Bērnu dienās mana māsa mēdza uzdodot eksistenciālas dabas jautājumus. Piemēram, kāpēc ir “pastēte”, bet nav “pastmammas”. Turpinot ģimenes tradīciju, es pēdējās dienas prātoju, kāpēc ir vīrusi, bet nav sievusu.
Bet ko nu par to – šodien ir atkal laba diena, un es beidzot varu padalīties ar brīvdienu pankūku recepti. Taisnību sakot – tieši laikā, jo trešdien nopirktais banāns līdz sestdienai paspēs būt salds un gatavs.

Vajadzīgs (apmēram 10 pankūciņām):

• 1 tase (cup) miltu
• 1 tase sojas piena (es izmantoju Alpro vaniļas pienu)
• 1 gatavs banāns, sablendēts vai saspaidīts
• 1 ēd.k. eļļas (rapšu vai vīnogu kauliņu)
• 1-2 ēd.k. cukura
• 1/2 tējk. vaniļas pulvera
• 1/4 tējk. cepamā pulvera
• Šķipsniņa sāls

Gatavo:

Bļodā saspaida vai sablendē banānu, pievieno eļļu, cukuru, sāli, vaniļu un cepamo pulveri un samaisa viendabīgā masā.
Pamazām pievieno miltus un sojas pienu, maisot, lai neveidojas kunkuļi.
Sakarsētā pannā vidējā temperatūrā cep nelielas pankūciņas (apmēram 6-7 cm diametrā). Zeltainas un no abām pusēm, protams.
Ēd ar mīļāko ievārījumu un varbūt kādu riekstu sviestu.

Zemsvītras piezīme:
*Es pankūciņas cepu tērauda pannā bez pārklājuma, un ideāli izdevās kā pirmā, tā pēdējā (un visas pa vidam). Pēc manas pieredzes tas ir labs pankūku kvalitātes rādītājs.
*Runā, ka pankūkas neturas kopā, ja tās sāk pārāk agri grozīt. Pankūka ir gatava apmešanai uz otru pusi, kad maliņas paliek viegli zeltainas un uz neceptās virsmas parādās burbulīši.
*Banānu pankūkas ir labs veids, kā likt lietā supergatavus banānus, kam uz mizas sāk parādīties brūni punktiņi. Tieši tādi mums te arī ir vajadzīgi. Jam.