Tag Archives: sēnes

Svētku kotletītes no sojas un sēnēm

 

 

Gatavojoties svētkiem, man nav iebildumu mazliet ilgāk pastāvēt pie plīts, jo tad gatavošanās ir daļa no pašiem svētkiem. Gatavojot šīs kotletītes, notiek viss, ko saistu ar lielo svētku gatavošanu – darbojas cepeškrāsns, kaut kas mērcējas, kaut kas cepas, jāizmanto rīve, virtuves kombains un ikdienā mazāk lietotas garšvielas. Vārdu sakot, virtuvē valda nopietna rosība un briesmīgs bardaks. Tā kā novembrī gaisma beidzas ātri, ēdienu nācās bildēt pagalmā, un, nākot iekšā mājās, smarža diezgan noteikti teica, ka, jā, šeit top svētki. Lai arī tavās mājās svētki top, smaržo un ir gan gatavošanās tiem, gan kaut kas daudz vairāk. Lasīt tālāk

Kartupeļu-sēņu pankūkas

 

 

Es zinu, ka savulaik esmu bijusi kartupeļu pankūku pūrists – tikai kartupeļi, sāls un basta. Bet visās attiecībās (vismaz Holivuda man tā saka) mēdz pienākt brīdis, kad terapeits iesaka ļauties eksperimentiem, lai tās nezaudētu asumu un noslēpumu. Mans asums ir nazis, mans noslēpums ir sēne. Šķita, ka nekas nevar noiet greizi – sēnes, kartupeļi, rozmarīns un timiāns ir sapņu kompānija. Un taisnība vien ir – saderība lieliska, pankūkas ideāli turas kopā, ir kraukšķīgas un smukas. Tu gaidi “bet”? Es arī, bet nav. Labas pankūkas.

Lasīt tālāk

Pūruļa purvīgais pavasara ēdiens: miežu putraimi ar meža sēnēm

 

_MG_2862

Rīta putni, vakara putni un pavasaris.

Manam pūču tēvam patika vakaros vēlu iedzert un rakstīt dzeju uz virtuves skapīšu durvīm, bet cīruļu mammai patika mūs brīvdienās modināt, lai kopīgi mazgātu aizkarus vai darītu citas možas lietas. Un tagad, 20+ (vai 30-) gadus vēlāk, es esmu absolūts pūrulis, kas pēc ilgāka apspiestības perioda atkal var plānot savu nekā nedarīšanas grafiku tā, lai solidarizētos kā ar agrajiem, tā vēlajiem putniem. Vēl viena lieta, ko atkal var darīt – var klaiņot DAUDZ. Lai viss būtu vēl pilčeriskāk, man ir ļoti paveicies ar skaistu, vēl īsti neiepazītu dzīvošanas vietu un īpaši purvīgu (Purvīša burvīgu tātad) pavasari. Pēc klaiņojumiem saulainā, bet vējainā pavasarī, kad atnāc mājās ar dabisku bronzeri un blašu, vēja nopūstiem elkoņiem un vieglu iesnu, gribas maķenīt nenormāli daudz iestiprināties. Ja rudenī esi bijis kārtīgs dzīvnieciņš un uzcītīgi vācis krājumus ziemai, saldētavā joprojām var atrast Košragā lasītās sēnes un kādam putraimiņam jau pieliekamajā arī jābūt. Un top kaut kas silts un purvīgs.

Vajadzīgs (mūsu mājās tās būtu 4 porcijas):

  • 3 tases (cup) novārītu miežu putraimu
  • 1 tase apceptu, saldētu meža sēņu (ja ir tā veiksme izmantot svaigas sēnes, tās vajadzēs vairāk)
  • 1 neliels sīpols
  • 2 ķiploka daiviņas
  • Dāsna šķipsna kaltēta timiāna vai svaigs timiāna zariņš
  • Rozmarīna zariņš
  • 6 kaltēti tomāti eļļā (ja izmanto kaltētus bez eļļas, tie iepriekš jāmērcē)
  • Sāls
  • Olīveļļa
  • Svaigi malti melnie pipari

_MG_2845

_MG_2916

Gatavo:

Novāra miežu putraimus: aukstā ūdenī liek rūpīgi noskalotus putraimus (putraimi:ūdens = 1:2), ļauj uzvārīties, pievieno sāli, samazina karstumu un, pa brīdim maisot, vāra, līdz putraimi gatavi. Uzliek vāku un ļauj atpūsties.

