērci, visu kārtīgi samaisa un pacep vēl kādu pusminūti. Noliek tofu atdzist.
Sasmalcina visus dārzeņus un zaļumus un pievieno kuskusam bļodā.
Pievieno arī tofu, visas garšvielas, sāli, citronu sulu un olīveļļu, visu kārtīgi samaisa un ieliek ledusskapī uz vismaz pusstundiņu, lai garšas labāk savilktos.
Ja tabulē gatavo dienu iepriekš, to pirms pasniegšanas brītiņu patur istabas temperatūrā.

Zemsvītras piezīme:

*Gatavojot pērļu vai klasisko kuskusu, kā arī bulguru un kvinoju, svarīgi atcerēties, ka tas jāmaisa ar dakšiņu, nevis karoti – karote graudiņus saspiedīs kopā, savukārt dakšiņa glīti uzirdinās.
*Ja gatavo tabulē tuvāk klasiskajai receptei (tātad principā pētersīļu salātus ar nelielu graudaugu piedevu), tomātus un pētersīļus var atūdeņot – pēc sasmalcināšanas samaisīt ar sāli un ielikt sietiņā (tomātus) vai uz papīra dvieļa (pētersīļus), lai notek liekais ūdens. Ja gatavo tabulē ar lielāku graudaugu daudzumu, dārzeņu un garšaugu sulas nav nekas nosodāms – tās drīzāk padarīs salātus sulīgākus un garšīgākus, tomēr arī jāuzmanās, lai tie nebūtu pārlieku izmirkuši un ūdeņaini.

Tomātu mērce, ko vērts pataupīt ziemai

Man šogad ir lieli krājēja/vācēja plāni – sasaldēt un sakaltēt ziemai to, kā ziemā trūkst, kas ziemā dārgs, kas ziemā mazāk garšīgs. Tā nu pusi saldētavas plauktiņu atņēmu ogām, lai aizpildītu ar tomātiem un garšaugiem. Šodien padalīšos ar recepti, ko izmantoju tomātu ieziemošanai – pavisam vienkāršu, klasisku tomātu mērci, ko var ēst tūliņ vai sasaldēt ziemai. Ja man būtu pagrabs vai vēss pieliekamais, gan jau domātu par burciņām un katlā liktu arī citus sezonālos labumus, bet, tā kā pagraba vietā man ir saldētava ar diezgan striktu ietilpību, pieturos pie plika tomāta.

TOMĀTU MĒRCE

Vajadzīgs:

4 kg gatavu un ļoti gatavu tomātu (īpaši labi, ja var kombinēt dažādas šķirnes)
4 ēd.k. olīveļļas
10 ķiploka daiviņas, sīki sasmalcinātas
3-4 tējk. sāls
3 tējk. oregano (pēc izvēles)
Sauja svaiga (rupji sakapāta) bazilika, pētersīļu, vai rozmarīna zariņš (pēc izvēles)

Gatavo:

Tomātus nomazgā un sadala saskaitāmajos, izvēloties sev tīkamāko metodi – saspiežot ar rokām, sakapājot ar nazi vai sasmalcinot virtuves kombainā.
Lielā biezdibena katlā vai pannā vidējā temperatūrā uzkarsē olīveļļu un tajā viegli apcep ķiplokus, pa brīdim apmaisot un pieskatot, lai nepiedeg.
Kad ķiploki un olīveļļa sāk smaržot, pievieno tomātus, sāli, oregano, visu samaisa un atstāj vārīties, pa brīdim apmaisot, līdz mērce gatava. Manam katlam bija nepieciešams nedaudz vairāk par stundu, bet lielāka diametra katlā mērce būtu gatava ātrāk.
Ja vēlas, uz vārīšanās beigām var pievienot savus mīļākos garšaugus – baziliku, pētersīļus, timiāna lapiņas vai rozmarīna zariņu (to pēdējo gan pēc vārīšanas no katla jāizņem).
Ja mērci gatavo ziemai, to atdzesē, sablenderē, lej ledus trauciņos, uzglabāšanas trauciņos vai saldēšanai piemērotos maisiņos un liek saldētavā.

