Tag Archives: kokosriekstu piens

Rīsu-kokosriekstu piena pudiņš 18.novembra brokastīm

_MG_8573

Es esmu īsts kartupelis. Es labi jūtos kā biezputrā, tā smalkā sacepumā, un arī taizemiešu karijā man viss labi. Bet visvairāk “pats” es jūtos, ripjot gar Daugavas krastu. Daugava maina krāsu, maina rakstu, maina garastāvokli un agregātstāvokli, bet paliek pati un tepat.
Labi būt kartupelim savās mājās pie Upes.

_MG_8579

Vajadzīgs (2 porcijām):

  • 1 tase jasmīna rīsu
  • 1 bundžiņa (400 ml) kokosriekstu piena
  • 1 tase ūdens
  • 3 ēd.k. agaves vai kļavu sīrupa
  • 1/4 tējk. maltas vaniļas (pēc vēlēšanās)
  • Šķipsniņa sāls
  • Pasniegšanai – dzērvenes vai citas ogas/augļi pēc izvēles

Gatavo:

Rīsus noskalo un kopā ar visām pārējām sastāvdaļām liek katliņā ar biezu dibenu.
Uzvāra, samazina temperatūru līdz ļoti zemai un vāra, pa brīdim apmaisot, kādas 25-30 minūtes, līdz rīsi mīksti un garšīgi.
Atdzesē, kārto trauciņos ar dzērvenēm vai citām piedevām pēc izvēles.

_MG_8533

Zemsvītras piezīme:

*Pudiņu var ēst arī siltu, protams. Var pārliet ar kļavu sīrupu, var rotāt ar grauzdētiem riekstiem. Visu ko var, ka tik garšo.
*Ja pudiņu vēlas pagatavot pavisam šķīsti baltu, būtu jāatturas no maltās vaniļas pievienošanas.

_MG_8503_MG_8561_MG_8558

Mārtiņdienas čia-kokosriekstu kūka

_MG_7876

Atkal čia un kokosrieksts. Tas pudiņš tiešām mums iegaršojās tik ļoti, ka gribējās to pārveidot kūkā, ko arī izdarīju. Tik vienkārši, ka pat mazliet kauns rakstīt, bet mana neatzīšanās taču nemainīs faktu, ka šo kūku varētu uzmeistarot pat kaķis (ja tam būtu īkšķi un mazas trepītes, protams). Tad nu vienu kūku vienam mīļam Mārtiņam, lūdzu!

_MG_7865

Vajadzīgs (kūciņai 20 cm diametrā):

Pamatnei:

  • 1 tase (cup) kokosriekstu skaidiņu
  • 1/2 tase mīksto dateļu (ja nav mīkstas, pirms tam izmērcē)
  • 1-2 tējk. kokosriekstu eļļas + nedaudz eļļas formas ieziešanai

Krēmam:

  • 1/2 tase (cup) čia sēklu
  • 2 tases kokosriekstu piena
  • 5-7 tējk. kļavu, agaves vai dateļu sīrupa
  • 1/4 tējk. vaniļas pulvera
  • 1/2-1 ēd.k. laima sulas

Gatavo:

Samaļ kokosriekstu skaidiņas kafijas dzirnaviņās vai jaudīgā blenderī, pārvēršot tās par kokosriekstu miltiem.
Virtuves kombainā liek kokosriekstu skaidiņas un dateles un maļ, līdz izveidojas smalkas drupatas. Tad pievieno kokosriekstu eļļu un maļ, līdz izveidojas lipīga masa.
Bļodiņā rūpīgi samaisa visas krēma sastāvdaļas.
Kūkas formu (gan pamatni, gan maliņas) ieziež ar kokosriekstu eļļu.
Formā vienmērīgi iedrupina kūkas pamatnes masu, tad ar pirkstiem to izlīdzina.
Lej pāri krēmu, izlīdzina arī to un liek ledusskapī uz vismaz 2-3 stundām, bet vislabāk – uz nakti.
Sabučo Mārtiņu svētkos vai kādu citu tāpat, un ēd kūku.

 

Zemsvītras piezīme:

*Tam it kā būtu jābūt pašsaprotami, bet šai kūkai nepieciešama forma ar noņemamu pamatni.
* Formas ārējais riņķis jāņem nost uzmanīgi, man sanāca nelaimīte.

