Pamatēdiens

• Kesadijas jeb pildīti tortiju trijstūrīši

  Šodien es te sēdu un mokos, domājot, kā būtu pareizi tulkot tortilla – tortilja, tortija vai tortiļa. Ir latviešiem tāds teiciens, pielietojams situācijās, kad kāds sūkstās par savu grūto dzīvi – “bet citiem ir vēl grūtāk/sliktāk”. Parasti es esmu gaišs un sirdsšķīsts cilvēks, un par šo teicienu sajūsmā neesmu, bet šodien gan – ja es zinātu, ka Meksikā kāds sēž un rakņājas pa interneta dzīlēm, meklējot, kā pareizi nosaukt sklandrausi, es … Lasīt tālāk →
• Klasiskais falafels un pikantā zemesriekstu mērce

  Ja es būtu mežacūka, zīles meklētu tuvāk pašam ozolam, tuvāk saknēm. Domāju, ka arī labākos cilvēku ēdienus var atrast tuvāk pie saknēm un tradīcijām. Bieži vien tie kļuvuši par pasaules lēto ātrēdienu, kā tas noticis arī ar brīnišķīgo falafeli, kas ir tik ļoti brīnišķīgs, ka viss tā dzimtais reģions sacenšas par falafela šūpuļa (lasi: fritera) godu. Jāteic gan, ka ne visas miltu pļockas, ko par falafelu sauc, ir šī vārda cienīgas. Ja nesanāk … Lasīt tālāk →
• Īpašais čili ar šokolādi, sarkanvīnu un habanero

  Sākšu ar to, ka mūsu mājās čili ir ļoti cienīts un mīlēts. Man šķiet, ka nav pat iespējams veikt fonētisko transkripciju tai skaņai, ar ko Smārts apzīmē čili (līdzīgi, kā Homēra Simpsona virtuļu sajūsmas gārdzienam). Un tā tas ir jau ar klasisko čili, bet šis ir īpašs. Tik īpašs, ka četru litru katla pirmā puse izēdās tikai tā – vakara gaitā pielavoties pie katla un pagaršojot. Otro pusi laikam piebeidza poltergeists, … Lasīt tālāk →
• Slinkie kāpostu tīteņi ar asumiņu jeb kāpostu čili

  Es pieņemu, ka man īsti nav tiesību šo ēdienu dēvēt par čili, jo par čili te liecina tikai tomāti un asociācijas. Bet, kamēr īstās valodas entuziasti priecīgi sit viens otram pa plecu izcili izvēlētā gada vārda un nevārda sakarā, es mierīgi nodarbojos ar kulinārās nomeklatūras vandālismu. Interpunktējiet man. Vajadzīgs (kādām 4 porcijām): 1/2 vidēja kāposta, sagriezta nelielās strēmelītēs 1 gl. sojas granulu 1 burkāns, sagriezts mazos gabaliņos 1 lielā … Lasīt tālāk →
• “Kūpinātie” burkāni jeb (piedodiet) burkānbekons

  Jau kādu laiciņu brīvdienu brokastis ir mana vismīļākā ēdienreize. Agrāk mums brokastīs pievienojās tikai kaķi, kas acīmredzami uzskatīja, ka tukšā galda virsma starp šķīvjiem ir nepiedienīgi kaila, bet tagad brokastotāju klubiņam piepulcējušies arī putni, kas iestiprinās barotavā aiz loga. Biežākie viesi, protams, ir dažādas zīlītes un citi mazputniņi, bet pieskrien arī kāds prominentāks viesis un reizēm arī pats gada putns – Dižraibā Dzeņa kungs. Ja kompānija ir tik laba, brokastis neviļus pastiepjas vēl garākas. … Lasīt tālāk →
• Piecas receptes Ziemassvētku galdam

  Klingklang un svētki jau klāt. Ja vēl tikai domā, ko celt galdā sev un savējiem par prieku, šīs receptes varētu noderēt Ziemassvētku ēdienkartes plānošanā. Šos ēdienus gatavoju biedrības “Dzīvnieku brīvība” veidotajam recepšu bukletam “Augi un draugi”. Turpat ir arī citu autoru receptes, kas izskatās un izklausās patiešām garšīgas, tāpēc noteikti iesaku izmēģināt. Bukletu var rast un gūt šeit. ĶIRBJU-ŠTOVĒTO KĀPOSTU MĒRCE 300 g ķirbja 100 g štovētu kāpostu … Lasīt tālāk →
• Skābu kāpostu zupa ar marinētu, apceptu tempi (tempeh)