Olīveļļā viegli apcep sīki sasmalcinātu ķiploku un sīpolu, līdz sāk patīkami smaržot un sīpols kļūst nedaudz caurspīdīgs. Pievieno sēnes, timiānu, rozmarīnu un sāli, samaisa, uzliek vāku uz pāris minūtēm. Cep, līdz sēnes gatavas. Pievieno novārītos putraimus, kaltētos tomātus, visu kārtīgi samaisa un ļauj vēl kādas 5-10 minūtes apcepties/pasautēties. Pārkaisa ar viegli apceptiem ciedru riekstiem un svaigi maltiem melnajiem pipariem. Ēd (ar zaļām salātu lapām, jo ir pavasaris un vispār).

Zemsvītras piezīme:

*Laikā, kad daudzi vēlas izvairīties no kviešiem un skumst pēc kuskusa un bulgura, šāds miežēdiens ir ļoti labs mierinājums, jo vismaz salātos abus kviešainos aizstās lieliski.

*Bildēs redzams ēdiens divos piegājienos. Otrais, kur mieži ir salātu sastāvdaļa (tātad zaļo laupu ir vairāk), man pat tīk labāk.

*Ja nav daudz karalisko meža sēņu, var pievienot arī portobello sēnes. Ja nav to, iztiek ar šampinjoniem un nākamajā gadā salasa vairāk sēņu.

*Pāri palikušo miežu putru es laikam apēdīšu kā bērnībā, kad tā bija viens no maniem lielākajiem gardumiem – bez piedevām, iespējams aukstu, lasot šī brīža mīļāko grāmatu. Reizēm man galīgi nav iebildumu kārtīgi saputroties.

_MG_2922

_MG_2925

Grūbu gandrīz risoto

Vakar no rīta biju iemērkusi veselu burku grūbu (jo krājumu revidēšana turpinās) un visu dienu perināju domas, ko ar tām grūbām darīt. Tas nebija pārāk viegli, jo nekad mūžā nebiju ar grūbām neko darījusi. Ēšanu, protams, neskaitot. Ā, un mazajās klasītēs rokdarbos taisījām aizdomīgas kolāžas no visādām ēdamlietām. Bet nu tas man šoreiz patiešām nekādi nevarēja līdzēt.
Palasījos šur tur iternetos par grūbām, to lielisko uzturvērtību un gatavošanu. Paliku daudz gudrāka.
Vispār, ja ir laiks un vēlēšanās, iesaku parakņāties vegan coach. Tur var ļoti daudz interesanta atrast. Man īpaši patīk sadaļa “veido pats savu recepti’, kur uzskaitīti gatavošanas pamaprincipi un katra produkta labie saderības partneri.
Tad nu skatoties tur un citur un joprojām gremžoties par nenoreklamētajiem sēņu makaroniem, man uztapa vakariņas un jauna receptūra.
Nolēmu, ka gatavošu kko risoto veidīgu no grūbām, mangoldiem un sēnēm.

Mangoldi jebšu lapu bietes (eng.- swiss chard) ir ļoti vitaminizēti lapu dārzeņi, necimperlīgi, ātri augoši, gatavojami visos paveidos un  receptēs var aizvietot spinātus samērā labi. vislabāk, protams, svaigi ēdami, ja tā garšo un gribas. Es izgājušā vasarā audzēju pirmo reizi un pārcentos, protams, kopumā man bija ap 50 mangoldu stādu, lai gan runā, ka ģimenei pietiekot ar diviem – vienu baltu, otru sarkanu. Tas mums būtu par maz, bet nu par 10 tiešām vairāk nevajag. Ravēju atspērusies :) Rudenī daļu lielās ražas sablanšēju, atdzesēju un pildīju maisiņos. Tagad velku ārā un priecājos.

Es izmantoju saldētos mangoldus un saldētas meža sēnes, bet šos abus noteikti kādreiz mēģināšu aizvietot ar šampinjoniem un spinātiem.
Tad nu lūk, ko izmantoju savam eksperimentam:

500 g grūbu (svars pirms mērcēšanās dienas garumā)
1 liels sīpols
apm. 1.5 l karsta dārzeņu buljona vai ūdens
3 glāzes sagrieztu sēņu (man bija klucis sasalušu)
2 palielas saujas mangoldu/spinātu (atkal jau klucis sasalušu zaļumu)
eļļa, sāls, sojas mērce
1 ēd. k. sojas piena
1 buljona kubiņš, ja izmanto ūdeni nevis buljonu

Sāku ar lielās, dziļās pannas uzkarsēšanu, tad lēju iekšā eļļu un karstā eļļā – smalki sakapātus sīpolus. Tos cepina, kamēr caurspīdīgi, bet ne brūnēt sākuši, apm. 5 min.


