Tag Archives: gurķi

Pilngraudu spageti ar gurķu mērci

Processed with VSCO with f2 preset

Vasara ir gurķi un tomāti līdz padusēm, rukola līdz ceļiem, kabači līdz jumtam, bazilika pilnas plaušas un diļļu zvaigznīšu pilni mati.
Ražas laika pārpilnība ir laime, bet dažreiz piemetas neliels izmisums, jo visa kā tik daudz, ka reizēm nevar paspēt to visu ne pats izmantot, ne citam atdāvināt. Tad var gadīties tā, ka gurķi ir pārauguši vai mazliet apvītuši, un salātos tādus likt negribas, bet kompostā – pavisam negribas, jo ēdiens taču, jo, paldies, vasara, mēs Tevi apēdīsim līdz pēdējam gurķītim.

Tad es lieku gurķus pannā, jā, pannā, un cepu un sautēju, līdz tie ir jau pavisam citi gurķi. Neviens pat nenojautīs, ka tie jau ar vienu kāju gandrīz aizgājuši pa komposta taku. Taisnību sakot, diezvai kāds nojautīs, ka tie vispār ir gurķi. Varbūt tikai loģiski, ka gurķim, kas taču galvenokārt sastāv no ūdens, ir vairāki agregātstāvokļi – garšīgs, garšīgs un garšīgs.

Spageti ar gurķu mērci (2 personām)

Vajadzīgs:

  • 200 g pilngraudu spageti
  • 6-7 īsie gurķi (apmēram 400 g), sagriezti mazos gabaliņos (apmēram kā rasolā)
  • 1 liela vai 2 mazas ķiploka daiviņas, smalki sakapātas
  • 2 ēd.k. olīveļļas
  • 1 ēd.k. balzamiko etiķa
  • 1,5-2 ēd.k. sojas mērces
  • 2 lieli tomāti, sagriezti mazos gabaliņos
  • 1/2 ēd.k. kokosriekstu eļļas
  • Apmēram 1/4 tase spageti vārīšanas ūdens
  • Sāls, pipari

Gatavo:

Liek verdošā sālsūdenī vārīties spageti, sekojot ražotāja instrukcijām. Vāra, līdz tie ir gandrīz, gandrīz al dente (tātad tik tikko gatavi, noteikti nepārvārīti).
Pannā uzsilda ēdamkaroti olīveļļas un nelielā temperatūrā apcep ķiploku dažas minūtes, līdz tas nedaudz maina krāsu un sāk smaržot. Šeit jāuzmanās, lai ķiploks nepiedeg, tāpēc labāk izvēlēties zemāku temperatūru.
Pievieno gurķus, palielina temperatūru un gurķus maisot apcep, līdz tie maina krāsu un kļūst nedaudz mīkstāki.
Tikmēr nelielā katliņā uzkarsē 1/2 ēd.k. olīveļļas, pievienot tomātu gabaliņus un maisot karsē vidējā temperatūrā.
Tomātiem pievieno apceptos gurķus, pielej sojas mērci un balzamiko etiķi, samaisa un karsē vidējā temperatūrā, pa laikam apmaisot (apmēram 10 minūtes).
Lielā pannā vai katlā lej mērci, pievieno spageti un to vārīšanas ūdeni (apmēram 1/4 tasi) un augstā temperatūrā karsē, nepārtraukti (un uzmanīgi) maisot. Ja šķiet, ka mērces par maz, var pievienot vēl nedaudz spageti ūdens.
Pašās beigās (kad spageti ir gatavi) pievieno kokosriekstu eļļu un atlikušo olīveļļu, vēlreiz kārtīgi samaisa, liek šķīvjos, pārkaisa ar svaigi maltiem melnajiem pipariem un tūliņ ēd.

