Author Archives for martaram

Brokastu maizītes turku zirņu miltu garoziņā

 

 

Es nebūšu īpaši oriģināla un teikšu, ka man patīk brīvdienu brokastis. Kuram gan nepatīk? Paņemt no plaukta mīļāko krūzi, pagatavot nedaudz par daudz ēdiena, sēdēt un pļāpāt vai daudznozīmīgi klusēt un netīšām nokavēt visu, ko var atļauties nokavēt, kamēr rīts ievelkas agrākā vai vēlākā pēcpusdienā.
Šīs maizītes ir kā radītas tieši tādām brokastīm, kas visbiežāk ir arī pusdienas – tās ir ļoti sātīgas, jo apvieno gan pākšaugu, gan graudaugu spēku, turklāt labi piestāv gan lakoniskai salātu bļodai, gan eklektiskam branča galdam. Labu lēno apetīti! Lasīt tālāk

Džekfrūta-portobello sēņu plovs

 

 

Droši vien jāsāk ar ziloni istabā – kas ir džekfrūts? Starp citu, zilonis ir diezgan atbilstoši teikts, jo džekfrūta augļi ir vieni no lielākajiem pasaulē – tie var svērt pat 55 kg. Džekfrūts, tātad, ir Indijas maizeskoka auglis, kas pēdējā laikā kļuvis ļoti populārs visā pasaulē tā neparastās šķiedrainās struktūras un neitrālās garšas dēļ. Pateicoties šīm īpašībām, džekfrūtu var izmantot dažādos ēdienos, ko tradicionāli gatavo, izmantojot gaļu. Beidzot slaveno džekfrūtu bundžās var dabūt arī pie mums. Jāatceras, ka sāļajiem ēdieniem jāizvēlas džekfrūts ūdenī/marinādē, nevis sīrupā.

Vegāniskajās receptēs džekfrūtu visbiežāk gatavo ar BBQ stila mērcēm un liek burgeros vai uz picām. Šoreiz izmēģinu ko citu – gatavoju džekfrūtu kopā ar portobello sēnēm un pievienoju plovam. Plovs izdevās varens, iesaku. Un pie viena iesaku arī izmēģināt šo sēņu-džekfrūta maisījumu ne tikai plovā, bet arī uz maizītēm, picām, burgeros, vrapos un citur. Lasīt tālāk

Majonēze (sojas piena bāzes)

 

 

Kad biju jauns vegāns, veikalos vēl nebija ne specializēto vegānisko preču plauktu, ne pašu preču. Vienīgā majonēze, ko varēju atrast, bija kāda liela ražotāja piedāvātā gavēņa majonēze, kas aizdomīgi atgādināja līmes galertu. Lai to vispār varētu pievienot ēdienam, nācās nodarboties ar eksperimentiem un pamatīgu pārveidošanu. Gāja laiks un lielveikalos parādījās cienījama vegāniskā majonēze, ko maisījām rasolā dziedādami. Bet īstā majonēzes revolūcija pienāca salīdzinoši nesen, kad internetu pāršalca vegāniskās majonēzes recepšu vilnis un mēs pēkšņi uzzinājām, ka visu šo laiku brīnišķīgu majonēzi būtu varējuši pagatavot paši savās mājās. Nu, gadās arī tā. Huliganizējot latīņu teicienu – caur līmes galertu uz kvalitatīvām majonēzes restītēm. Lasīt tālāk

Pasta ar brokoļiem, ķiplokiem un olīvām

 

 

Pasta brokolina, tā to mūsu mājās sauc. Es nezinu, kāpēc, un tas jau arī nav svarīgi, bet tas, ka kāds ēdiens ticis pie sava žargonvārda, labi liecina par tā biežumu mūsu vakariņu ēdienu rotācijā.
Es tad tūliņ pastāstīšu, kā pagatavot kraukšķīgu brokoli un krēmīgu pastu bez krējumiem un sviestiem un, ļoti iespējams, tā ierotēs arī tavā virtuvē. Nu, vai vismaz iedos iedvesmas grūdienu virtuves virzienā, lai taptu tava ideālā pasta brokolina, sīpolina vai jebkādina. Lasīt tālāk

Riekstu, sēklu un auzu pārslu enerģijas bumbiņas

 

 

Lai gan šīs sauc par enerģijas bumbām, man parasti nepietiek enerģijas, lai apēstu vairāk par vienu, jo tās ir supersaldas un supersātīgas. Bet citus tas nekavē, un labi, ka tā, jo šīs bumbas es nekad negatavoju pati sev, tās vienmēr rullējas tikai saldummīļiem par prieku. Ļoti līdzīgas bumbiņas esmu gatavojusi kopā ar bērniem skolās, kad mani tur uzaicina pastāstīt un parādīt vegānisku/videi draudzīgu gatavošanu. Laikam jau lieki teikt, ka bērni ir sajūsmā, par saldumu  nesūdzas un ļoti labprāt piedalās gatavošanā. Lasīt tālāk

Brokoļu-tofu voks maizītēm un citām uzkodām

 

 

Man ļoti garšo brokoļi, tāpēc nepārtraukti mēģinu tos iekombinēt dažādos ēdienos, un šodien tās ir voka maizītes. Kāpēc nosaukumā voks? Jo cepu dārzeņus un tofu tieši tā, kā tos ceptu vok ēdieniem – labi uzkarsētā pannā, augstā temperatūrā un neilgu brīdi. Tā dārzeņi (jo īpaši brokoļi) ir koši, sulīgi un gatavi, taču joprojām mazliet kraukšķīgi. Arī garšaugi un piedevas tās pašas, kas klasiskajā vokā – ingvers, čili, ķiploks, lociņš un sojas mērce.
Šo brokoļu ēdienu, protams, var izmantot arī citām uzkodām, piemēram, pildīt mini salātlapās vai ietīt rīspapīrā. Var piemest salātu bļodai vai garšīgam buljonam un uzvārīt zupu vai pievienot mērci un nūdeles un tikt pie garšīgām pusdienām. Redz, cik brokolis daudzveidīgs, un tieši tāpēc man tas tik ļoti patīk. Lasīt tālāk