Pievienoju sēnes un apcepināju arī tās.
Grūbu kārta (šeit jāpiebilst, ka grūbas pēc mērcēšanas kārtīgi jānoskalo). Iemaisīju grūbas sīpolu/sēņu maisījumā un turpināju maisīt min 1-2, lai grūbas mazliet aplīp ar visām garšām un smaržām.
Baltvīna klasiskajam risoto mūvam man nebij, tāpēc pielēju 1/2 glāzi (apm.125 ml)  karsta ūdens un uz mazas uguns ļāvu ūdenim iesūkties grūbās tā, lai panna paliek daudzmaz sausa. Tad pievienoju vēl pusglāzi. Gaidu, līdz iesūcas grūbās.
Smuki pamaisot, lai nekas nepiedeg, bet ļoti arī nevandoties pa pannu, turpināju pa pusglāzei vien pievienot ūdeni, kamēr grūbas jau drīzdrīzbūsgatavas (tikai jāuzmanās, lai nenovārās grūbu tīkamais kraukšķīgums nost!).
Tad reizē ar kārtējo ūdens devu pievienoju arī atkausētos mangoldus (kas jau vienreiz tikuši blanšēti, tāpēc jau pusgatavi), kurus kārtīgi iemaisīju grūbās.


Pievienojot pēdējo ūdens pusglāzi kopā ar tajā izšķīdinātu buljona kubiņu un karoti sojas piena.

Buljona kubiņu nepievienoju āgrāk, jo vegan coach iesaka sāli (kas buljonā ir vairumā) likt tikai pašās beigās, citādi grūbas var tā arī neizvārīties. Klausu uz vārda!

Pēc garšas pievienoju vēl nedaudz sāls, nedaudz sojas mērces, kapātus pētersīļus un nospriedu, ka gatavs.

Zemstrīpas piezīme:
Lai gan grūbēdiens garšoja itin labi,  tomēr likās, ka lēni ēdas, jo pasauss tomēr bij iznācis. Un kā nu ne – risoto tak parasti beigās tiek pie krēmīga siera/krējuma/sviesta mētelīša, bet manas grūbas palika plikas un nabagas. Tad nu šorīt, Smārtam pusdienu porciju sildot, pievienoju jau iepriekš pieminēto ķiploku mērci (gavēņa majonēze/ķiploks/olīveļļa/sinepes) un pēc noņemšanas no uguns – rauga pārslas. Un tagad nu gan sanāca īstā manta! Krēmīgi, smaržīgi, nepavisam ne sausi un ļoti, ļoti garšīgi.
Citreiz mēģināšu kādu sojas/auzu krējumu vai kādu citu veg. alternatīvu. varbūt silken tofu iederas, kas zina. Un timiānu varētu pielikt kādu zariņu, jo sēnes taču!
Šoreiz sanācis savārīt pavisam lielu porciju, tā ka pie grūbu gandrīz risoto pusdienās tikšu arī es. jam!

Bildēs gan pagaidām redzama vakardienas nekrēmīgā versija. varbūt ielikšu citas bildes, bet varbūt nē. Tagad gan jāiet grūbās.
Labu *

Fēliksa sēņu kaviārs

Recepti uzraku ļoti interesantā un pārmaiņas pēc vietēja ražojuma grāmatā “Aizslēposim pēc avotkresēm”.

Tik daudz viss jāņem, lai sanāktu 3 l gatava produkta:

2kg novārītu un samaltu sēņu
1 kg blanšētu, sagrieztu tomātu
1 kg sīpolu
100 g diļļu
1/2 glāzes eļļas
sāls, pipari

Sīpolus vāra eļļā apm. 10 min, pievieno tomātus, pavāra vēl min 10, pievieno sēnes un vāra vēl 20 min. Pilda burkās un ziemā ēd gardu muti, izmantojot, piemēram, lavašu pildīšanai. :)

Bildi gatavajam Fēliksam ielikšu kkad, kad taisīšu nākamo burciņu vaļā. Diemžēl gatavošanas procesu dokumentēt varēs tikai nākamgad ap sēņu laiku.