Tag Archives: Vegāniskas receptes

Pildītas plānās pankūkas

 

 

Man allaž šķitis, ka pildītās pankūkas jāēd svētkos, ciemos un / vai brīvdienās, tāpēc šodien aicinu tevi ciemos uz pankūku ēšanas svētkiem savā verandā.
Verandās pieklājas risināt sirsnīgas un atklātas sarunas, tāpēc jāatzīstas, ka es joprojām nespēju pierakstīt savu ideālo plāno pankūku recepti. Kopš bērnībā iemācījos gatavot pankūku mīklu, visu daru pēc sajūtas (pieņemu, ka tāpat kā visi vai vismaz daudzi). Tā nu šodien, mēģinot šo sajūtu pierakstīt, pagatavoju vairākas pankūku mīklas ar dažādu miltu un sojas piena / ūdens daudzumu un izvēlējos labāko no variantiem, tomēr tāpat ir palikusi vieta uzlabojumiem. Tad nu, gatavojot šo recepti, liec lietā savu pankūku izjūtu un, ja šķiet, ka mīkla ir nedaudz par šķidru vai biezu, pamazām pievieno vēl nedaudz šķidruma vai miltu. Un, ja tev ir izkopta sava ideālā recepte, neturi pankūku zem pūra un padalies, lūdzu. Lasīt tālāk

Dateļu karamele

 


Ja pasaule būtu jādala saldajos un sāļajos cilvēkos, es noteikti būtu sāļajā galā, tomēr ir dažas saldas lietas, kas ir manējās. Tā ir ar šo dateļu karameli, piemēram. Varbūt pareizāk to būtu saukt par karamelīgo dateļu mērci, bet pieņemsim, ka man kā sāļam cilvēkam nav nekādas sajēgas un atstāsim, kā ir. Jo izklausās taču garšīgi un ir arī. Krēmīga, salda, gatava dažās minūtēs un pieliekama visam, kam vajag drusciņu salduma. Piemēram, pirmdienai. Lasīt tālāk

Kraukšķīga jūras uzkoda: panēts nori

 

Turku zirņi ir kaut kas neticams – tie ir garšīgi, runā, ka arī veselīgi, turklāt izmantojami dažādos ēdienos, sākot ar sāļiem un beidzot ar ļoti saldiem. Salīdzinoši nesen kāds gudrs vīrs atklāja, ka turku zirņu konservēšanas šķidrumu (sauktu par aquafaba) var saputot līdzīgi olu baltumam un cept bezē. Un tad vēl ir turku zirņu milti, no kā var pagatavot, piemēram, brīnišķīgu brokastu OMGleti. Un var pagatavot šo te.

Šajā receptē man izdevies apvienot savu bērnības mīlestību pret panējumiem un mūsdienu aizraušanos ar nori našķiem (ir tādas Āzijas stila uzkodiņas, būtībā ceptas/grauzdētas nori lapas). Ja tev ir līdzīgas jūtas pret šīm lietām, esmu diezgan droša, ka tev arī garšos. Lasīt tālāk

Augļu un ogu plāksnītes (fruit leather)

Vakar bija tik labs vakars. Dzestrs un svaigs, ar sienāžiem un pīlādžiem. Slapjajā zālē uzreiz nosala kāju pirksti un atradās ābols – nosalis pavisam sarkans un kraukšķīgs. Tāds īsts, sulīgs vasaras ābols rudenī, tik ļoti salds un sērīgs vienlaikus.

Āboli vispār ir ražas laika spožums un posts – tie ir tik ļoti garšīgi un gaidīti, bet katrs, kam laimējies ar ražīgām ābelēm, zina, cik daudz kritušo un bojāto ābolu nākas klusā dārza stūrī norakt. Nupat ir tas brīdis, kad no pagalmu stūriem pa brīdim uzvēdī viegli ierūguša sidra aromāts – ābolu kaudzītes gaida savus racējus. Turpat blakus draudzīgi smaržo pie māju vārtiņiem noliktās ābolu mutesbļodas un kastes.