Piezīmes:

*Galvenais priekšnoteikums, lai šī mērce izdotos, ir ļoti gatavi un garšīgi sezonas tomāti. Parasti ziemas tomātu mērcēm iesaka izvēlēties plūmju tomātus, jo tie ir mazāk sulīgi/ūdeņaini taču, piemetot pa kādam sulīgam aveņu, ķiršu vai vēršsirds tomātam, mērce iegūs daudzveidīgāku garšu un būs nedaudz saldāka.
*Šī mērce, protams, teicami iederas makaronu ēdienos, uz picas, dažādās zupās un sautējumos, taču noderēs arī gatavojot dažādus eksotiskus Āzijas ēdienus.
*Zaļumu vietā var pievienot arī čili, ingveru, koriandru un citas garšvielas, padarot mērci pikantāku.
*Jo vienkāršāka būs tomātu mērces garša, jo daudzveidīgāk to varēs izmantot gatavojot, tāpēc vērts pagatavot dažādas mērces – ar zaļumiem/garšvielām un bez (atceries to atzīmēt uz izvēlētā iepakojuma).
*Pirmo “ziema mērci” netīšām apēdām tāpat – ir diezgan ērti pagatavot līdzņemamās pusdienas un ātrās vakariņas, ja ledusskapī ir liels katls mērces, kas iederas pie gandrīz visa un visu padara supertomātīgu un mājīgi garšīgu.

Burgeri ar pupiņu-sēņu-rīsu plācenīšiem

Ar burgeriem ir tāda lieta – tiem vienmēr tiek uzstādītas augstas prasības. Kāda ir maizīte, cik svaigi dārzeņi, vai mērces nav par daudz/maz, kāda ir sastāvdaļu attiecība un cik ļoti šīs sastāvdaļas krīt ārā, mēģinot burgeri apēst. Bet vislielākā uzmanība tiek pievērsta burgera galvenajai sastāvdaļai – kotletei/plācenim. Veģetārie burgeri bieži saņem kritiku par to, ka nav pietiekami sātīgi, sulīgi un garšām bagāti, un es piekrītu – reizēm tā patiešām ir. Tad nu pie šī es centos pamatīgi piestrādāt, domājot gan par dažādām garšām un tekstūrām, gan sulīgumu un sātīgumu. Šī nav pirmā versija un gan jau nebūs arī pēdējā, tāpēc, ja atradīšu ko uzlabojamu, centīšos to šeit pierakstīt. Bet tikmēr – gatavojam un ēdam.

Vajadzīgs (25 plācenīšiem 8 cm diametrā, 1,5 cm biezumā):

500 g sausu pupiņu (mērcētu aukstā ūdenī apmēram 8 h)
250 g nevārītu rīsu
350 g šampinjonu, sagrieztu 5mm biezās šķēlēs
3 ķiploka daiviņas, smalki sakapātas
1/2 gl. grauzdēta sezama sēklu
2 ēd.k. gaišās miso pastas
2 tējk. timiāna
2 tējk. oregano
2+2 ēd.k. sojas mērces
1 ēd.k. tomātu mērces
1 ēd.k. sinepju
1 tējk. saldās kūpinātās paprikas (pēc izvēles)
100 g (nepilna glāze) rīvmaizes
Sāls pupiņu un rīsu vārīšanai
Olīveļļa sīpolu un sēņu apcepšanai
Rapšu eļļa burgeru cepšanai

Gatavo:

Uzvāra rīsus, pievienojot šķipsnu sāls. Noliek maliņā atdzist.
Rūpīgi noskalo pupiņas, liek lielā katlā, pārlej ar aukstu ūdeni un liek vārīties augstā temperatūrā. Kad ūdens uzvārījies, samazina temperatūru un vāra pupiņas, līdz tās gatavas (par to var pārliecināties, pupiņas nogaršojot). Brīdi pirms vārīšanas beigām pievieno šķipsnu sāls.
Kad pupiņas gatavas, tās nokāš (vārīšanās ūdeni var izmantot kā buljona bāzi kādai zupai) un noliek maliņā atdzist.
Kamēr pupiņas un rīsi vārās vai dziest, var apcept sīpolus un sēnes.
Pannā uzsilda olīveļļu, pievieno ķiplokus un dažas minūtes maisot apcep nelielā temperatūrā, līdz tie sāk smaržot.
Pievieno sīpolus un cep, līdz sīpoli kļūst caurspīdīgi. Pievieno 2 ēd.k. sojas mērces, un vēl dažas minūtes apcep. Liek maliņā atdzist.
Pannā uzsilda olīveļļu, pievieno šampinjonu šķēles tā, lai tās nepārklātos (tātad jācep vairākos piegājienos vai vairākās pannās), pārkaisa ar timiānu un oregano un cep, līdz sēnes ir nedaudz apbrūnējušas un gatavas.
Pievieno 2 ēd.k. sojas mērces un vēl dažas minūtes pakarsē vidējā temperatūrā. Sēnes atdzesē un un ar nazi sakapā nelielos gabaliņos.
Ar rokām samīca pupiņas, pievieno rīsus, vēlreiz samīca un pievieno visas pārējās sastāvdaļas, izņemot rīvmaizi.
Masu kārtīgi samaisa/samīca, pievieno rīvmaizi un atkal maisa/mīca.
No masas izveido plācenīšus (apmēram 8 cm diametrā un 1,5 cm platumā).
Pannā ar nepiedegošo pārklājumu vidējā temperatūrā uzkarsē nedaudz rapšu eļļas un cep plācenīšus apmēram 3 minūtes no abām pusēm.

