Tag Archives: majonēze

Majonēze (sojas piena bāzes)

 

 

Kad biju jauns vegāns, veikalos vēl nebija ne specializēto vegānisko preču plauktu, ne pašu preču. Vienīgā majonēze, ko varēju atrast, bija kāda liela ražotāja piedāvātā gavēņa majonēze, kas aizdomīgi atgādināja līmes galertu. Lai to vispār varētu pievienot ēdienam, nācās nodarboties ar eksperimentiem un pamatīgu pārveidošanu. Gāja laiks un lielveikalos parādījās cienījama vegāniskā majonēze, ko maisījām rasolā dziedādami. Bet īstā majonēzes revolūcija pienāca salīdzinoši nesen, kad internetu pāršalca vegāniskās majonēzes recepšu vilnis un mēs pēkšņi uzzinājām, ka visu šo laiku brīnišķīgu majonēzi būtu varējuši pagatavot paši savās mājās. Nu, gadās arī tā. Huliganizējot latīņu teicienu – caur līmes galertu uz kvalitatīvām majonēzes restītēm. Lasīt tālāk

Majonēze ar miso

IMG_4485 copy

Es jau iepriekš esmu rakstījusi par akvafabas (aquafaba) majonēzi. Tiem, kam negribas tērēt pirkstus ar lieku klikšķināšnu, atgādināšu, ka akvafaba ir šķidrums, kas paliek turku zirņu bundžiņā, kad zirņi izēsti. Un no šī šķidruma var pagatavot gan gaisīgus bezē cepumus, gan episku majonēzi. Es nekautrēšos mētāties ar skaļiem vārdiem un teikšu, ka šī majonēze ir labākā, kas man līdz šim izdevusies. Nav jau arī brīnums – tā ir papildināta ar miso pastu, kas visus pozitīvos izteikumus par ēdienu liek papildināt ar “ļoti”. Miso pasta iederas gandrīz visur, un gandrīz visu tā padara ļotāku.
Šī majonēze ir ļoti jāizmēģina.

IMG_4491 copy2

Vajadzīgs:

  • 125 ml (apmēram 1/2 tases) akvafabas + kādi 4 turku zirņi
  • 1 ēd.k. gaišās miso pastas
  • 1 ēd.k. Dižonas sinepju
  • 1/2 tējk. klasisko mārrutku
  • 1 ēd.k. marinēto gurķu marinādes vai 1 tējk. citrona sulas
  • 375 ml (1,5 tases) rapšu vai vīnogu kauliņu eļļas

Gatavo:

Blenderī lej akvafabu (ar visiem dažiem zirņiem), pievieno miso pastu, sinepes, mārrutkus un gurķu marinādi vai citronu sulu (tātad visu, izņemot eļļu).
Visas sastāvdaļas sablendē viendabīgā masā un, blenderim darbojoties, tievā strūkliņā pievieno eļļu.
Ar laiku šķidrums iegūs gaišāku krāsu un pamazām sabiezēs, līdz visbeidzot pārvērtīsies īstā, garšīgā majonēzē.

Zemsvītras piezīmes: 

* Jāatceras, ka eļļa jālej pavisam smalkā un vienmērīgā strūkliņā.
* Ja nav blendera ar krūzi, majonēzi var pagatavot arī ar rokas blenderi.
Ja majonēze nešķiet gana bieza, tai var pievienot vēl nedaudz eļļas. Es reizēm izslēdzu blenderi, apmaisu majonēzi, atkal iedarbinu blenderi un pamazām pievienoju vēl mazliet eļļas. Atkārtojot šo procesu vairākkārt, iespējams iegūt pavisam biezu majonēzi.
* Pastāv uzskats, ka majonēze neizdodas, ja kāda no sastāvdaļām (jo īpaši akvafaba) tikko izņemta no ledusskapja. Speciāli mēģināju pagatavot majonēzi ar aukstu akvafabu un izdevās, tāpēc šīs bažas apstiprināt nevaru, bet, ja negribas riskēt, var vienmēr izmantot istabas temperatūras sastāvdaļas.
* Ja majonēze neizdodas (tā gan man visbiežāk ir gadījies ar akvafabu no pupiņām, nevis turku zirņiem), nevajag izsamist – iegūto vilšanās šķidrumu liek ledusskapī un, kad dusmas pārgājušas, mēģina atkal. Šo šķidrumu gan kādu brīdi jāpatur uz virtuves galda, lai tas mazliet sasilst. Otrreiz mēģinot, eļļa, protams, būs jāpievieno daudz, daudz mazāk.
* Tie, kas izvairās no ēdieniem bundžās, var mēģināt izmantot šķidrumu, kas paliek pāri pēc turku zirņu vārīšanas mājās. Neesmu vēl mēģinājusi, bet runā, ka izdodas labi.