  Šodien gaidīju ciemos māsu. Es nezinu, kāpēc, bet nolēmu, ka māsa jāsagaida ar milzīgu katlu skābo kāpostu zupas. Māsa nokavēja lidmašīnu, tāpēc pavadījām dienu skaipā, nevis skatoties uz upi, skaitot kaķus un runājot par Lietām. Bet nekas, māsa atbrauks pavasarī, turklāt, kā izrādās, skābo kāpostu zupa viņai nemaz negaršo. Vajadzīgs: Zupa: 3 l dārzeņu buljona vai 3 l ūdens + 2-3 buljona kubiciņi 500 g labu skābo kāpostu, vēlams ar ķimenēm un burkāniem 4 … Lasīt tālāk →
• Krāsnī cepti dārzeņi ar “kūpinātām” austersēnēm

  Krāsnī cepti dārzeņi ir klasika, kas komentārus īpaši neprasa. Vienīgais, ko varu pateikt – ja vēlas, lai dārzeņi būtu tiešām cepti, tos nevar mest čupā vienu uz otra, citādi būs sautējums. Austersēnes gan ir salīdzinoši eksotiskas, taču jābaidās no tām nebūt nav – šajā receptē tās garšo ļoti saprotami, jo ir saceptas ar lociņiem un kūpināto papriku. Es neteikšu, pēc kā garšo, jo gan jau negaršo, lai gan man šķiet, … Lasīt tālāk →
• Brokoļu kebabs

  Varbūt pirms gadiem pieciem man brokoļu kebabs izklausītos apmēram tikpat kārdinošs kā trauku švammes sacepums ar kartona mērci, bet mūsdienās, kad brokolis ir viens no manām mīļākajām ēdamlietām, iedomāties šādu vārdu salikumu man ir tikpat gārdzoši patīkami kā Homēram Simpsonam pasapņot par virtuli. Šo recepti es domāju pāris dienas, līdz nevarēju nociesties un sāku gatavot. Smārts nevarēja nociesties nogaršot, bet laipni pacietās, lai vēlāk vēl laipnāk nosauktu šo ēdienu par … Lasīt tālāk →
• Karijs ar Korejas burkāniem

  Šis ir karijs steidzīgiem ļaudīm – piemēram, tādiem, kam nav laika stundām ilgi maisīt virumus un kombinēt garšvielas. Pieliekot klāt vakar uzvārītos rīsus, tā pagatavošana man aizņēma 15 minūtes. Jā, piecpadsmit. Tas ir viens iemesls turēt pa rokai karija pastu un Korejas burkānus. Otrs – sanāk ļoti garšīgs karijs. Piecpadsmit. Minūtēs. Vajadzīgs (2 porcijām): 1 cukīni, nomizots un sagriezts gabaliņos 1 bundžiņa turku zirņu, noskalotu Saujiņa Korejas burkānu, sagrieztu īsākās strēmelītēs … Lasīt tālāk →
• Tofu-ziedkāpostu scramble

  Šajās brīvdienās iesaku izbrīvēt vēderā vietu vienai porcijai tofu scramble. To var gatavot pavisam vienkārši – karstā pannā iedrupināt cieto tofu, apbrūnināt, piebērt melno akmens sāli ar “olu” garšu (vai parasto sāli), varbūt pielikt kādu dillīti vai tomātu un ēst nost. Bet var izmēģināt manu jauno recepti, par ko es pati ļoti priecājos un rīt gatavošu atkal. Vajadzīgs (vienai ne pārāk lielai porcijai): 100 g cietā (firm) tofu 100 g … Lasīt tālāk →
• Šķelto zirņu putra ar “kūpinātām” sēkliņām un ceptiem lociņiem

  Reizēm cilvēks var peldēt kūpināta tofu, portobello sēņu un makadāmijas riekstu jūrās, bet reizēm apkures sistēmas grib remontus, kaķi – vetārsta vizītes un vēl viskautkas viskautko grib. Tad cilvēks maķenīt pabēdājas, pievelk jostu un iet pakrāmēties pa krājumu skapīti un saldētavas atvilktnēm. Un tur ir labas, labas lietas iekšā. Piemēram, šķeltie zirņi ir laba lieta. Tik laba, ka, pats tam neticot, var tikt galā ar veselu katliņu vienā paņēmienā. Vajadzīgs … Lasīt tālāk →