_MG_7804

Čia-kokosriekstu piena pudiņš

_MG_7524

Atceros, ka kādā radu saiešanā pirms gadiem, teiksim, desmit, man kāds no Pieaugušajiem stāstīja, ka dzīves gaitā ļaudīm izzūd kāre pēc saldumiem. Tas attiecoties kā uz ēdieniem, tā dzērieniem – ar laiku visi sākot dot priekšroku stipriem, nopietniem dzērieniem un nemaz vairs negribot saldējumu. “Labi, labi, to mēs vēl redzēsim,” es nodomāju, sūcot savu saldo liķierīti. Un te nu mēs esam – kaut arī netiecos “kustināt brūnos” (jā, es zinu, tā neviens vairs nerunā), saldumus man tiešām negribas vai gribas tik reti, ka to jau var uzskatīt par klimata pārmaiņu izraisītu anomāliju. Tad nu nav brīnums, ka manas desertu pagatavošanas metodes aprobežojas ar “Ielieciet blenderī. Ieslēdziet blenderi”. Ar šo ir vēl labāk – pat blenderis nav vajadzīgs.

 

 

Vajadzīgs:

  • 1/4 gl. čia sēklu
  • 1 gl. kokosriekstu piena
  • 1-2 tējk. kļavu, agaves vai dateļu sīrupa (atkarībā no tā, cik saldu vēlas)
  • 1/4 tējk. vaniļas pulvera

Gatavo:

Kokosriekstu pienu bundžiņā kārtīgi samaisa.
Liek bļodiņā visas pudiņa sastāvdaļas, kārtīgi samaisa un liek ledusskapī vismaz uz 2-3 stundām, bet vislabāk uz nakti.
Pasniedz ar ogām, kapātiem (varbūt arī grauzdētiem) riekstiem, dateļu gabaliņiem, kļavu sīrupu vai jebko citu garšīgu pēc saviem ieskatiem. Ēd.

 

_MG_7512 _MG_7522

Zemsvītras piezīme:

* Jā, šis ir īstais saldumiņš taukmīļiem, kas nebīstas kļūt par taukmūļiem.

Sildošie virumi

Jo aukstāks ārā, jo siltākam jābūt iekšā. Mājas piekurināšanas sapni esmu atmetusi jau sen, tad nu ķeros pie citādas sildīšanās. Un nē, tas nav saistīts ar pievēršanos drastiskai melnā balzāma diētai, lai gan, ja šāds laiks vēl ilgi pieturēsies, nāksies izmēģināt ne to vien.

Tātad esmu pārmetusies uz labi pārbaudītu un neticami daudzveidīgu kombināciju – lēcas&rīsi. Lēcu vietā reizēm iezogas kāds cits pākšaugs (bildē – zirņi), bet tas neko īpaši nemaina.
Shēma ir apmēram šāda:
Pannā uzkarsēju eļļu, tajā pacepinu kādu iecienītu indiešu garšvielu maisījumu – pēdējā laikā dālam paredzēto masalu (pirku Hanumanā uz Baronielas), piemetu vēl kumīnu un garam masala, un tad pāris sekundes pakarsēju. (vienmēr jāuzmana, lai nesāk degt).
Pievienoju kārtīgi noskalotus rīsus (es parasti izvēlos basmati/savvaļas vai brūno/savvaļas maisījumu) un lēcas (kādas vien sirds kāro, pēdējo rieiz taisīju melnās beluga lēcas. ļooooti garšīgi, tikai rīsi palika pelēki ļoti).
Mana ierastā proporcija ir 1 gl. rīsu un 1/2 gl. lēcu.
To kārtīgi  samaisu un pievienoju ūdeni – 3.5 līdz 4 gl.(atkarībā no rīsu un lēcu veida), apmaisu, lai rīsi nepieraujas pie katla/dziļās pannas dibena un lieku vāku virsū. 15-20 min (un varbūt nedaudz ilgāk, ja savvaļas rīsi) un gatavs! Sāli piemetu pašās beigās, jo it kā pākšaugiem tā klājas.
Ja ir, pievienoju pāris ēdamkarošu kokosriekstu piena, tad sanāk krēmīgāk un sātīgāk.
Parasti vēl garšvielās (sabji masala) apcepinu mazus tofu kubiņus ar saulespuķu sēklām, pieleju sojas mērci, lai kraukšķis un to tad iemaisu rīsu/lēcu virumā. Un ir tik garšīgi un tik silti, ka prieks pašai un līdzēdājiem arī.

