Visas receptes

• Svaigā mandeļu piena-spinātu zupa divos piegājienos

  Man ļoti patīk svaigās zupas – uztaisīt tādu var ātrāk nekā pateikt einszweipolizei, paēst ir ātri un viegli, bet pārēsties – grūti, tāpēc svaigās zupas bieži gatavoju nevaļīgu dienu pusdienlaikos, kad nav laika asināt zobus pret burkāniem un salātlapu kalniem. Vajadzīgs (2 vidēji mazām bļodiņām): 1 tase (cup) mandeļu piena Liela sauja lielo spinātu (var, protams, arī maziņos, ja nav žēl) 2 tomāti 1 ēd.k. laima sulas 1/2 tējk. jūras sāls … Lasīt tālāk →
• Brokoļi un saldie kartupeļi ar tahini mērci

  Par laikapstākļiem spriedelēt nav nekāds labais tonis, tāpēc es pat necentīšos meklēt epitetus vējam un sniegam, kas, taisnību sakot, martā ir samērā normāla parādība. Bet nenoliegšu, ka man arī labāk patīk kopā ar kaķiem zvilnēt saulītē, lasīt grāmatu, miedzot acis no pārāk spilgtās gaismas un rīkojot rīta aerobikas piecminūti, dejojot ar sauleszaķīšiem. Skaidrības labad precizēšu, ka grāmatas lasa kaķi un ar zaķīšiem dejoju es. Tā nu ziema vēl tielējas, bet košumu gribas, … Lasīt tālāk →
• Pūruļa purvīgais pavasara ēdiens: miežu putraimi ar meža sēnēm

  Rīta putni, vakara putni un pavasaris. Manam pūču tēvam patika vakaros vēlu iedzert un rakstīt dzeju uz virtuves skapīšu durvīm, bet cīruļu mammai patika mūs brīvdienās modināt, lai kopīgi mazgātu aizkarus vai darītu citas možas lietas. Un tagad, 20+ (vai 30-) gadus vēlāk, es esmu absolūts pūrulis, kas pēc ilgāka apspiestības perioda atkal var plānot savu nekā nedarīšanas grafiku tā, lai solidarizētos kā ar agrajiem, tā vēlajiem putniem. Vēl … Lasīt tālāk →
• Īstās kartupelenes jeb kartupeļu pankūkas ar marinētu gurķu vai skābu kāpostu-halapenjo mērcīti

  Viss ģeniālais ir vienkāršs. Viss vienkāršais ir ģeniāls. Ģēnijs Vulgārais. Tā es domāju, rīvējot, cepot un ēdot kartupeļu pankūkas jeb, kā mēs ar Lāci sakām – kartupelenes. Man no sirds jādusmojas, kad kafejnīcās, restorānos un ēdnīcās kartupeļu pankūkās satūckā iekšā olas un miltus, reizēm pat krējumu (?!). Un man no sirds jālīksmo, kad kafejnīcās, restorānos un ēdnīcās kartupeļu pankūkas gatavo, cienot kartupeli un ļaujot tam mirdzēt visā savā kartupelībā. Varētu jau … Lasīt tālāk →
• Voks ar mung-edamame pupiņu nūdelēm, dārzeņiem un tofu

  Tik sen nav rakstīts, ka pilnīgi gribas izstaipīties no pelēkā kardināla līdz pirkstu galiem. Atceros, ka korī pirms lielajiem koncertiem dziedājām balss vingrinājumu Trollejbussātribrauca, un es ļoti priecātos, ja būtu kāds līdzvērtīgs triks, ar ko atkal ierakstīties rakstīšanā. Oh well. Tātad – voks. Bijām ar Smārtu Stockmann, un tur priekšā Āzijas dienas. 50% no mums bija naivi cerējuši nopirkt rauga pārslas, varbūt foršās sinepes un iet prom, bet tie paši 50% zināja, … Lasīt tālāk →
• Karstie keila salāti

  Riktīgs jūlijs matos. Un atvaļinājums. Un karstums. Un vīruss ar flaberi rīklē. Ja varētu izsvītrot lieko, tas pēdējais būtu tas pirmais, bet nu neko, sadzīvosim. Uz apslimšanas laiku kaut kā ļoti prasās tādus sātīgākus un taukākus ēdienus. Nevarētu gan teikt, ka tas ir pareizi – labāk būtu jādod rumpim kas viegls un vitamīnīgs, bet sadumpojos un izdomāju, ka pieklepots atvaļinājums ir pietiekams attaisnojums kulinārām neģēlībām un roku ieslīdēšanai pannu un … Lasīt tālāk →
• Briseles kāposti ar Meksikas sajūtu

