Visas receptes

• Pilngraudu spageti ar gurķu mērci

  Vasara ir gurķi un tomāti līdz padusēm, rukola līdz ceļiem, kabači līdz jumtam, bazilika pilnas plaušas un diļļu zvaigznīšu pilni mati. Ražas laika pārpilnība ir laime, bet dažreiz piemetas neliels izmisums, jo visa kā tik daudz, ka reizēm nevar paspēt to visu ne pats izmantot, ne citam atdāvināt. Tad var gadīties tā, ka gurķi ir pārauguši vai mazliet apvītuši, un salātos tādus likt negribas, bet kompostā – pavisam negribas, jo ēdiens taču, jo, … Lasīt tālāk →
• Burkānu lakstu pesto + krāsnī cepti dārzeņi

  Jūlija beigās sapratām, ka ir jūlija beigas, un nolēmām, ka nākamais mēnesis būs Aktīvais Augusts. Tas nozīmē, ka arī blogam jāatmostas no vasaras miedziņa un jātop atkal lietderīgam. Ja reiz par lietderīgo, varu palielīties, ka piedalījos Vides izglītības fonda rīkotajā Ekoskolu vasaras forumā, kur stāstīju par videi draudzīgu un radošu gatavošanu, pieminot arī vienu no manām mīļākajām tēmām – maksimālu pārtikas produktu izmantošanu. Pasākums bija vērtīgs un iedvesmojošs, dalībnieki zinātkāri … Lasīt tālāk →
• Svaigā rabarberu kūka

  Šodien esmu kā romkoma varonis, kas pēdējā brīdī ieskrien baznīcā, kur pie altāra stāv viņa mīļotā, gatava teikt jāvārdu. Tā es te šodien vicinos ar saviem rabarberiem – vēl nav nokavēts, vēl taču var! Bet varbūt nav tik dramatiski ar to pēdējo brīdi – ir jau dzirdēts, ka rabarberus var ēst arī pēc Jāņiem, tikai ne tādus, kas auguši no agra pavasara – vecie jānošķin un jāgaida jaunā raža. Tagad gan man … Lasīt tālāk →
• Svaigu raudeņu (oregano) pesto

  Tādā karstumā gribas ēst tikai ledus maizītes, bet, kamēr tādas nav izgudrotas, jāiet vien uz veikalu, dārzu un virtuvi. Kamēr nevienā no šīm vietām nav kaudzēm bazilika, gatavoju pesto no tā, kas pa rokai, šodien – no raudenēm. Klāt liku cukīni nūdeles (garās strēmelēs sagrieztu cukīni), bet šis pesto noteikti derētu arī kā piedeva spageti, maizītei vai salātiem. Vajadzīgs: 1 tase raudenes lapu 1/2 tase valriekstu (ja vēlas, var apgrauzdēt krāsnī … Lasīt tālāk →
• Aukstā zupa ar kvasu

  Šodien es esmu cieši pārliecināta, ka vasara ir domāta tam, lai saulē svīstu un ēnā ēstu auksto zupu, tādu vēsu un skābeni saldu. Man vispār negaršo ne kvass, ne bietes, bet šī zupa mani ir sev piebūrusi uz visu vasaru, tāpēc turpmāk meklējiet mani ēnā, kaut kur netālu no liela šķīvja zupas visskaistākajā peoniju krāsā. Vajadzīgs (4 porcijām): 4 nelieli kartupeļi, vārīti ar mizu, miza nolobīta, 3 kartupeļi sagriezti mazos kubiciņos … Lasīt tālāk →
• Kartupeļu-redīsu salāti ar diļļu majonēzi

  Principā jau recepti varētu vispār nerakstīt, jo nosaukumā jau viss ir pateikts – jaunie kartupelīši, redīsi, dilles un majonēze. Bet jāraksta vien ir, jo majonēze ir vegāniska, pie tam gatavota no tā, ko parasti lejam ārā – šķidruma no turku zirņu bundžiņas. Nu jau labu laiku šis šķidrums, ko dēvē par aquafaba, ir pasludināts par vegāniskās kulinārijas svēto grālu – no tā gatavo bezē cepumus, (tātad arī Cielaviņas), putukrējumus un, protams, majonēzi. Esmu … Lasīt tālāk →
• Rabarbermaize