BURGERI

Vajadzīgs (2 burgeriem):

2 pupiņu-sēņu-rīsu plācenīši
2 burgermaizītes
2-4 ēd.k. akvafabas-miso majonēzes vai citas majonēzes
3 ēd.k. tomātu vai BBQ mērces
1 īsais gurķis
1 marinēts gurķis
1/2 liela tomāta
1/3 sarkanā sīpola (pēc vēlēšanās)
Salātlapas

Gatavo:

Pannā no abām pusēm pasilda maizītes un plācenīšus.
Tikmēr ar dārzeņu mizojamo nazi plānās šķēlītēs sagriež svaigo un marinēto gurķi. Plānās šķēlītēs sagriež arī tomātu un sīpolu, ja to izmanto.
Vienu maizītes pusi noziež ar majonēzi, otru – ar tomātu vai BBQ mērci.
Uz apakšējās maizītes liek plācenīti, tālāk pamīšus liek dārzeņus un salātlapas. Salātlapas palīdz novērst dārzeņu slīdēšanu un ir garšīgas, tāpēc ar to pievienošanu nevajag kautrēties.
Burgers jāēd, tiklīdz gatavs. Būtu jau arī muļķīgi kavēties.

Piezīmes:

*Lai izveidotu glītus, vienādus plācenīšus, lieti noder teicams acumērs un keramiķa rokas, bet tie, kas nav ar šīm spējām apveltīti, var ņemt talkā mērtrauciņus un formas. Es daru tā – ieklāju mērtrauciņā (šajā gadījumā 1/3 tases mērtrauciņā) pārtikas plēvi, lieku iekšā plāceņu masu, nolīdzinu, ņemu plēvi ar masu ārā, lieku burgeru formā, kuras augšpuse arī aprīkota ar pārtikas plēvi un saplacinu plācenīti līdz vajadzīgajam izmēram. Ja tādas formas mājās nav (un es brīnos, kāpēc man pašai ir), plācenīti var pilnīgi mierīgi saplacināt ar rokām. Mazākiem plācenīšiem esmu izmantojusi arī cepumu formiņas no silikona.
*Plācenīšus var pagatavot arī ar konservētām pupiņām, taču tad jāpievieno vairāk rīvmaizes, kas plācenīšus var padarīt mazāk sulīgus un garšīgus.
*Labākā saldā kūpinātā paprika, ko esmu atradusi, pieejama veikalā Spice House Upīša pasāžā. Plašākā miso pastas izvēle – veikalā Dabas stacija Lāčplēša ielā.
*Kaut kur interneta dzīlēs atrodams video, kā pareizi jāēd burgers, lai puse pildījuma nenoklātu pusi galda. Iesaku sameklēt un paskatīties.

Majonēze ar miso

Es jau iepriekš esmu rakstījusi par akvafabas (aquafaba) majonēzi. Tiem, kam negribas tērēt pirkstus ar lieku klikšķināšnu, atgādināšu, ka akvafaba ir šķidrums, kas paliek turku zirņu bundžiņā, kad zirņi izēsti. Un no šī šķidruma var pagatavot gan gaisīgus bezē cepumus, gan episku majonēzi. Es nekautrēšos mētāties ar skaļiem vārdiem un teikšu, ka šī majonēze ir labākā, kas man līdz šim izdevusies. Nav jau arī brīnums – tā ir papildināta ar miso pastu, kas visus pozitīvos izteikumus par ēdienu liek papildināt ar “ļoti”. Miso pasta iederas gandrīz visur, un gandrīz visu tā padara ļotāku.
Šī majonēze ir ļoti jāizmēģina.

Vajadzīgs:

125 ml (apmēram 1/2 tases) akvafabas + kādi 4 turku zirņi
1 ēd.k. gaišās miso pastas
1 ēd.k. Dižonas sinepju
1/2 tējk. klasisko mārrutku
1 ēd.k. marinēto gurķu marinādes vai 1 tējk. citrona sulas
375 ml (1,5 tases) rapšu vai vīnogu kauliņu eļļas

Gatavo:

Blenderī lej akvafabu (ar visiem dažiem zirņiem), pievieno miso pastu, sinepes, mārrutkus un gurķu marinādi vai citronu sulu (tātad visu, izņemot eļļu).
Visas sastāvdaļas sablendē viendabīgā masā un, blenderim darbojoties, tievā strūkliņā pievieno eļļu.
Ar laiku šķidrums iegūs gaišāku krāsu un pamazām sabiezēs, līdz visbeidzot pārvērtīsies īstā, garšīgā majonēzē.