Bet tad ir āboli, kas ir stāvoklī starp “aprakt” un “pacienāt garāmgājēju” – tie, kam viena puse cietusi no kritiena, gliemeža vai lapsenes. Un par tiem un citiem augļiem un ogām, kam citur vietas nepietiek, ir šis ieraksts. Lasīt tālāk

Falafeļi no cūku pupām

 


Ja es varētu piesavināties kādas autortiesības, es gribētu uzdoties par kaķu un falafeļu izgudrotāju (tikai lasot neizlaid saikli “un”).
Par to, kurš un kur pirmais fritējis falafeli, strīdas joprojām, starp citu. Viena no mums mazāk zināmām versijām ir Ēģipte, kur falafeli sauc citā vārdā un gatavo nevis no turku zirņiem, bet kaltētām cūku pupām. To es izmēģināšu ziemā, bet tikmēr vasarā izdomāju un izcepu falafeli no svaigām cūku pupām. Un oh wow. Tas ir vēl viens iemesls uzart mauriņu un visu pagalmu piestādīt ar cūku pupām vai vismaz apprecēt kādu cūku pupu magnātu. Ja tinderī tādu atrod, dod man ziņu.
Bet tikmēr – pamēģini falafeli, nevilšanās garantēta. Lasīt tālāk

Pikantais gaspačo

 

Augusts ir tomāts. Daudz tomātu. Tomātu pilna virtuve, tomāti salātos, mērcēs, zupās, saldētavās un burkās. Un augustā vajag tomātu gaspačo, jo, kad pienāk vienīgā karstā vasaras diena ar svelpatu un sutni, neko citu jau īsti nevar ieēst. Šis ir mazliet pikants gaspačo – ar ķiplokiem, čili un saulē kaltētiem tomātiem. Un vēl šis ir taupīgs gaspačo – ar apkaltušu vakardienas maizīti, kā jau tas klasiski pienākas. Vispār baigi labais tas augusts, bet nav jau grūti būt labam, ja tavi sinonīmi ir kāzas, silti vakari, siena zārdi un zvaigžņu lieti. Un tomāts, tomāts pāri visam.

Lasīt tālāk

Plūškoka kombuča

Beidzot tiku pie savas tējas sēnes jeb skobijas (Scoby), turklāt vistradicionālākajā un jaukākajā veidā – citam sēnes entuziastam ar to padaloties (paldies, Elza).

Jau pāris gadus esmu iekritusi fermentācijas fanu jūrā – viļņveidīgi manā virtuvē parādās burkas, pudeles un ķobīši ar dažādas skābuma pakāpes augļiem, dārzeņiem un riekstu sieriem.

Lasīt tālāk

Tahini: klasiskais un melnais

Reizēm ir kaudzēm iedvesmas un spēka darīt lietas, reizēm nav. Kad kādu laiku nav, mēģinu atgriezties pie vienkāršām, pārbaudītām lietām, pie pamatiņiem. Tad nu šodien mēģinu likt kāju atpakaļ virtuves durvīs ar pilnīgu back to basics – tahini. Lai nebūtu galīgi garlaicīgi, lieku galdā arī tā dvīņu brāli – melno tahini.

Tahini ir sezama sēklu pasta. Tieši tik vienkārši – grauzdētas un līdz eļļainai, ķepīgai konsistencei samaltas, saspiestas sezama sēklas. Mājas apstākļos šo procesu atkārtot grūti – esmu mēģinājusi gan ar jaudīgu blenderi, gan virtuves kombainu, gan veco labo piestu. Tad nu arī rezultāts nav tik labs kā veikalā nopērkamajam tahini, turklāt, lai sasniegtu cienījamu konsistenci, nākas pievienot mazliet eļļas, kas tomēr ir nedaudz šmaukšanās. BET ir prieks par to, ka esi iemācījies vēl vienu lietu pagatavot pats, esi apguvis jaunu triku, turklāt noderīgu, jo ne visos veikalos tahini nopērkams (un melno neesmu pie mums manījusi vispār). Un visās receptēs arī nevajag perfekti perfektu tahini, tāpēc domāju, ka arī šis virtuvē noderēs gluži labi.

Kā garšo melnais tahini? Ļoti līdzīgi klasiskajam, reizēm tiek raksturots kā maigāks vai, tieši otrādi, – rūgtāks. Man noteikti garšo, lieku gan sāļos, gan saldos ēdienos, tieši tāpat kā gaišo tahini, lai gan esmu lasījusi, ka tumšais vairāk piedienas tieši desertiem. Visādā ziņā darvas krāsa noteikti noderēs smukām bildēm un eksperimentiem ar viesu apetīti.

Vērts mēģināt? Ir.