Processed with VSCO with f2 preset

 

Zemsvītras piezīmes:

*Pavisam labi ir tas, ka šajā receptē var izmantot arī lielos gurķus, kas principā sastāv tikai no sēklotnes vien. Ja miza ir cieta vai diezgan savītusi, es to nomizoju, bet citādi nepūlos.
*Ja mērcei pieliek vairāk ķiploka, dažus ingvera gabaliņus un dāsnu šķipsnu čili, tā kļūs par ideālu sabiedroto rīsu, kviešu vai pupiņu nūdelēm Āzijas stila ēdienos.
*Šī recepte strādā, ja atrod pilngraudu spageti, kas tiešām iet pie sirds. Ja tādi neatrodas, labāk izvēlēties jau pārbaudītus klasiskos spageti.
*Es zinu, ka cepti gurķi izklausās ļoti dīvaini, bet pamēģiniet. Gurķis pannā maina gan tekstūru, gan garšu, tāpēc negaršo gluži tā, kā to varētu iztēloties.

Gurķu un franču zaļo pupiņu salāti ar neparastu diļļu mērci

_MG_5050

Karstā laikā jālieto daudz ūdens. Gurķis manā uztverē arī ir ūdens, tikai zaļā, cietā agregātstāvoklī ar mizu riņķī, tāpēc šodien visos ēdienos būs gurķi. Lai gurķis nejustos vientuļš un nesāktu gurķoties, lieku klāt zaļās pākšu pupiņas. Tās iegādāju aizvakar, kad ar smaidīgo Ilzi no raidījuma “Tirgus Pērle” runājāmies par pākšaugiem Rīgas centrāltirgū (to, kā mums gāja, var redzēt un dzirdēt ŠEIT). Stenda saimniece stāstīja, ka pupiņu sēklas iedāvājusi kāda kliente, kas tās atvedusi no Francijas. Tātad – franču zaļās pupiņas.

Vajadzīgs (2 personām):

  • 2 pamatīgas saujas zaļo pākšu pupiņu
  • 6 īsie lauka gurķīši
  • Diļļu buntīte (sakapātā formā sanāk 1/2 tase (cup) diļļu)
  • 1/4 tase olīveļļas
  • 1/4 tase kokosriekstu eļļas
  • 1/2-1 tējk. sāls (pēc garšas)
  • 1 tējk. sīpolu pulvera
  • 1/4 tējk. ķiploku pulvera
  • 1 ēd.k. citrona sulas
  • 1 ēd.k. tahini (sezama sēklu pastas)

Gatavo:

Pākšu pupiņas nomazgā, nogriež tām galus un liek tvaicēties apmēram 10 minūtes (atkarīgs no tā, cik svaigas un “jaunas” ir pupiņas). Ja nevēlas tvaicēt, pupiņas var novārīt.
Kad pupiņas gatavas, tās noskalo aukstā ūdenī, lai saglabātos koši zaļā krāsa. Liek sietiņā, lai notek liekais ūdens.
Visas mērces sastāvdaļas liek blenderī un sablendē daudzmaz vienmērīgā konsistencē. Košāki un redzamāki diļļu fragmenti nav nekas nosodāms.
Gurķus nomizo, liek bļodā kopā ar pākšu pupiņām, lej pāri mērci un samaisa. Ēd.

Zemsvītras piezīmes:

* No 3 eļļu nesējiem gatavotā mērce ir samērā smagnēja, tāpēc to labāk pievienot salātiem pamazām, papildinot, ja ir tāda nepieciešamība. Ja mērcīte paliek pāri, to var vēlāk izmantot citiem salātiem vai lietot kā dipu dārzeņu uzkodām.
* Šodien puķes izskatās labāk nekā gurķi.

_MG_4825 copy

Briseles kāposti ar Meksikas sajūtu

briseles kāposti

 

Nekad neesmu bijusi Meksikā, bet zinu, ka tur ēd kukurūzu un asus ēdienus. Toties esmu bijusi Lietuvā, kur parasti dodos pēc virtuves lietām, ko mūsmājās nedod vai dod slikti un/vai dārgi. Viena no lietām, ko pārvedu mājās pēdējā ciemošanās reizē, ir labākais kūpinātās asās paprikas pulveris, ko jebkad esmu ēdusi vai ostījusi.