Zemsvītras piezīmes:

* Jāatceras, ka eļļa jālej pavisam smalkā un vienmērīgā strūkliņā.
* Ja nav blendera ar krūzi, majonēzi var pagatavot arī ar rokas blenderi.
* Ja majonēze nešķiet gana bieza, tai var pievienot vēl nedaudz eļļas. Es reizēm izslēdzu blenderi, apmaisu majonēzi, atkal iedarbinu blenderi un pamazām pievienoju vēl mazliet eļļas. Atkārtojot šo procesu vairākkārt, iespējams iegūt pavisam biezu majonēzi.
* Pastāv uzskats, ka majonēze neizdodas, ja kāda no sastāvdaļām (jo īpaši akvafaba) tikko izņemta no ledusskapja. Speciāli mēģināju pagatavot majonēzi ar aukstu akvafabu un izdevās, tāpēc šīs bažas apstiprināt nevaru, bet, ja negribas riskēt, var vienmēr izmantot istabas temperatūras sastāvdaļas.
* Ja majonēze neizdodas (tā gan man visbiežāk ir gadījies ar akvafabu no pupiņām, nevis turku zirņiem), nevajag izsamist – iegūto vilšanās šķidrumu liek ledusskapī un, kad dusmas pārgājušas, mēģina atkal. Šo šķidrumu gan kādu brīdi jāpatur uz virtuves galda, lai tas mazliet sasilst. Otrreiz mēģinot, eļļa, protams, būs jāpievieno daudz, daudz mazāk.
* Tie, kas izvairās no ēdieniem bundžās, var mēģināt izmantot šķidrumu, kas paliek pāri pēc turku zirņu vārīšanas mājās. Neesmu vēl mēģinājusi, bet runā, ka izdodas labi.

Šķelto zirņu plācenīši

Es nerādīšu ar dakšiņu, bet mums mājās ir kāds, kam ļoti garšo burgeri. Un otrs, kam ļoti patīk tos gatavot. Taisnību sakot, tam otram patīk gatavot vienalga ko – burgerus, zupas, putras, sacepumus, vokus, salātu vai suši. Nu labi, kūkas cept nepatīk, bet tam šoreiz nav nozīmes. Šoreiz nozīme ir tam, ka es apsēju priekšautu un sacepu kaudzi plācenīšu, kas garšo traki labi arī tāpat, bet burgermaizītē ar īsto mērci garšos vēl labāk. Tagad tik jāpaspēj aiziet uz veikalu pēc maizītes, jo izskatās, ka plāceņi pa vienam vien aizripo kaut kur virtuvē aiz letes un īpaši atpakaļ nenāk.
Starp citu, nesen dzirdēju tādu jaunvārdu kā puplete (pupiņas + kotlete). Pēc tāda principa šīs laikam ir zirņletes – lūk, vārds, kas labi papildinātu šaursliežu dzelzceļa vingrinājumu.

Vajadzīgs (apmēram 50 nelieliem plācenīšiem):

500 g šķelto zirņu
100 g / 1 tase rīvmaizes
1 sīpols, smalki sakapāts
1 liela ķiploka daiviņa, smalki sakapāta
1 ēd.k. + 1 tējk. sojas mērces
Buntīte pētersīļu (apmēram 75 g), smalki sakapātu
2 ēd.k. turku zirņu miltu
1 ēd.k. tomātu mērces
1 ēd.k. olīveļļas
2 tējk. karija pulvera
2 tējk. sāls

Gatavo:

Šķeltos zirņus ieliek mērcēties aukstā ūdenī uz 4 stundām.
Izmērcētos zirņus rūpīgi noskalo un liek vārīties aukstā ūdenī augstā temperatūrā.
Kad ūdens uzvārījies, samazina temperatūru līdz vidējai un nosmeļ putas, ja tādas rodas. Atstāj zirņus vārīties, līdz tie gatavi (apmēram 20 min).
Kad zirņi gatavi, tos nokāš un noliek maliņā.
Uzsilda pannā nedaudz olīveļļas un zemā temperatūrā apcep sīpolu un ķiploku, pašās beigās pievienojot 1 tējk. sojas mērces.
Pusi šķelto zirņu liek virtuves kombainā kopā ar sīpoliem, ķiplokiem, pētersīļiem, sojas mērci, olīveļļu, tomātu mērci, sāli un kariju (tātad visu, izņemot rīvmaizi un turku zirņu miltus) un smalcina, līdz iegūta viendabīgas konsistences masa.
Iegūto masu liek lielā bļodā, pievieno atlikušos zirņus, turku zirņu miltus, rīvmaizi un rūpīgi samaisa.
Plācenīšu masu liek saldētavā uz 15 minūtēm.
Uzkarsē krāsni līdz 200°C, ieklāj pannā cepampapīru.
Veido nelielus plācenīšus (apmēram 5 cm diametrā un 1 cm biezus), liek uz cepampapīra.
Pārziež plācenīšus ar olīveļļu vai kokosriekstu eļļu (ja ļoti izvairās no eļļas, šo soli var izlaist).
Liek plācenīšus cepties 10 minūtes, tad tos apgriež otrādi un atkal apziež ar eļļu. Liek cepties vēl 10 minūtes, ņem ārā no krāsns un ēd.

