Viss pārējais

• Kartupeļu-redīsu salāti ar diļļu majonēzi

  Principā jau recepti varētu vispār nerakstīt, jo nosaukumā jau viss ir pateikts – jaunie kartupelīši, redīsi, dilles un majonēze. Bet jāraksta vien ir, jo majonēze ir vegāniska, pie tam gatavota no tā, ko parasti lejam ārā – šķidruma no turku zirņu bundžiņas. Nu jau labu laiku šis šķidrums, ko dēvē par aquafaba, ir pasludināts par vegāniskās kulinārijas svēto grālu – no tā gatavo bezē cepumus, (tātad arī Cielaviņas), putukrējumus un, protams, majonēzi. Esmu … Lasīt tālāk →
• Rabarbermaize

  Vakar ciemiņiem cepu rabarbermaizi. Saku, ka šī ir wannabe rabarbermaize. Šie saka, ka nu nē, šī ir pavisam īsta rabarbermaize. Tāpēc es te tagad lepni saku – re, rabarbermaize! Vajadzīgs (izmantoju tartes pannu 25 cm diametrā) 1/2 tase sojas piena + 1 ēd.k. citrona sulas (darbosies kā kefīrs) 1 tase miltu 1/2 tase cukura 1/2 tējk. cepamā pulvera 1,5 ēd.k. maltu linsēklu + 2,5 ēd.k. ūdens (darbosies kā ola) Šķipsniņa sāls … Lasīt tālāk →
• Banānu saldējums ar šokolādes mērci

  Lietas, kas ātri gaist, man allaž šķitušas īpaši vērtīgas un novērtējamas. Pavasaris arī tāds ir – pārlieku zibenīgs un gaistošs. Vienā brīdī viss pēkšņi steidz ātrāk izaugt, izplaukt, uzziedēt. Kā tāds bērns, kurš domā, ka pats labums ir tikai tad, kad var piedalīties vēlēšanās un gaišā dienas laikā neslēpjoties vilkt dūmu. Man bērnu nav, es skatos uz pavasari un ceru, ka tas vēl brīdi nepieaugs un neaizies balsot. Un ēdu saldējumu, kas … Lasīt tālāk →
• Kesadijas jeb pildīti tortiju trijstūrīši

  Šodien es te sēdu un mokos, domājot, kā būtu pareizi tulkot tortilla – tortilja, tortija vai tortiļa. Ir latviešiem tāds teiciens, pielietojams situācijās, kad kāds sūkstās par savu grūto dzīvi – “bet citiem ir vēl grūtāk/sliktāk”. Parasti es esmu gaišs un sirdsšķīsts cilvēks, un par šo teicienu sajūsmā neesmu, bet šodien gan – ja es zinātu, ka Meksikā kāds sēž un rakņājas pa interneta dzīlēm, meklējot, kā pareizi nosaukt sklandrausi, es … Lasīt tālāk →
• Gārsas-upeņu pavasara smūtijs

  Zilsniedzītes, sniega rozes, sniegpulkstenītes, sniedzītes, dažādu krāsu krokusi un noslēpumaini, daudzsološi asni mūsu pasaku dārzā mani vēl nav padarījuši tik lepnu, lai paietu garām vecajai draudzenei gārsai. Taisnību sakot, pēdējās nedēļās piestrādājot par pavasara palīgu, tīšām atstāju dažus pleķīšus gārsas pārziņā. Un tā nu man beidzot ir materiāls smūtijam, kas kādu laiku nebij gatavots, jo ziemas spināti, ziniet (meh). Vēl paķēru dažas upeņu lapiņas ar skudrām, skudras atliku atpakaļ, paklausījos, kas strazdam sakāms, un devos gatavot savu šī … Lasīt tālāk →
• Polentas pirkstiņi

  Savas dzīvošanas laikā esmu pavadījusi nevajadzīgi daudz laika pie lielveikalu ledusskapjiem un saldētavām, ķiķinot par bērnu, studentu un vecmāmiņu cīsiņiem un pelmeņiem. Un te nu mēs esam – šodien es neveiklajiem ēdienu nosaukumu kalambūriem pievienošu polentu ar pirkstiem. Labu apetīti. Vajadzīgs: 1 gl. polentas putraimu 4 gl. ūdens 1 ēd.k. sojas mērces + liela šķipsna sāls 2 ēd.k. grauzdētu sezama sēklu 2 nori lapas, sagrieztas strēmelītēs (pēc … Lasīt tālāk →
• Mandeļu-banānu “biezpiena” maizīte