  Vakar ciemiņiem cepu rabarbermaizi. Saku, ka šī ir wannabe rabarbermaize. Šie saka, ka nu nē, šī ir pavisam īsta rabarbermaize. Tāpēc es te tagad lepni saku – re, rabarbermaize! Vajadzīgs (izmantoju tartes pannu 25 cm diametrā) 1/2 tase sojas piena + 1 ēd.k. citrona sulas (darbosies kā kefīrs) 1 tase miltu 1/2 tase cukura 1/2 tējk. cepamā pulvera 1,5 ēd.k. maltu linsēklu + 2,5 ēd.k. ūdens (darbosies kā ola) Šķipsniņa sāls … Lasīt tālāk →
• Banānu saldējums ar šokolādes mērci

  Lietas, kas ātri gaist, man allaž šķitušas īpaši vērtīgas un novērtējamas. Pavasaris arī tāds ir – pārlieku zibenīgs un gaistošs. Vienā brīdī viss pēkšņi steidz ātrāk izaugt, izplaukt, uzziedēt. Kā tāds bērns, kurš domā, ka pats labums ir tikai tad, kad var piedalīties vēlēšanās un gaišā dienas laikā neslēpjoties vilkt dūmu. Man bērnu nav, es skatos uz pavasari un ceru, ka tas vēl brīdi nepieaugs un neaizies balsot. Un ēdu saldējumu, kas … Lasīt tālāk →
• Kesadijas jeb pildīti tortiju trijstūrīši

  Šodien es te sēdu un mokos, domājot, kā būtu pareizi tulkot tortilla – tortilja, tortija vai tortiļa. Ir latviešiem tāds teiciens, pielietojams situācijās, kad kāds sūkstās par savu grūto dzīvi – “bet citiem ir vēl grūtāk/sliktāk”. Parasti es esmu gaišs un sirdsšķīsts cilvēks, un par šo teicienu sajūsmā neesmu, bet šodien gan – ja es zinātu, ka Meksikā kāds sēž un rakņājas pa interneta dzīlēm, meklējot, kā pareizi nosaukt sklandrausi, es … Lasīt tālāk →
• Gārsas-upeņu pavasara smūtijs

  Zilsniedzītes, sniega rozes, sniegpulkstenītes, sniedzītes, dažādu krāsu krokusi un noslēpumaini, daudzsološi asni mūsu pasaku dārzā mani vēl nav padarījuši tik lepnu, lai paietu garām vecajai draudzenei gārsai. Taisnību sakot, pēdējās nedēļās piestrādājot par pavasara palīgu, tīšām atstāju dažus pleķīšus gārsas pārziņā. Un tā nu man beidzot ir materiāls smūtijam, kas kādu laiku nebij gatavots, jo ziemas spināti, ziniet (meh). Vēl paķēru dažas upeņu lapiņas ar skudrām, skudras atliku atpakaļ, paklausījos, kas strazdam sakāms, un devos gatavot savu šī … Lasīt tālāk →
• Polentas pirkstiņi

  Savas dzīvošanas laikā esmu pavadījusi nevajadzīgi daudz laika pie lielveikalu ledusskapjiem un saldētavām, ķiķinot par bērnu, studentu un vecmāmiņu cīsiņiem un pelmeņiem. Un te nu mēs esam – šodien es neveiklajiem ēdienu nosaukumu kalambūriem pievienošu polentu ar pirkstiem. Labu apetīti. Vajadzīgs: 1 gl. polentas putraimu 4 gl. ūdens 1 ēd.k. sojas mērces + liela šķipsna sāls 2 ēd.k. grauzdētu sezama sēklu 2 nori lapas, sagrieztas strēmelītēs (pēc … Lasīt tālāk →
• Mandeļu-banānu “biezpiena” maizīte

  Pirms kāda laika man bija tas prieks un gods piedalīties Ekoskolu Ziemas forumā, kur vadīju darbnīciņu ar nosaukumu “Pārtikas atkritumi un radošā gatavošana”. Darbnīcas darbīgajā daļā ar bērniem un skolotājiem gatavojām mandeļu pienu un no tā izspiedām – mandeļu trifeles. Protams, protams, mandeļu izspiedas nav tik necils un biežs atkritums kā kartupeļu mizas (no kā, starp citu, var pagatavot viskartupelīgākos čipsus), bet tiem, kas gatavo mandeļu pienu, paliek trauciņš ar … Lasīt tālāk →