Zemsvītras piezīmes:

*Ar receptē norādītajām sastāvdaļām izcepu 50 plācenīšus, akurāt divas cepamplātis. Ja tādu daudzumu nevar iespēt uzreiz apēst, var recepti dalīt ar divi vai izveidot plācenīšus, daļu sasaldēt un izcept kādu citu dienu.
*Turku zirņu vietā var izmantot kviešu miltus, taču tos būs nepieciešams pievienot vairāk. Es gan sirsnīgi ieteiktu iegādāties kādu turku zirņu miltu paciņu – tagad tie atrodami pat lielveikalos, turklāt ar vienu paciņu pietiks diezgan ilgam laikam.

Pilngraudu spageti ar gurķu mērci

Vasara ir gurķi un tomāti līdz padusēm, rukola līdz ceļiem, kabači līdz jumtam, bazilika pilnas plaušas un diļļu zvaigznīšu pilni mati.
Ražas laika pārpilnība ir laime, bet dažreiz piemetas neliels izmisums, jo visa kā tik daudz, ka reizēm nevar paspēt to visu ne pats izmantot, ne citam atdāvināt. Tad var gadīties tā, ka gurķi ir pārauguši vai mazliet apvītuši, un salātos tādus likt negribas, bet kompostā – pavisam negribas, jo ēdiens taču, jo, paldies, vasara, mēs Tevi apēdīsim līdz pēdējam gurķītim.

Tad es lieku gurķus pannā, jā, pannā, un cepu un sautēju, līdz tie ir jau pavisam citi gurķi. Neviens pat nenojautīs, ka tie jau ar vienu kāju gandrīz aizgājuši pa komposta taku. Taisnību sakot, diezvai kāds nojautīs, ka tie vispār ir gurķi. Varbūt tikai loģiski, ka gurķim, kas taču galvenokārt sastāv no ūdens, ir vairāki agregātstāvokļi – garšīgs, garšīgs un garšīgs.

Spageti ar gurķu mērci (2 personām)

Vajadzīgs:

200 g pilngraudu spageti
6-7 īsie gurķi (apmēram 400 g), sagriezti mazos gabaliņos (apmēram kā rasolā)
1 liela vai 2 mazas ķiploka daiviņas, smalki sakapātas
2 ēd.k. olīveļļas
1 ēd.k. balzamiko etiķa
1,5-2 ēd.k. sojas mērces
2 lieli tomāti, sagriezti mazos gabaliņos
1/2 ēd.k. kokosriekstu eļļas
Apmēram 1/4 tase spageti vārīšanas ūdens
Sāls, pipari

Gatavo:

Liek verdošā sālsūdenī vārīties spageti, sekojot ražotāja instrukcijām. Vāra, līdz tie ir gandrīz, gandrīz al dente (tātad tik tikko gatavi, noteikti nepārvārīti).
Pannā uzsilda ēdamkaroti olīveļļas un nelielā temperatūrā apcep ķiploku dažas minūtes, līdz tas nedaudz maina krāsu un sāk smaržot. Šeit jāuzmanās, lai ķiploks nepiedeg, tāpēc labāk izvēlēties zemāku temperatūru.
Pievieno gurķus, palielina temperatūru un gurķus maisot apcep, līdz tie maina krāsu un kļūst nedaudz mīkstāki.
Tikmēr nelielā katliņā uzkarsē 1/2 ēd.k. olīveļļas, pievienot tomātu gabaliņus un maisot karsē vidējā temperatūrā.
Tomātiem pievieno apceptos gurķus, pielej sojas mērci un balzamiko etiķi, samaisa un karsē vidējā temperatūrā, pa laikam apmaisot (apmēram 10 minūtes).
Lielā pannā vai katlā lej mērci, pievieno spageti un to vārīšanas ūdeni (apmēram 1/4 tasi) un augstā temperatūrā karsē, nepārtraukti (un uzmanīgi) maisot. Ja šķiet, ka mērces par maz, var pievienot vēl nedaudz spageti ūdens.
Pašās beigās (kad spageti ir gatavi) pievieno kokosriekstu eļļu un atlikušo olīveļļu, vēlreiz kārtīgi samaisa, liek šķīvjos, pārkaisa ar svaigi maltiem melnajiem pipariem un tūliņ ēd.

