Grūbu gandrīz risoto

Vakar no rīta biju iemērkusi veselu burku grūbu (jo krājumu revidēšana turpinās) un visu dienu perināju domas, ko ar tām grūbām darīt. Tas nebija pārāk viegli, jo nekad mūžā nebiju ar grūbām neko darījusi. Ēšanu, protams, neskaitot. Ā, un mazajās klasītēs rokdarbos taisījām aizdomīgas kolāžas no visādām ēdamlietām. Bet nu tas man šoreiz patiešām nekādi nevarēja līdzēt.
Palasījos šur tur iternetos par grūbām, to lielisko uzturvērtību un gatavošanu. Paliku daudz gudrāka.
Vispār, ja ir laiks un vēlēšanās, iesaku parakņāties vegan coach. Tur var ļoti daudz interesanta atrast. Man īpaši patīk sadaļa “veido pats savu recepti’, kur uzskaitīti gatavošanas pamaprincipi un katra produkta labie saderības partneri.
Tad nu skatoties tur un citur un joprojām gremžoties par nenoreklamētajiem sēņu makaroniem, man uztapa vakariņas un jauna receptūra.
Nolēmu, ka gatavošu kko risoto veidīgu no grūbām, mangoldiem un sēnēm.

Mangoldi jebšu lapu bietes (eng.- swiss chard) ir ļoti vitaminizēti lapu dārzeņi, necimperlīgi, ātri augoši, gatavojami visos paveidos un  receptēs var aizvietot spinātus samērā labi. vislabāk, protams, svaigi ēdami, ja tā garšo un gribas. Es izgājušā vasarā audzēju pirmo reizi un pārcentos, protams, kopumā man bija ap 50 mangoldu stādu, lai gan runā, ka ģimenei pietiekot ar diviem – vienu baltu, otru sarkanu. Tas mums būtu par maz, bet nu par 10 tiešām vairāk nevajag. Ravēju atspērusies :) Rudenī daļu lielās ražas sablanšēju, atdzesēju un pildīju maisiņos. Tagad velku ārā un priecājos.

Es izmantoju saldētos mangoldus un saldētas meža sēnes, bet šos abus noteikti kādreiz mēģināšu aizvietot ar šampinjoniem un spinātiem.
Tad nu lūk, ko izmantoju savam eksperimentam:

500 g grūbu (svars pirms mērcēšanās dienas garumā)
1 liels sīpols
apm. 1.5 l karsta dārzeņu buljona vai ūdens
3 glāzes sagrieztu sēņu (man bija klucis sasalušu)
2 palielas saujas mangoldu/spinātu (atkal jau klucis sasalušu zaļumu)
eļļa, sāls, sojas mērce
1 ēd. k. sojas piena
1 buljona kubiņš, ja izmanto ūdeni nevis buljonu

Sāku ar lielās, dziļās pannas uzkarsēšanu, tad lēju iekšā eļļu un karstā eļļā – smalki sakapātus sīpolus. Tos cepina, kamēr caurspīdīgi, bet ne brūnēt sākuši, apm. 5 min.


Pievienoju sēnes un apcepināju arī tās.
Grūbu kārta (šeit jāpiebilst, ka grūbas pēc mērcēšanas kārtīgi jānoskalo). Iemaisīju grūbas sīpolu/sēņu maisījumā un turpināju maisīt min 1-2, lai grūbas mazliet aplīp ar visām garšām un smaržām.
Baltvīna klasiskajam risoto mūvam man nebij, tāpēc pielēju 1/2 glāzi (apm.125 ml)  karsta ūdens un uz mazas uguns ļāvu ūdenim iesūkties grūbās tā, lai panna paliek daudzmaz sausa. Tad pievienoju vēl pusglāzi. Gaidu, līdz iesūcas grūbās.
Smuki pamaisot, lai nekas nepiedeg, bet ļoti arī nevandoties pa pannu, turpināju pa pusglāzei vien pievienot ūdeni, kamēr grūbas jau drīzdrīzbūsgatavas (tikai jāuzmanās, lai nenovārās grūbu tīkamais kraukšķīgums nost!).
Tad reizē ar kārtējo ūdens devu pievienoju arī atkausētos mangoldus (kas jau vienreiz tikuši blanšēti, tāpēc jau pusgatavi), kurus kārtīgi iemaisīju grūbās.


Pievienojot pēdējo ūdens pusglāzi kopā ar tajā izšķīdinātu buljona kubiņu un karoti sojas piena.

Buljona kubiņu nepievienoju āgrāk, jo vegan coach iesaka sāli (kas buljonā ir vairumā) likt tikai pašās beigās, citādi grūbas var tā arī neizvārīties. Klausu uz vārda!

Pēc garšas pievienoju vēl nedaudz sāls, nedaudz sojas mērces, kapātus pētersīļus un nospriedu, ka gatavs.