Pildītas plānās pankūkas

 

 

Man allaž šķitis, ka pildītās pankūkas jāēd svētkos, ciemos un / vai brīvdienās, tāpēc šodien aicinu tevi ciemos uz pankūku ēšanas svētkiem savā verandā.
Verandās pieklājas risināt sirsnīgas un atklātas sarunas, tāpēc jāatzīstas, ka es joprojām nespēju pierakstīt savu ideālo plāno pankūku recepti. Kopš bērnībā iemācījos gatavot pankūku mīklu, visu daru pēc sajūtas (pieņemu, ka tāpat kā visi vai vismaz daudzi). Tā nu šodien, mēģinot šo sajūtu pierakstīt, pagatavoju vairākas pankūku mīklas ar dažādu miltu un sojas piena / ūdens daudzumu un izvēlējos labāko no variantiem, tomēr tāpat ir palikusi vieta uzlabojumiem. Tad nu, gatavojot šo recepti, liec lietā savu pankūku izjūtu un, ja šķiet, ka mīkla ir nedaudz par šķidru vai biezu, pamazām pievieno vēl nedaudz šķidruma vai miltu. Un, ja tev ir izkopta sava ideālā recepte, neturi pankūku zem pūra un padalies, lūdzu. Lasīt tālāk

Dateļu karamele

 


Ja pasaule būtu jādala saldajos un sāļajos cilvēkos, es noteikti būtu sāļajā galā, tomēr ir dažas saldas lietas, kas ir manējās. Tā ir ar šo dateļu karameli, piemēram. Varbūt pareizāk to būtu saukt par karamelīgo dateļu mērci, bet pieņemsim, ka man kā sāļam cilvēkam nav nekādas sajēgas un atstāsim, kā ir. Jo izklausās taču garšīgi un ir arī. Krēmīga, salda, gatava dažās minūtēs un pieliekama visam, kam vajag drusciņu salduma. Piemēram, pirmdienai. Lasīt tālāk

Kraukšķīga jūras uzkoda: panēts nori

 

Turku zirņi ir kaut kas neticams – tie ir garšīgi, runā, ka arī veselīgi, turklāt izmantojami dažādos ēdienos, sākot ar sāļiem un beidzot ar ļoti saldiem. Salīdzinoši nesen kāds gudrs vīrs atklāja, ka turku zirņu konservēšanas šķidrumu (sauktu par aquafaba) var saputot līdzīgi olu baltumam un cept bezē. Un tad vēl ir turku zirņu milti, no kā var pagatavot, piemēram, brīnišķīgu brokastu OMGleti. Un var pagatavot šo te.

Šajā receptē man izdevies apvienot savu bērnības mīlestību pret panējumiem un mūsdienu aizraušanos ar nori našķiem (ir tādas Āzijas stila uzkodiņas, būtībā ceptas/grauzdētas nori lapas). Ja tev ir līdzīgas jūtas pret šīm lietām, esmu diezgan droša, ka tev arī garšos. Lasīt tālāk

Augļu un ogu plāksnītes (fruit leather)

Vakar bija tik labs vakars. Dzestrs un svaigs, ar sienāžiem un pīlādžiem. Slapjajā zālē uzreiz nosala kāju pirksti un atradās ābols – nosalis pavisam sarkans un kraukšķīgs. Tāds īsts, sulīgs vasaras ābols rudenī, tik ļoti salds un sērīgs vienlaikus.

Āboli vispār ir ražas laika spožums un posts – tie ir tik ļoti garšīgi un gaidīti, bet katrs, kam laimējies ar ražīgām ābelēm, zina, cik daudz kritušo un bojāto ābolu nākas klusā dārza stūrī norakt. Nupat ir tas brīdis, kad no pagalmu stūriem pa brīdim uzvēdī viegli ierūguša sidra aromāts – ābolu kaudzītes gaida savus racējus. Turpat blakus draudzīgi smaržo pie māju vārtiņiem noliktās ābolu mutesbļodas un kastes.

Bet tad ir āboli, kas ir stāvoklī starp “aprakt” un “pacienāt garāmgājēju” – tie, kam viena puse cietusi no kritiena, gliemeža vai lapsenes. Un par tiem un citiem augļiem un ogām, kam citur vietas nepietiek, ir šis ieraksts. Lasīt tālāk

Falafeļi no cūku pupām

 


Ja es varētu piesavināties kādas autortiesības, es gribētu uzdoties par kaķu un falafeļu izgudrotāju (tikai lasot neizlaid saikli “un”).
Par to, kurš un kur pirmais fritējis falafeli, strīdas joprojām, starp citu. Viena no mums mazāk zināmām versijām ir Ēģipte, kur falafeli sauc citā vārdā un gatavo nevis no turku zirņiem, bet kaltētām cūku pupām. To es izmēģināšu ziemā, bet tikmēr vasarā izdomāju un izcepu falafeli no svaigām cūku pupām. Un oh wow. Tas ir vēl viens iemesls uzart mauriņu un visu pagalmu piestādīt ar cūku pupām vai vismaz apprecēt kādu cūku pupu magnātu. Ja tinderī tādu atrod, dod man ziņu.
Bet tikmēr – pamēģini falafeli, nevilšanās garantēta. Lasīt tālāk