Vajadzīgs:

  • 1 tase sezama sēklu (klasisko vai melno)
  • 1-3 ēd.k. sezama eļļas (var aizvietot ar vīnogu kauliņu eļļu vai maigu, neitrālu olīveļļu)
  • Šķipsniņa sāls (var arī nelikt)

Gatavo:

Sezama sēklas ber uzkarsētā pannā un maisot grauzdē, līdz sēklas kļuvušas zeltainas (melnās sēklas zeltainas nekļūs, tās jāmaisa īpaši bieži un pa brīdim jāpagaršo, vai nav jau gatavas). Uzmana, lai nepiedeg.
Sezama sēklas un sāli ber virtuves kombainā un maļ, pa brīdim apstādinot ierīci, lai tā nepārkarstu.
Ja nepieciešams, ar silikona lāpstiņu vai karoti notīra kombaina sieniņas, lai visas sēkliņas tiktu samaltas.
Kad sēklas samaltas biezā pastā, pievieno sezama eļļu, sākot ar vienu ēdamkaroti un papildinot pēc vajadzības.
Maļ, līdz gatavs un garšīgs.

Zemsvītras piezīmes: 

*Grauzdēšanai ieteicams izvēlēties pannu bez nepiedegošā pārklājuma, jo šādas pannas nav ieteicams ilgstoši karsēt sausas.
*Sezama sēklas (arī melnās) izdevīgi var iegādāties Gemosā.
*Smukā krūze ar haiku no Tonight, Ievas Cipruses radīta. Mazās krūziņas no Depo, ļoti lētas.

Griķu nūdeles un brokoļi miso mērcē

 

 

Man ļoti garšo brokoļi. Tik ļoti, ka es brokoli saucu par savu mīļāko dārzeni un palūdzu iezīmēt bloga galvgaļa bildē. Bet tā tas nav bijis vienmēr, jo manā bērnībā brokoļi tika pārvārīti un pārmocīti tik ilgi, līdz kļuva par zaļām nelaimes čupiņām šķīvja malā, tātad diezgan nemīlami dārzeņi bija.
Šī ir recepte, kur brokolis pagatavots tā, lai to iemīlētu arī cilvēki ar bērnības brokoļtraumām. Es jau esmu tikusi tām pāri, bet receptei pieturos tāpat. Tāpēc iesaku arī citiem.

 

 

Vajadzīgs (1 porcijai):

  • 100 g brokoļa ziedkopu (apmēram sauja/1 gl.)
  • 100 g edamame pupiņu pākšu (apmēram sauja/1 gl.)
  • 1/2 buntīte soba (griķu) nūdeļu + 1 l ūdens
  • 2 ķiploka daiviņas, smalki sakapātas
  • 1 sarkanais čili, sagriezts plānās ripiņās (pēc vēlēšanās)
  • 1/2 tējk. čili pārslu
  • 1/2 – 1 tējk. sojas mērces
  • 3 ēd.k. gaišās miso pastas + 1 gl. nūdeļu vārīšanas ūdens
  • 1/2 tējk. melnā sezama
  • Nedaudz sezama, vīnogu kauliņu vai rapšu eļļas cepšanai

 

 

Gatavo:

  • Novāra edamame pupiņas – verdošā ūdenī met pupiņu pākstis un vāra apmēram 2 minūtes.
  • Kad pupiņas gatavas, tās noskalo aukstā ūdenī un izloba no pākstīm.
  • Novāra soba nūdeles, sekojot ražotāja norādījumiem.
  • Kamēr vārās nūdeles, izcep brokoļus – mazās ziedkopas liek karstā pannā, kur uzkarsēts nedaudz eļļas un cep augstā temperatūrā, bieži maisot, līdz brokoļi gatavi.*
  • Kad nūdeles gatavas, nolej 1 gl. nūdeļu vārīšanas ūdens.
  • Nūdeles caur sietu nokāš un noskalo aukstā ūdenī. Noliek maliņā, lai notek liekais ūdens.
  • Pannā uzkarsē nedaudz eļļas, pievieno sakapāto ķiploku un čili, maisot pakarsē 1 minūti vidējā temperatūrā.
  • Pannā lej nūdeļu vārīšanas ūdeni, uzkarsē to un tad rūpīgi iemaisa miso pastu.*
  • Pievieno nūdeles, brokoļus, edamame pupiņas un sojas mērci.
  • Maisot karsē vidējā temperatūrā, līdz visas ēdiena sastāvdaļas sasilušas, tas aizņems dažas minūtes.
  • Pasniedzot pārkaisa ar melnā sezama sēklām.