Zemstrīpas piezīme:
Lai gan grūbēdiens garšoja itin labi,  tomēr likās, ka lēni ēdas, jo pasauss tomēr bij iznācis. Un kā nu ne – risoto tak parasti beigās tiek pie krēmīga siera/krējuma/sviesta mētelīša, bet manas grūbas palika plikas un nabagas. Tad nu šorīt, Smārtam pusdienu porciju sildot, pievienoju jau iepriekš pieminēto ķiploku mērci (gavēņa majonēze/ķiploks/olīveļļa/sinepes) un pēc noņemšanas no uguns – rauga pārslas. Un tagad nu gan sanāca īstā manta! Krēmīgi, smaržīgi, nepavisam ne sausi un ļoti, ļoti garšīgi.
Citreiz mēģināšu kādu sojas/auzu krējumu vai kādu citu veg. alternatīvu. varbūt silken tofu iederas, kas zina. Un timiānu varētu pielikt kādu zariņu, jo sēnes taču!
Šoreiz sanācis savārīt pavisam lielu porciju, tā ka pie grūbu gandrīz risoto pusdienās tikšu arī es. jam!

Bildēs gan pagaidām redzama vakardienas nekrēmīgā versija. varbūt ielikšu citas bildes, bet varbūt nē. Tagad gan jāiet grūbās.
Labu *

11 Comments

  1. Tev šito vajag “ietagot” zem “martaram uz savu roku/martaram buras/martaram gudro” ..nu, vai kā tamlīdzīgi, lai ļauži zina, ka tas tavs auklējums.
    Ak jā, un es vakar taisīju it kā baraviku risoto, kurš gan beigās ieguva veselu gūzmu papildus sastāvdaļu. Šodien papildināšu vēl ar rukolu un teviem topinambūrkraukšķiem :). Bet risoto es NEKAD nelieku nekādas krēmīgās mērces klāt, tāpat gardi un baudāmi ( tās sēnes tādu smaržiņgaršiņu dod)!
    Lai gan pieļauju, ka grūbas ķepīgākas..

    • martaram says:

      nu, mērces ne, bet, cik zinu, sviestu/sieru jau gan beigās parasti pievieno. vismaz tie, kas to mantu ēd. :) jo risoto tak jābūt krēmīgam ūber alles.
      bet nu grūbas kā reiz nemaz nav ķepīgas īstenībā.

      un man šeit ir arī citas lietas, kas pašas gudrotas, bet ko tur daudz lekties, gan jau, ka esmu ne pirmā, ne pēdējā, kas šito izdomā un par savu nosauc. :)
      tā man gadījās ar ķirbju risoto un turku zirņu/makaronu virumu un citām lietām, ko pati uz savu galvu sakombinēju, aizbraucu uz ārējām zemēm un saprotu, ka skuju – to jau te simts gadus pirms manis ēd.

      • Nu un? :)
        Ja kāds sāks piekašņāties, vari aši un knaši to recepti izņemt. Nez, man liekas, ka tas jauki uzputo pašapziņu kaut uz kādu mirkli dienā. Nu, ka salikts kopā, un iznāk ne vien ēdams, bet pat garšīgs un citiem rādāms..

        Ak jā, un es nekad nelieku pie risoto ne sieru, ne sviestu, lai arī ēdu. Man tas ēdiens asociējas ar kaut ko vieglu, veselīgu un tādu.. itālisku :). Un neesmu receptēs manījusi, ka itāļi liktu kaut ko tur vēl klāt. Linda gan vakar manam baraviku meistarojumam piegāza tomātu pastu, aši gan piebilstot, ka man nav jāapvainojas, jo tas taču neesot ketčups :D

      • martaram says:

        ahah :D nu, es Tavā vietā apvainošanos apsvērtu :D
        nav kečups :D sooo svīt!

        bet nu liek gan sieru klāt. visklasiskāk – parmezānu. kad/ja būs it. fūdfests, iedošu pašķirstīt pavārgrāmatas :P

        un ar pašapziņu man viss kārtībā, paldies :)

  2. Kaila says:

    Vispaar jau risotto ne tikai pieliek klaat sviestu, bet arii siipolus cep biezhi vien sviestaa, nevis elljaa + dazhiem risotto pievieno klaat arii ‘panna’ (kaut kas starp muusu skaabo un saldo kreejumu) un beigaas pievieno atlikusho sviestu un sariiveeto sieru un samaisa to visu, un pashaas pashaas beigaas jau shkjiivii veel uzkaisa sieru pa virsu :D :D nekas viegls tur nesanaak :D

    • martaram says:

      nu ja! nu tieši tā! kaila, prātīgs bērns!
      ja atradīšu veg. margarīnu ar labu sastāvu, ne visu to hidro-modificēto stafu, noteikti pamēģināšu arī ar to eļļas vietā.
      un nesen veikalos manīju sojas”saldo krējumu” ar normālu, nesaldinātu sastāvu, tā ka tas arī man noderēs pie risoto. :)
      godīgi sakot, kopš iestājās vegānās gatavošanas periods, neesmu mēģinājusi, jo nu – risoto ne tik nav viegls riepai, arī labi pagatavot nav joka lieta. :)

  3. Pingback: Anonymous

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.