Šie salāti pirmoreiz uztapa, kad steidzīgi vajadzēja ko uzēdamu pusdienās. Un iepatikās.

 

Vajag:

  • Apmēram 10 Briseles kāpostus
  • 1 avokado, sagrieztu kubiņos
  • 1 mazo gurķi, sagrieztu pusmēnestiņos
  • 3 ēd.k. konservētas kukurūzas
  • 1 tējk. olīveļļas
  • 1/2 tējk. maigu vai vidēji asu sinepju
  • Šķipsnu sāls (vēlams to Himalaju melno, kas pēc olām ož) vai 1 tējk. (vai pēc garšas) sojas mērces
  • Apmēram 1/2-1 tējk. (vai mazliet vairāk) asās kūpinātās paprikas pulvera*

Katru briselnieku sagriež uz pusēm un tad tādās kā šķēlītēs (ja ir daudz laika, brontozaura zobi un govs kuņģis, var mēģināt griezt vienkārši uz pusēm), liek bļodiņā kopā ar sagreizto avokado un gurķi, pieliek noskalotu kukurūzu, sinepes, sāli vai sojas mērci, olīveļļu, kūpināto papriku un visu kārtīgi, kārtīgi samaisa (jo ilgāk maisīs, jo krēmīgāka taps mērcīte). Ēd.

 

Zemsvītras piezīmes:

*Ja nav asās paprikas pulvera, var pievienot  parastās kūpinātās paprikas pulveri un kajennas piparus.

*Ar šādu porciju man pusdienām pietiek un pietiek tā, ka vēl labu laiku negribas iet paskatīties, ko dara ledusskapis.

 

 

Mans mīļākais dresings + svaigi svaigu kāpostu salāti

WP_005340

Kamēr turu īkšķus (reizēm tomēr labi nebūt kaķim), lai neprāta lietus nenokapā nesen sastādītos lapu kāpostus, iedomājos, ka nu tak ir pienācis tas brīvais brīdis, lai pastāstītu par savu mīļāko dresingu, ko kā reiz var labi ēst ar kāpostiem. Burvīgi saderēs ar grilētām vai vējotām portobellām, kraukšķīgi apceptu tofu, ar visu veidu dārzeņiem, bet vislabāk – ar milzīgu kaudzi dažādu zaļo lapu. Taisnību sakot, es to varu pavisam labi ēst ar visu, jo tas tak mans mīļākais no mīļākajiem dresingiem. Un tas top šādi.

Dresings:

  • 2 ēd.k. labas linsēklu eļļas*
  • 1/2 ēd.k. labu sinepju*
  • 1/4 tējk. Ķeltu jūras sāls vai 1 tējk. sojas mērces
  • 1-2 ēd. k. rauga pārslu (no LV dabūjamām iesaku Marigold)
  • 1 ēd.k. ūdens

Gatavo: visu sajauc kopā. Tadā.

Šo dresingu mēdzu pārveidot itāliskāku, liekot klāt klasiskās itāļu garšas – raudeni, kaltētos tomātus, ķiploku, timiānu un citas labas lietas. Bet reizēm uztaisu arī ko aziātiskāku, pievienojot sojas mērci, čili, ķiploku, ingveru. Var likt kaut dilles klāt, ja tā gribas. Viss labs.

 

Svaigie svaigo kāpostu salāti:

  • 2 kausiņi (cup) sakapāta svaiga galviņkāposta (man bij tāds jauns un sulīgs gadījies)
  • 2 īsie gurķi, sagriezti nelielos gabaliņos
  • 1 neliela saujiņa redīsu dīgstu, noskaloti un viss
  • Linsēklu-rauga pārslu dresings

Visu sajauc kopā, pietaupot nedaudz redīsu dīgstu smukumam, iemaisa dresingu, pārkaisa pāri dīgstus, ĒD.

 

Zemsvītras piezīmes:

* Laba linsēklu eļļa ir tāda, kas nav rūgta. Es pēdējā laikā ļoti viļos visās agrāk iemīļotajās eļļās un pērku tikai tādas, kas iepakotas tumšās pudelēs un vēlams arī kartona paciņās. Lieki atkritumi, protams, bet tikai tā var būt drošs, ka eļļa nebūs jāizmanto tikai koka dēlīšu ierīvēšanai.