 

 

Piezīmes:

*Brokoļus drīkst (un vajag) vietām nedaudz apbrūnināt, pat mazliet piededzināt, galvenais, lai tie būtu gatavi, bet vēl koši zaļi un viegli kraukšķīgi.
*Receptē var izmantot arī brokoļa kātiņu, tikai tas jānomizo un smalki jāsagriež. Ja kātiņu neizmanto šajā receptē, to var pataupīt citiem ēdieniem.
*Ja brokoļus nepatīk cept, tos, protams, var tvaicēt, bet es no sirds iesaku izmēģināt garšīgi izceptu brokoli.
*Ja miso pasta ir ļoti bieza, to ūdenī ieberž caur mazu sietiņu vai izšķīdina nelielā karsta ūdens daudzumā.
*Jāatceras, ka ēdienam, kam pievienota miso pasta, nav ieteicams ļaut uzvārīties – tas kaitē gan ēdiena garšai, gan veselīgumam.
*Iedomājos, ka jāpieraksta – edamame pupiņas ir negatavas sojas pupiņas, pie mums nopērkamas saldētā veidā, meklējamas lielveikala saldēto dārzeņu nodaļā. Lielākais miso pastas piedāvājums, ko līdz šim Rīgā esmu redzējusi, meklējams veikalā Dabas stacija.

Pagaršot kaut ko jaunu: 5 produkti no Veggo.lv

IMG_7643

Agrāk kā jaunais vegāns regulāri gāju izpētes ekskursijās pa pārtikas veikaliem – ja nu kas jauns parādījies. Tā gadu gaitā pamazām sagaidīju gandrīz visus meklētos produktus – rauga pārslas, daudzu veidu tofu, sojas majonēzi, dažādas aļģes un pat aļģu nūdeles, miso pastu, keilu, jaunos kokosriekstus, smalkas eļļas un etiķus, eksotiskas garšvielas, tempi, seitanu, simts veidu augu pienus, vegāniskas šokolādes, sierus,  saldējumus (!) un citas labas lietas. Nupat jau ir tā, ka ekskursijās jāiet arvien retāk, jo tik daudz kas jau ir pieejams, un tā, protams, ir laba lieta, taču veiksmīgi atklājumi mani joprojām nebeidz iepriecināt.

Kad Veggo.lv piedāvāja izvēlēties produktus nogaršošanai, es atkal meklēju kaut ko jaunu. Un atradu arī  – divas bērnības garšas, par kurām jau biju pavisam aizmirsusi – pūšamo putukrējumu un kondensēto (kokosriekstu) pienu. Es tiešām diezgan sapriecājos. Tie, protams, nav pasaulē veselīgākie produkti un bez tiem ikdienā pavisam noteikti var iztikt. BET reizēm ir tā, ka internetā kāds tirgo riekstiņu formas un tu atceries, kā mamma cepa tos nenormāli garšīgos cepumus. Un tad atceries arī par pildītajām vafeļu trubiņām un visādām bulkām un kūkām. Un, būsim godīgi, kondensētais piens vienkārši tāpat, ar karoti, bija LIETA. Pēkšņo pūšamā putukrējuma iekāri es pat nekomentēšu, jo nu – pūšamais putukrējums, ko tur daudz.
Tad vēl atradās Violife vegāniskais siers, kas pēc apraksta izklausījās līdzīgs kausētajam sieram – to man arī vajadzēja izmēģināt.
Atlikušie produkti man pašai vairs nav jaunums un pārsteigums, bet man vienkārši gribējās par tiem pastāstīt.
Tad nu pie lietas – garšojam.

 

Nature’s Charm kondensētais kokosriekstu piens

Man garšo. Reāli garšo. Pirmajā brīdī likās, ka ļoti līdzīgs bērnības kondensētajam pienam, bet laikam jau ne. Šis ir mazāk lipīgs, krēmīgs, diezgan maigs. Nedomāju, ka bundžiņa izvilks līdz kādai receptei – kad vienam no salduma sāks šķebināt, pie karotes ķersies otrs. Es teicu, ka garšo? Mh.

IMG_7635IMG_7642

Leha pūšamais putukrējums

Šis ir ļoti ticams un garšīgs putukrējuma līdzinieks, varbūt vienīgi vieglāks pēc garšas.
Starp citu, tieši par šo atradu daudz labu atsauksmju, galvenokārt tāpēc, ka nav specifiskās augu piena piegaršas.