  Pirms kāda laika man bija tas prieks un gods piedalīties Ekoskolu Ziemas forumā, kur vadīju darbnīciņu ar nosaukumu “Pārtikas atkritumi un radošā gatavošana”. Darbnīcas darbīgajā daļā ar bērniem un skolotājiem gatavojām mandeļu pienu un no tā izspiedām – mandeļu trifeles. Protams, protams, mandeļu izspiedas nav tik necils un biežs atkritums kā kartupeļu mizas (no kā, starp citu, var pagatavot viskartupelīgākos čipsus), bet tiem, kas gatavo mandeļu pienu, paliek trauciņš ar … Lasīt tālāk →
• Klasiskais falafels un pikantā zemesriekstu mērce

  Ja es būtu mežacūka, zīles meklētu tuvāk pašam ozolam, tuvāk saknēm. Domāju, ka arī labākos cilvēku ēdienus var atrast tuvāk pie saknēm un tradīcijām. Bieži vien tie kļuvuši par pasaules lēto ātrēdienu, kā tas noticis arī ar brīnišķīgo falafeli, kas ir tik ļoti brīnišķīgs, ka viss tā dzimtais reģions sacenšas par falafela šūpuļa (lasi: fritera) godu. Jāteic gan, ka ne visas miltu pļockas, ko par falafelu sauc, ir šī vārda cienīgas. Ja nesanāk … Lasīt tālāk →
• Mana jaunā mīļākā (pavār)grāmata “Kansha”

  Pirms kāda laiciņa pastā saņēmu cukurmaisā ietūckātu, ļoti gaidītu grāmatu paciņu. Tik ļoti gaidītu, ka gandrīz sāku filmēt izpakošanas video, bet sapratu, ka necilais milzu maiss mazinātu šī brīža glamūru. Tā es tiku pie grāmatas “Kansha” un uz kādu brīdi atbrīvojos no vēlmes rakstīt pati. Iepazīsimies: “Kansha” autore ir Elizabete Ando (Elizabeth Andoh). Vārds un jēdziens “Kansha” burtiskā un brutālā tulkojumā nozīmē pateicību, novērtēšanu. Grāmatas autore teic, ka Kansha saknes meklējamas … Lasīt tālāk →
• Slinkie kāpostu tīteņi ar asumiņu jeb kāpostu čili

  Es pieņemu, ka man īsti nav tiesību šo ēdienu dēvēt par čili, jo par čili te liecina tikai tomāti un asociācijas. Bet, kamēr īstās valodas entuziasti priecīgi sit viens otram pa plecu izcili izvēlētā gada vārda un nevārda sakarā, es mierīgi nodarbojos ar kulinārās nomeklatūras vandālismu. Interpunktējiet man. Vajadzīgs (kādām 4 porcijām): 1/2 vidēja kāposta, sagriezta nelielās strēmelītēs 1 gl. sojas granulu 1 burkāns, sagriezts mazos gabaliņos 1 lielā … Lasīt tālāk →
• Banānu pankūkas

  Bērnu dienās mana māsa mēdza uzdodot eksistenciālas dabas jautājumus. Piemēram, kāpēc ir “pastēte”, bet nav “pastmammas”. Turpinot ģimenes tradīciju, es pēdējās dienas prātoju, kāpēc ir vīrusi, bet nav sievusu. Bet ko nu par to – šodien ir atkal laba diena, un es beidzot varu padalīties ar brīvdienu pankūku recepti. Taisnību sakot – tieši laikā, jo trešdien nopirktais banāns līdz sestdienai paspēs būt salds un gatavs. Vajadzīgs (apmēram 10 pankūciņām): 1 tase … Lasīt tālāk →
• “Kūpinātie” burkāni jeb (piedodiet) burkānbekons

  Jau kādu laiciņu brīvdienu brokastis ir mana vismīļākā ēdienreize. Agrāk mums brokastīs pievienojās tikai kaķi, kas acīmredzami uzskatīja, ka tukšā galda virsma starp šķīvjiem ir nepiedienīgi kaila, bet tagad brokastotāju klubiņam piepulcējušies arī putni, kas iestiprinās barotavā aiz loga. Biežākie viesi, protams, ir dažādas zīlītes un citi mazputniņi, bet pieskrien arī kāds prominentāks viesis un reizēm arī pats gada putns – Dižraibā Dzeņa kungs. Ja kompānija ir tik laba, brokastis neviļus pastiepjas vēl garākas. … Lasīt tālāk →