  Nekad neesmu bijusi Meksikā, bet zinu, ka tur ēd kukurūzu un asus ēdienus. Toties esmu bijusi Lietuvā, kur parasti dodos pēc virtuves lietām, ko mūsmājās nedod vai dod slikti un/vai dārgi. Viena no lietām, ko pārvedu mājās pēdējā ciemošanās reizē, ir labākais kūpinātās asās paprikas pulveris, ko jebkad esmu ēdusi vai ostījusi. Šie salāti pirmoreiz uztapa, kad steidzīgi vajadzēja ko uzēdamu pusdienās. Un iepatikās. Vajag: Apmēram 10 Briseles … Lasīt tālāk →
• Mans mīļākais dresings + svaigi svaigu kāpostu salāti

  Kamēr turu īkšķus (reizēm tomēr labi nebūt kaķim), lai neprāta lietus nenokapā nesen sastādītos lapu kāpostus, iedomājos, ka nu tak ir pienācis tas brīvais brīdis, lai pastāstītu par savu mīļāko dresingu, ko kā reiz var labi ēst ar kāpostiem. Burvīgi saderēs ar grilētām vai vējotām portobellām, kraukšķīgi apceptu tofu, ar visu veidu dārzeņiem, bet vislabāk – ar milzīgu kaudzi dažādu zaļo lapu. Taisnību sakot, es to varu pavisam labi ēst … Lasīt tālāk →
• Pildītas romiešu laiviņas meksikāņu gaumē

  Šis ir īsts ballīšu karalis un iekarotājs. Kā īsts romietis tas savaldzinās sirdis un kā īsts meksikānis gādās par ugunīgu kaisli, tāpēc parūpējies, lai uz galda būtu arī ūdens, ar ko noslāpēt mīlas (lasi: halapenjo) liesmas. Viss ir pavisam vienkārši: mini romiešu salātu lapiņas, kas pildītas ar nedaudz uztjūnētu gvakamoli. Bet kaut kas tajā visā ir. Kaut kas garšīgs, es teiktu. Šo vari pasniegt kā uzkodu (var ērti ēst arī … Lasīt tālāk →
• Banānu pastilas ar baltās šokolādes krēmu un dzērveņu mērci

  Masļeņicu neatzīmēju un pēc pankūkām neilgojos, bet, pateicoties jau gatavajām banānu pastilām, arī mēs pagājušās nedēļas nogalē tikām pie improvizētas un ļoti savdabīgas svētdienas pankūku maltītes. Tas nav ne jauns ritenis, ne Amerika – banānu “pankūkas” ir pavisam parasts svaigēdāju branča ēdiens Tālajos Rietumos. Bet ar mērcītēm un pildījumiem jau nu gan katrs izpaužas pēc savām vēlmēm un saprašanas. Ar to arī gribēju padalīties. Starp citu, ja nu gadījumā (kāds šoks!) … Lasīt tālāk →
• Mans mīļākais virtuves gadžets + lēcu nesautējums a la Mexicana

  Pēdējā laikā esmu cītīgi piestrādājusi pie tā, lai no sirds iemīlētu Sakņaugus Vietējos. Un, jo vairāk variēju ar sastāvdaļām, garšvielām, eļļām un citām piedevām, jo vairāk pārliecinos, ka ir ārkārtīgi būtiski, kā dārzeņi ir sagriezti. Man ir tikai viena rīve, ar ko bieti sašķēlēt miniatūros stienīšos un tas, kā izrādās, ir vienīgais griezums, kādā man biete neriebj. Un man ir brīnišķīgs dārzeņu šķēlētājs, kas sagriež burkānus, kāļus, baltos redīsus, cukīni, … Lasīt tālāk →
• Dzeltenie zirņburgeri ar halapenjo

  Kad brauc daudz viesu, es gatavoju daudz humosa vai kādas citas pākšaugu mērces/pastētes/dipa. Pēdējo reizi sanāca savārīt ne tikai turku, bet arī dzeltenos zirņus. Tie pirmie kļuva par milzīgu humosa bļodu, tie otrie gaidīja nākamo dienu, lai kļūtu par plācenīšiem jeb zirņburgeriem ar asumiņu (tāpēc tas halapenjo). Vajadzīgs: 400 g vārītu dzelteno (vai turku) zirņu 2-4 ēd. k. turku zirņu miltu* (nopērkami Hanuman un nu jau arī Rimi, uz paciņas … Lasīt tālāk →