IMG_7640IMG_7647IMG_7648

Violife krēmsiers ar tomātiem un baziliku

Es nezinu, kāpēc iedomājos, ka šis siers būs līdzīgs kausētajam, jo nosaukumā taču minēts krēmīgums. Ar to es pati sevi apčakarēju, bet visādi citādi vilties nenācās – kā krēmsiers tas ir diezgan garšīgs. Izmēģināšanai vienkārši uzsmērēju uz maizītes, bet nākamreiz darīšu, kā iesaka ražotājs, un pielikšu kādu karoti pie pastas vai risoto.

IMG_7637IMG_7651

Violife picas siers

Esmu dzirdējusi, ka ļaudis reizēm viļas šajā sierā, jo tas garšojot mazliet saldi, kokosriekstīgi. Man gan ar to nav problēmu, bet šis siers patiešām sastāv galvenokārt no kokosriekstu eļļas un cietes, kas manuprāt nav nemaz tas sliktākais variants. Vēl kāda sūdzība – tas kūstot kļūst lipīgs, ne staipīgs, turklāt dažkārt mēdz cepeškrāsnī vienkārši izkalst. Arī man tā ir gadījies, tāpēc meklēju un atradu veidus, kā to pagatavot veiksmīgāk.
Gatavojot picas, tartes un sacepumus ar sieru, to pievienoju lielākos gabalos, lai tas neizkalstu. Uz picas sieru lieku zem dārzeņiem un citiem pildījumiem vai pievienoju tikai pāris minūtes pirms cepšanas beigām, pie viena palielinot arī cepšanas temperatūru, lai siers straujāk izkustu.
Gatavojot siermaizītes, es vispirms pannā nedaudz apcepu maizīti, tad uz vienas puses uzsmērēju kādu mērci, uzlieku siera šķēlītes un pārkaisu ar baziliku, oregano vai kādu citu garšvielu. Maizīti apmetu riņķī un ar lāpstiņu kārtīgi piespiežu pie pannas. Atliek kādu minūti maizīti šādi pacept, lai siers sāktu kust. Tad to ar plānu lāpstiņu atbrīvo no pannas un liek uz šķīvja.
Kā garšo? Es teiktu, ka diezgan līdzīgi mums ierastajiem kūstošajiem sieriem. Visādā ziņā, ja nu uznāk nostaļģija pēc bērnības siermaizītēm, šis varētu būt tieši laikā.

IMG_7639IMG_7644IMG_7646IMG_7645IMG_7649

Violife Parmezāna siers

Šis ir viens ļoti patīkams atklājums.
Kad pie mums vēl nevarēja iegādāties vegāniskos sierus, es mājās izmēģināju dažādas augu sieru receptes – ar riekstu fermentēšanu, dārzeņu blendēšanu un agara vārīšanu. Vienīgais, ko man tā arī neizdevās pagatavot, bija patiešām ciets siers. Vecināts un ar miziņu – jā, bet cietā tipa – nē.
Cik nu es varu atminēties cietā siera garšu, es saku, ka šis ir ļoti izdevies līdzinieks. Ideāls pie vīna, ideāls pierīvēts pie pastas, risoto, salātiem un citiem itāļu stila ēdieniem. Vienīgais mīnuss ir tas, ka šis siers nav no lētākajiem. Bet jāsaka, ka es gan šo, gan savulaik klasisko parmezānu izmantoju vairāk kā garšvielu, tāpēc tā vienmēr pieticis diezgan ilgam laikam.
Vienīgi jāatceras to pēc iepakojuma atvēršanas ielikt trauciņā vai maisiņā, kas neļaus sieram izkalst. No papildu cietības siers tikai cietīs.

IMG_7636IMG_7641

Tā nu esmu tikusi līdz galam un veiksmīgi pārēdusies.
Sirsnīgs paldies Veggo.lv, vegānisku jaunumu mums nekad nebūs par daudz.

Turku zirņu miltu omlete

IMG_6995 copy

Beidzot atradu recepti turku zirņu miltu omletei, kas man patiešām garšo. Šo recepti aizņēmos no Vegan Richa, un tās oriģināls jāmeklē te. Recepti nedaudz piemēroju savām vajadzībām, pārveidojot indiskas sāļās pankūciņas par omleti, kas labi piestāv brokastīm. Tā ziedkāpostu aizvietoju ar vieglāko un mazāk izteiksmīgo cukīni, pievienoju drupinātu, apceptu tofu un sēnes atstāju ledusskapī. Man šķiet, ka izdevās labi, bet notiekti izmēģiniet arī oriģinālo recepti, jo izmēģināt jaunas receptes ir forši. Un noteikti izmēģiniet savas variācijas, jo tas ir vēl foršāk.