Zemsvītras piezīmes:

*Pavisam labi ir tas, ka šajā receptē var izmantot arī lielos gurķus, kas principā sastāv tikai no sēklotnes vien. Ja miza ir cieta vai diezgan savītusi, es to nomizoju, bet citādi nepūlos.
*Ja mērcei pieliek vairāk ķiploka, dažus ingvera gabaliņus un dāsnu šķipsnu čili, tā kļūs par ideālu sabiedroto rīsu, kviešu vai pupiņu nūdelēm Āzijas stila ēdienos.
*Šī recepte strādā, ja atrod pilngraudu spageti, kas tiešām iet pie sirds. Ja tādi neatrodas, labāk izvēlēties jau pārbaudītus klasiskos spageti.
*Es zinu, ka cepti gurķi izklausās ļoti dīvaini, bet pamēģiniet. Gurķis pannā maina gan tekstūru, gan garšu, tāpēc negaršo gluži tā, kā to varētu iztēloties.

Burkānu lakstu pesto + krāsnī cepti dārzeņi

Jūlija beigās sapratām, ka ir jūlija beigas, un nolēmām, ka nākamais mēnesis būs Aktīvais Augusts. Tas nozīmē, ka arī blogam jāatmostas no vasaras miedziņa un jātop atkal lietderīgam.

Ja reiz par lietderīgo, varu palielīties, ka piedalījos Vides izglītības fonda rīkotajā Ekoskolu vasaras forumā, kur stāstīju par videi draudzīgu un radošu gatavošanu, pieminot arī vienu no manām mīļākajām tēmām – maksimālu pārtikas produktu izmantošanu. Pasākums bija vērtīgs un iedvesmojošs, dalībnieki zinātkāri un sirsnīgi, un viss jau būtu labi, bet, kad klausītāji jautāja, vai šo informāciju un receptes var atrast arī blogā, nācās sakaunēties un teikt, ka nē. Tāpēc atsākšu rakstīt ar recepti, par ko varētu lepni teikt – jā, protams, blogā arī ir (neeedaudz klusāk piebilstot – viena recepte).

Vēl viena lietderīga lieta, ko izdarījām šovasar – beidzot pievienojāmies vietējam Tiešās pirkšanas pulciņam. Tiešām – beidzot. Viss tik svaigs un garšīgs, dārzeņu laimība. Vēl jāpiebilst, ka saņemt Absolūts ēd sezonas dārzeņu kasti, kurā katru reizi atrodams kas cits, ir kā atgūt ticību Ziemassvētku vecītim un citiem patīkamiem pārsteigumiem. Un, kad viss tik svaigs un labs, tiešām gribas izmantot katru kātu, sakni un lakstu. Tāpēc šodien gatavoju burkānu lakstu pesto ar visiem nevienādajiem, grumbuļainajiem, brīnišķīgajiem burkāniem un jaunajiem kartupelīšiem. Šis būs viens garšīgs augusts.

BURKĀNU LAKSTU PESTO

Vajadzīgs:

150g burkānu lakstu
100g Indijas riekstu, grauzdētu
100-150ml olīveļļas
1 ēd.k. kokosriekstu eļļas, es izmantoju eļļu bez smaržas (pēc vēlēšanās)
1 ēd.k. citrona sulas
1 ķiploka daiviņa (izspiesta caur spiedi vai smalki sakapāta)
1/2 tējk. sāls
1 ēd.k. rauga pārslu (pēc vēlēšanās)

Gatavo:

Burkāniem nogriež lakstus un kārtīgi nomazgā, izpeldinot bļodā ar ūdeni.
Nogriež to lakstu daļu, kur ir tikai kāti (bez lapām) un atdod kompostam.
Lakstus rupji sakapā un liek virtuves kombainā kopā ar pārējām pesto sastāvdaļām (izņemot riekstus).
Smalcina, līdz zaļumi smalki sakapāti.
Pievieno riekstus un smalcina, līdz iegūts vēlamās konsistences pesto.
Ja vēlas krēmīgāku pesto, pievieno vairāk eļļas.

KRĀSNĪ CEPTI DĀRZEŅI

Vajadzīgs:

Jaunie kartupeļi
Jaunie burkāni
Nedaudz olīveļļas
Daži rozmarīna un timiāna zariņi
Sāls, pipari pēc garšas

Gatavo:

Uzkarsē krāsni līdz 220°C.
Burkānus un kartupeļus rūpīgi noberž un nomazgā, ja nepieciešams, nomizo.
Liek dārzeņus lielā bļodā, pārlej ar eļļu, pārkaisa ar garšaugiem un sāli un rūpīgi samaisa, lai noklātu katru dārzeni.
Liek ar cepampapīru izklātā pannā tā, lai dārzeņi nepārklātos un nebūtu saspiesti cieši kopā. Pievieno rozmarīna un timiāna zariņus.
Cep 10 minūtes, tad dārzeņus apgroza un turpina cept, pārbaudot ik pa 5-10 minūtēm, līdz dārzeņi gatavi (kopā tās varētu būt 20-25 minūtes).
Ja kāds no dārzeņiem ir ātrāk gatavs, to izņem no pannas un liek ar vāku vai foliju pārklātā trauciņā.