* Labas sinepes ir tādas, kuru sastāvs neizklausās pēc suitu sievu dziesmu piedziedājuma (dziesmas gan man patīk, nepārprotiet). Brīnišķīgas sinepes ražo Byodo. Te var droši eksperimentēt ar dažādām sinepēm, reizēm ņemu arī sinepes ar graudiņiem un ar nav ne vainas.

*Droši vien tas ir lieki, bet pateikšu gan – linsēklas ir īsts superfūds, kas (un jo īpaši vegāniem) jāēd ar centību un pateicību. Arī rauga pārslas, kas bagātinātas ar visādiem vitamīniem, nav slikta lieta.

* Lai gan varētu šķist, ka šis dresings ir radīts, tā teikt, cienītājiem (vienalga – sinepju, rauga pārslu vai linsēklu eļļas un jā, es esmu tie visi trīs), neviens no ciemiņiem un ģimeņiem nekad nav atteicies no savas porcijas. Varbūt no mīlestības, varbūt no bailēm, bet varbūt vienkārši garšoja. Patiesība ir tur, dresingā.

 

 

Kā bērnībā: tomāti un gurķi ar krējumu bez krējuma

_MG_9469-001-1

Reizēm uznāk nostaļģija pēc vasaras pusdienām pie omes Kurzemē. Bērni no dārza sanesuši salātus, tomātus, gurķus un lociņus, ome novārījusi jaunos kartupeļus ar dillītēm un ap galdu sasēdis vesels bars cilvēku. Atceros, ka pieaugušajiem salāti bija aizdarīti ar kefīru vai rūgušpienu, bet sīkaļiem – ar krējumu.  Nezinu, kāds apsvērums, bet kā viens, tā otrs man lika ienīst salātlapas no visas sirds – tik izmirkušas un sērīgas, ka pat virsū skatīties negribas. Bet klasiku – gurķus tomātus un krējumu ar dillēm es cienīju un godāju.

Lai gan pase lielus ciparus nerāda, reizēm sagribas atkal atcerēties to bērnības garšu, kas kādreiz, kad ziemās tomātu un gurķu veikalos nebija, saistījās tikai un vienīgi ar vasaru, šķietami nebeidzamu brīvlaiku un saulainām dienām, kas, gadiem ejot, sazin kāpēc paliek arvien saulainākas.

Nu labi, pietiks šņaukāties piedurknē, laiks ķerties pie lietas. Tātad – ko darīt, ja gribas klasiskos latviešu vasaras salātus, bet vegānisms traucē? Sauc talkā Austrumu gudros un krējuma vietā liec humosu! Es jau vienmēr aģitēju, ka humoss jātaisa pašam, bet šoreiz labi derēs arī viekalā nopērkamais HumHum, jo tam nav pielikts ne kumīns, ne tahini, kas īstam humosam piešķir īsta humosa garšu. Netaisos zvērēt pie prezidenta veselības, ka garšo kā skābs krējums, jo tādu labu laiciņu neesmu ēdusi, bet garšo īsti un labi.

Vajadzēs:

  • 1 gurķis
  • 1-2 tomāti
  • saišķītis diļļu
  • 2-3 ēd.k. humosa (atkarībā no tā, cik krēmīgus salātus grib)
  • citronu sula, sāls pēc garšas
  • kaltēti sīpoli (pēc vēlēšanās)

Nekādas dižās mākslas te nav – sagriež gurķi un tomātu, sakapā dillītes, piemaisa humosu un citronu sulu un pieber sāli. Ēd un priecājas.

Zemsvītras piezīme:

*Es pēdējā laikā esmu iecienījusi kaltētos sīpolus. Svaigos nekādi nevaru turēt, bet kaltētie ir absolūts atradums un favorīts. Tad nu iemaisu arī tos iekšā un turpinu ēst un priecāties, jo garšo gluži kā bērnībā.