Agrāk kā jaunais vegāns regulāri gāju izpētes ekskursijās pa pārtikas veikaliem – ja nu kas jauns parādījies. Tā gadu gaitā pamazām sagaidīju gandrīz visus meklētos produktus – rauga pārslas, daudzu veidu tofu, sojas majonēzi, dažādas aļģes un pat aļģu nūdeles, miso pastu, keilu, jaunos kokosriekstus, smalkas eļļas un etiķus, eksotiskas garšvielas, tempi, seitanu, simts veidu augu pienus, vegāniskas šokolādes, sierus, saldējumus (!) un citas labas lietas. Nupat jau ir tā, ka ekskursijās jāiet arvien retāk, jo tik daudz kas jau ir pieejams, un tā, protams, ir laba lieta, taču veiksmīgi atklājumi mani joprojām nebeidz iepriecināt.
Kad Veggo.lv piedāvāja izvēlēties produktus nogaršošanai, es atkal meklēju kaut ko jaunu. Un atradu arī – divas bērnības garšas, par kurām jau biju pavisam aizmirsusi – pūšamo putukrējumu un kondensēto (kokosriekstu) pienu. Es tiešām diezgan sapriecājos. Tie, protams, nav pasaulē veselīgākie produkti un bez tiem ikdienā pavisam noteikti var iztikt. BET reizēm ir tā, ka internetā kāds tirgo riekstiņu formas un tu atceries, kā mamma cepa tos nenormāli garšīgos cepumus. Un tad atceries arī par pildītajām vafeļu trubiņām un visādām bulkām un kūkām. Un, būsim godīgi, kondensētais piens vienkārši tāpat, ar karoti, bija LIETA. Pēkšņo pūšamā putukrējuma iekāri es pat nekomentēšu, jo nu – pūšamais putukrējums, ko tur daudz.
Tad vēl atradās Violife vegāniskais siers, kas pēc apraksta izklausījās līdzīgs kausētajam sieram – to man arī vajadzēja izmēģināt.
Atlikušie produkti man pašai vairs nav jaunums un pārsteigums, bet man vienkārši gribējās par tiem pastāstīt.
Tad nu pie lietas – garšojam.
Nature’s Charm kondensētais kokosriekstu piens
Man garšo. Reāli garšo. Pirmajā brīdī likās, ka ļoti līdzīgs bērnības kondensētajam pienam, bet laikam jau ne. Šis ir mazāk lipīgs, krēmīgs, diezgan maigs. Nedomāju, ka bundžiņa izvilks līdz kādai receptei – kad vienam no salduma sāks šķebināt, pie karotes ķersies otrs. Es teicu, ka garšo? Mh.
Leha pūšamais putukrējums
Šis ir ļoti ticams un garšīgs putukrējuma līdzinieks, varbūt vienīgi vieglāks pēc garšas.
Starp citu, tieši par šo atradu daudz labu atsauksmju, galvenokārt tāpēc, ka nav specifiskās augu piena piegaršas.
Violife krēmsiers ar tomātiem un baziliku
Es nezinu, kāpēc iedomājos, ka šis siers būs līdzīgs kausētajam, jo nosaukumā taču minēts krēmīgums. Ar to es pati sevi apčakarēju, bet visādi citādi vilties nenācās – kā krēmsiers tas ir diezgan garšīgs. Izmēģināšanai vienkārši uzsmērēju uz maizītes, bet nākamreiz darīšu, kā iesaka ražotājs, un pielikšu kādu karoti pie pastas vai risoto.
Violife picas siers
Esmu dzirdējusi, ka ļaudis reizēm viļas šajā sierā, jo tas garšojot mazliet saldi, kokosriekstīgi. Man gan ar to nav problēmu, bet šis siers patiešām sastāv galvenokārt no kokosriekstu eļļas un cietes, kas manuprāt nav nemaz tas sliktākais variants. Vēl kāda sūdzība – tas kūstot kļūst lipīgs, ne staipīgs, turklāt dažkārt mēdz cepeškrāsnī vienkārši izkalst. Arī man tā ir gadījies, tāpēc meklēju un atradu veidus, kā to pagatavot veiksmīgāk.
Gatavojot picas, tartes un sacepumus ar sieru, to pievienoju lielākos gabalos, lai tas neizkalstu. Uz picas sieru lieku zem dārzeņiem un citiem pildījumiem vai pievienoju tikai pāris minūtes pirms cepšanas beigām, pie viena palielinot arī cepšanas temperatūru, lai siers straujāk izkustu.
Gatavojot siermaizītes, es vispirms pannā nedaudz apcepu maizīti, tad uz vienas puses uzsmērēju kādu mērci, uzlieku siera šķēlītes un pārkaisu ar baziliku, oregano vai kādu citu garšvielu. Maizīti apmetu riņķī un ar lāpstiņu kārtīgi piespiežu pie pannas. Atliek kādu minūti maizīti šādi pacept, lai siers sāktu kust. Tad to ar plānu lāpstiņu atbrīvo no pannas un liek uz šķīvja.
Kā garšo? Es teiktu, ka diezgan līdzīgi mums ierastajiem kūstošajiem sieriem. Visādā ziņā, ja nu uznāk nostaļģija pēc bērnības siermaizītēm, šis varētu būt tieši laikā.
Violife Parmezāna siers
Šis ir viens ļoti patīkams atklājums.
Kad pie mums vēl nevarēja iegādāties vegāniskos sierus, es mājās izmēģināju dažādas augu sieru receptes – ar riekstu fermentēšanu, dārzeņu blendēšanu un agara vārīšanu. Vienīgais, ko man tā arī neizdevās pagatavot, bija patiešām ciets siers. Vecināts un ar miziņu – jā, bet cietā tipa – nē.
Cik nu es varu atminēties cietā siera garšu, es saku, ka šis ir ļoti izdevies līdzinieks. Ideāls pie vīna, ideāls pierīvēts pie pastas, risoto, salātiem un citiem itāļu stila ēdieniem. Vienīgais mīnuss ir tas, ka šis siers nav no lētākajiem. Bet jāsaka, ka es gan šo, gan savulaik klasisko parmezānu izmantoju vairāk kā garšvielu, tāpēc tā vienmēr pieticis diezgan ilgam laikam.
Vienīgi jāatceras to pēc iepakojuma atvēršanas ielikt trauciņā vai maisiņā, kas neļaus sieram izkalst. No papildu cietības siers tikai cietīs.
Tā nu esmu tikusi līdz galam un veiksmīgi pārēdusies.
Sirsnīgs paldies Veggo.lv, vegānisku jaunumu mums nekad nebūs par daudz.