Zemsvītras piezīme:

* Burkānu lakstu pesto garšos labi gan kā sātīga piedeva pie dārzeņu ēdieniem, gan uz svaigas maizītes kopā ar augusta tomāta šķēlīti.
* Konvencionālākiem ēdājiem pie šīs garšas varētu būt jāpierod, un kāds varbūt tā arī nepieradīs, bet tiem, kas jau diezgan iepazinuši dārzeņu pasauli, šis varētu būt patīkams pārsteigums – pārmaiņas pēc nevajag rakt dziļāk, jo šī manta meklējama virszemē.

Svaigā rabarberu kūka

Šodien esmu kā romkoma varonis, kas pēdējā brīdī ieskrien baznīcā, kur pie altāra stāv viņa mīļotā, gatava teikt jāvārdu. Tā es te šodien vicinos ar saviem rabarberiem – vēl nav nokavēts, vēl taču var! Bet varbūt nav tik dramatiski ar to pēdējo brīdi – ir jau dzirdēts, ka rabarberus var ēst arī pēc Jāņiem, tikai ne tādus, kas auguši no agra pavasara – vecie jānošķin un jāgaida jaunā raža. Tagad gan man jāatzīmē, ka neesmu uztura speciālists un rabarberu indes eksperts. Tas tā – gadījumam, ja kāds jūlijā tiek atrasts dziļi, dziļi aizmidzis pie pusēstas rabarberu kūkas, tā teikt, nolicis dakšiņu. Uz šīs pozitīvās nots turpinu ar recepti.

Vajadzīgs (izmantoju 23 cm kūku formu):

PAMATNEI
1 tase (cup) mandeļu, mērcētu 8 h, noskalotu
1 tase mīksto dateļu bez kauliņiem (ja dateles nav mīkstas, tās var izmērcēt ūdenī)
1/2 tase kokosriekstu skaidiņu, samaltu miltos (ja raw faktors nav būtisks, var izmantot auzu pārslas)
Pa mazai šķipsniņai kanēļa, kardamona, ingvera un vaniļas (pēc vēlēšanās)
Šķipsniņa sāls
KRĒMAM
3 tases Indijas riekstu, mērcētu 4-8 h, noskalotu
1/2 tase kokosriekstu eļļas
1/4 tējk. vaniļas pulvera vai 1/2 tējk. vaniļas ekstrakta
1-1,5 ēd.k. citrona sulas (pēc vēlēšanās)
250-350 g rabarberu, nomizotu un sagrieztu plānās ripiņās + 1/2 tase agaves vai kļavu sīrupa

Gatavo:

Rabarberus samaisa ar agaves sīrupu un noliek maliņā uz vismaz pusstundu. Tas padarīs rabarberus mazāk šķiedrainus un garšīgākus.
Jaudīgā virtuves kombainā samaļ visas pamatnes sastāvdaļas, līdz veidojas viendabīga, lipīga masa bez lieliem riekstu gabaliem.
Iesmērē kūkas formu ar kokosriekstu eļļu un ieklāj pamatnes masu, kārtīgi izlīdzinot ar pirkstiem. Daļu masas pataupa vēlākam laikam – tā noderēs kūkas dekorēšanai.
Nokāš rabarberus, noliek maliņā. Iegūto sulu/sīrupu neizlej – to izmantosim krēma gatavošanā.
Liek blenderī visas krēma sastāvdaļas, izņemot rabarberus. Blendē līdz krēmīgai, viendabīgai konsistencei. Ja nepieciešams, blendē vairākās porcijās.
Liek krēmu bļodā, iemaisa rabarberus.
Lej krēmu pāri kūkas pamatnei formā, izlīdzina un rotā ar pamatnes masas drupačām un kādām svaigām vai saldētām ogām.
Liek saldētavā uz vismaz 4 stundām, vēlams, uz nakti. Pirms pasniegšanas izņem no saldētavas un mazliet atlaidina. Ēd.

Zemsvītras piezīmes:

*Rabarberus var likt vairāk vai mazāk – tas atkarīgs no paša gaumes un vēlēšanās. Bildē redzamajā kūkā ir 250 g rabarberu.
*Tā kā rabarberi tiek izmantoti svaigi, tos jāizvēlas pēc iespējas jauneklīgus un nepāraugušus.
*Zem kūkas slēpjas skaistais ZVĒRU DĀRZS šķīvis.