Starp citu, šo omleti likām galdā biedrības Dzīvnieku brīvība atbalsta brančā, kas pagājušajā nedēļā notika kafejnīcā Terapija. Pieteicu to kā omgleti, pēcāk baidoties, ka tik tas “g” nebūs jāņem ārā, bet nebija, fū. Viesiem garšoja un daudzi gribēja zināt recepti, tāpēc neturu zirni zem pūra un dalos.

IMG_6899 2 copy

Vajadzīgs (2 personām):

  • 1/2 tase (70 g) turku zirņu miltu
  • 1/4 tējk. cepamā pulvera
  • 1/2 ēd.k. maltu linsēklu (ja nav, var iztikt arī bez)
  • 1/8-1/4 tējk. melnā sāls kala namak vai parastā sāls
  • 1/4 tējk. mīļākā karija vai masalas garšvielu maisījuma (piemēram, garam masala vai tandoori masala)
  • 1/2 tējk. malta kumīna
  • 1/4 tējk. malta koriandra
  • 1/4 tējk. oregano
  • 1/2 tējk. paprikas pulvera
  • Maza šķipsniņa kurkumas
  • 1/2 tase (125 ml) ūdens
  • 1/4 tējk. baltvīna vai ābolu etiķa
  • 1/2 (60 g) tase sīki sasmalcināta cukīni (es sasmalcināju ar žuljēna nazi, tad sagriezo mazos gabaliņos)
  • 1/4 neliela sīpola, sīki sasmalcināta
  • Var pievienot arī sasmalcinātus lociņus un pētersīļus
  • Apmēram 70 g cietā tofu + daži pilieni sojas mērces
  • Rapšu eļļa cepšanai

Gatavo:

Bļodiņā iesija turku zirņu miltus un pārējās sausās sastāvdaļas. Samaisa.
Pievieno ūdeni un etiķi un samaisa. Ideāli, ja izdodas mīkla bez kunkuļiem.
Pannā uzkarsē nedaudz eļļas, iedrupina un apcep tofu.
Tikmēr sagriež cukīni un sīpolu un pievieno omletes mīklai.
Kad tofu kļūst zeltains, pievieno dažus pilienus sojas mērces (pēc vēlēšanās), samaisa un pievieno bļodiņā omletes mīklai.
Ja šajā pašā pannā plānots cept omleti, to ieteicams izmazgāt, lai omleti nepierautu pie pannas.
Pannu un eļļu uzkarsē vidējā temperatūrā un lej pannā omletes mīklu. Izlīdzina dārzeņus un tofu, lai tie būtu vienmērīgi izvietoti pa visu pannu.
Liek virsū vāku un zemā temperatūrā cep, līdz omletes virspuse kļūst sausa un tajā parādās mazi caurumiņi.
Tad vāku noņem un pacep vēl dažas minūtes nedaudz augstākā temperatūrā.
Kad omletes apakša kļuvusi zeltaina, to uzmanīgi apgriež uz otru pusi un cep vidējā temperatūrā vēl dažas minūtes, līdz arī otra puse ir zeltaina un omlete – gatava.
Vislabāk turku zirņu omlete garšos silta, bet arī aukstai nav ne vainas.

Zemsvītras piezīmes:

*Lai nesanāk vilties, uzreiz brīdināšu, ka turku zirņu omlete īpaši negaršo pēc olu omletes. Ja man ar kaut ko būtu jāsalīdzina, es teiktu, ka garša atgādina falafeļus, bet tikai mazliet.
*Droši var eksperimentēt ar garšvielām. Es gan ieteiktu pieturēties pie indiešu garšām, jo tās labi sader ar turku zirņu miltiem, bet katram jau tā garšu sajūta sava.
*Tofu vietā (vai papildinot tofu) var apcept sojas cīsiņu ripiņas, arī labi.
*Cepšanai ieteicams izvēlēties pannu ar nepiedegošo virsmu. Labi apdzīvota čuguna vai tērauda panna, protams, arī der.
*Priecīgu brokastošanu.

Processed with VSCO with a6 preset