Labu*

pirms kokospiena un tofu

 

pēc kokospiena un tofu.

 

 

Saldo kartupeļu un baklažānu karijs

Kādu laiku atpakaļ pamanīju Maximā saldos kartupeļus, ko nekad un nekādā veidā nebiju ēdusi. Tā kā ap šo laiku visos golivudas seriālos tā ir topa manta, nolēmu vienu paņemt un izmēģināt.
Atcerējos, ka bij manīta interesanta recepte ar baklažānu, bet tur bij visādas garšvielas, kādu man nebij mājā un vispār – likās sarežģīti. Te viņa ir
http://www.messyvegetariancook.com/2010/10/06/sweet-potato-and-aubergine-curry/
Tad sagadījās, ka Stokmanā viss trūkstošais apmēram atradās (tā ir joprojām tā pati viena no retajām Rīgas apmeklējuma reizēm) un lēti pat, tāpēc nolēmu saņemties un tomēr pagatavot šo šķietamo hārdkōru.
Dažas sastāvadaļas nācās aizvietot ar kko līdzīgu, tad nu rakstu savu gala versiju:

1 saldais kartupelis, sagriezts kubiņos
1 baklažāns, sagriezsts kubiņos
1 sīpols sagriezts četrās daļās
eļļa (es ņēmu sezama)
1/2 tējk. koriandra sēklu
1/2 tējk. kumīna sēklu
3-4 ķiploka daiviņas
1/2 tējk rīvēta ingvera
apm. 5 cm citronzāles (man bij kaltēta)
2 tējk. citrona sulas
1/2 tējk. sāls
1 glāze kokosriekstu piena
2 citrona lapas
1.5 tējk. brūnā cukura
2 tējk. sojas mērces
60-120 ml ūdens

Līdz 200 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī liek pannu, kurā sagrieztie dārzeņi  (baklažāns, saldais kartupelis, sīpols)  samaisīti ar 1 tējk. eļļas.

Cep min 20 – 25, līdz dārzeņi gatavi. Receptē teikts, ka sīpols sabrūnēs, bet manējais palika bāls kā bāls un kamēr gaidīju to brūnēšanu, pārējie dārzeņi sāka jukt ārā.
Sausā uzkarsētā pannā grauzdē  kumīna un koriandra sēklas līdz tās sāk lēkāt un spridzināties. Piestā vai blenderī sajauc sēklas ar ķiploku, ingveru, citrona sulu, citronzāli un sāli.
Uzkarsē pannu, pannā ielej apm. 2-3 tējk. eļļas, pievieno iegūto pastu, to karsē apm. minūti.
Pievieno kokosriekstu pienu, pavāra vēl 2-3 min.
Pievieno cukuru, sojas mērci un citrona lapas. Samazina karstumu un karsē vēl 10 min. Ja ir vēlēšanās, sablendē mērci un atkal ielej pannā, kur tai pēc garšas pievieno sāli.
Mērcei pievieno ūdeni, samaisa. Tad pannā liek krāsnī ceptos dārzeņus un visu rūpīgi samaisa. Gatavs!

Zemstrīpas piezīmes:
Kad gatavoju, likās, ka traki daudz visa kā un grūti saprast, kas kad jādara. Tagad jau vairs nesaprotu, kas bij par traci – viss tak klīn un klier.
Mērce ir aromātiska un ļoti, ļoti garšīga – saldeni skāba, krēmīga un ļoti kārdinoši smaržo.
Iesaku kariju ēst ar rīsiem, jo viens pats šis ēdiens ir too much :D. Nākamreiz notiekti pamēģināšu citus dārzeņus, jo kaut kā saldais kartupelis (kas, starp citu man patika un kaut kad izmēģināšu vēl kādu pagatavošanas veidu) likās par saldu kopā ar mērci un sīpoliem (bet man vispār ir saldo ēdienu fobija, ja kas). Arī receptes autors mudina variēt dārzeņus. Tad nu citreiz noteikti.
Bet kopumā jāsaka, ka izdevās. Tikai smukas servēšanas bildes nav – par ātru apēdās laikam. Sirsnīgi atvainojos.