Svaigu raudeņu (oregano) pesto

Tādā karstumā gribas ēst tikai ledus maizītes, bet, kamēr tādas nav izgudrotas, jāiet vien uz veikalu, dārzu un virtuvi. Kamēr nevienā no šīm vietām nav kaudzēm bazilika, gatavoju pesto no tā, kas pa rokai, šodien – no raudenēm. Klāt liku cukīni nūdeles (garās strēmelēs sagrieztu cukīni), bet šis pesto noteikti derētu arī kā piedeva spageti, maizītei vai salātiem.

Vajadzīgs:

1 tase raudenes lapu
1/2 tase valriekstu (ja vēlas, var apgrauzdēt krāsnī vai uz pannas)
1/2 tase Indijas riekstu (ja vēlas, var apgrauzdēt krāsnī vai uz pannas)
1/2 tase olīveļļas
2 ēd.k. citronu sulas
3 ēd.k. rauga pārslu
1 ķiploka daiviņa, izspiesta caur spiedi vai smalki sakapāta
1/2-1 tējk. sāls

Gatavo:

Virtuves kombainā liek visas sastāvdaļas, izņemot olīveļļu, ko pamazām pievieno, kombainam darbojoties.
Maļ, līdz panākta tīkama konsistence (man, piemēram, patīk mazliet graudains pesto). Ja nepieciešams, var pievienot nedaudz ūdens.
Pēc garšas pievieno vēl sāli un svaigi maltus melnos piparus.

Zemsvītras piezīme:

*Riekstus droši var aizvietot ar citiem riekstiem un sēklām.

*Cukīni nūdelēm izmantoju vienu vidēja izmēra zaļo cukīni un 1/2 tasi raudeņu pesto. Cukīni nūdeles mēdz atūdeņoties, tāpēc pēc samaisīšanas ar mērci tās var ielikt sietā, lai liekais ūdens notek (to pēcāk var izmantot mērcēs vai zupās).

*Laikam jāpabrīdina, ka svaigai raudenei ir ļoti intensīva garša, tāpēc tai varētu būt krietni mazāk piekritēju nekā bazilikam. Bet, ja svaiga raudene iet pie sirds, turpat aizies arī šis pesto.

Aukstā zupa ar kvasu

Šodien es esmu cieši pārliecināta, ka vasara ir domāta tam, lai saulē svīstu un ēnā ēstu auksto zupu, tādu vēsu un skābeni saldu. Man vispār negaršo ne kvass, ne bietes, bet šī zupa mani ir sev piebūrusi uz visu vasaru, tāpēc turpmāk meklējiet mani ēnā, kaut kur netālu no liela šķīvja zupas visskaistākajā peoniju krāsā.

Vajadzīgs (4 porcijām):

4 nelieli kartupeļi, vārīti ar mizu, miza nolobīta, 3 kartupeļi sagriezti mazos kubiciņos (kā griežot rasolam)
500 ml kvasa
500 ml ūdens
1 ēd.k. sinepju
1 avokado
1-1,5 tējk. melnā akmens sāls ar olu garšu (kala namak)
2 tases marinētu rīvēto biešu (es izmantoju Spilvas klasiskās bietes)
5 palieli redīsi, sagriezti pusmēnestiņos vai smalkāk
3 mazi gurķīši, sagriezti pusmēnestiņos vai smalkāk
2 mazsālīti gurķīši, sagriezti pusmēnestiņos vai smalkāk
dilles (neliela buntīte), smalki sakapātas
2-3 lociņi, smalki sakapāti
1 avokado un smalki kapātas dilles pasniegšanai

Gatavo:

Sablendē 1 kartupeli, kvasu, ūdeni, sinepes un avokado līdz viendabīgai konsistencei, pievieno sāli un samaisa.
Lielā bļodā liek visus sagrieztos dārzeņus un zaļumus, lej pāri sablendēto šķidrumu un kārtīgi samaisa.
Liek ledusskapī atdzesēties uz kādām 2 stundām.
Lej šķīvjos, pasniedzot iemet kādu avokado gabaliņu, pārkaisa ar dillēm un, ja vēlas, šķipsniņu melnā akmens sāls. Ēd, pamazām atdziest un priecājas par vasaru.

Zemsvītras piezīme:

*Atceros, ka reiz man kāds teica, ka aukstajā zupā kefīru var aizvietot ar kvasu. Toreiz tas likās dīvaini, tāpēc padoms piemirsās līdz šai vasarai, kad laikam jau tolerance pret dīvaino ir krietni augusi. Sāku meklēt receptes aukstajai zupui ar kvasu un atklāju okrošku – vasaras zupu ar kvasu, dārzeņiem, sinepēm, olām un ko tik vēl ne (jo recepšu un variāciju, protams, ir daudz). Te tad nu man ir izdevies tāds kā vidusceļš starp klasisko auksto zupu un okrošku. Ja šķiet dīvaini, aizmirstiet uz pāris gadiem, bet tad gan pamēģiniet.

← Previous 1 2 3 4 … 14 Next →