Es tiešām nesaprotu, kāpēc Latvijas tirgu un veikalu plaukti vēl negrimst keila mākoņos – galu galā, keils ir viens no visvieglāk audzējamajiem dārzeņiem, kam vajag tikai zemes pleķi un laiku. Pat ne labu laiku, nē, vienkārši laiku, jo keils aug karstumā un aukstumā, keilam viss pie saknes. Un, kad visi citi dārzāji nokar degunus pēc pirmā randiņa ar salnu, keils paceļ savējo vēl augstāk (jo uz citu nīkuļu fona vienkārši ir vieglāk izcelties). Un vēl kas – keils ir ļoti, ļoti ražīgs. Tik ražīgs, ka patriotiski noskaņotas personas to varētu izmantot savas vairošanās propogandas nolūkos. Un tad vēl tie čipsi. No keila sanāk ļoti garšīgi (un jā, jā, arī veselīgi) čipsi. I rest my case.

Vajadzīgs:

• 400 g keila
• 1 tase (cup) Indijas riekstu (mērcēti 4-8 stundas)
• 1/2 sarkanās paprikas
• 2 ēd.k. sojas mērces, citrona sulas, rauga pārslu
• 1/4 tējk. Kajennas piparu, ķiploku pulvera, sīpolu pulvera
• 1 tējk. kumīna

Gatavo:

Keilu rūpīgi nomazgā un nožāvē papīra dvielīšos vai salātu žāvētājā.

Atdala lapiņas no kātiem un lielākajām stiegrām, saplēšot vēlamā izmēra gabaliņos.

Visas pārējās sastāvdaļas liek blenderī un sablendē līdz viendabīgai konsistencei.

Iegūto mērci lej pāri keila lapām lielā bļodā un rūpīgi “iemasē” katrā lapiņā.

Liek uz dehidratora sietiem (plānā kārtiņā, nesaspiežot) kaltēties 3-5 stundas, līdz čipsi ir pilnībā izkaltuši un kraukšķīgi. Ēd.

 

Zemsvītras piezīme.

*Ja nav dehidratora, cep cepeškrāsnī 25 minūtes 150°C temperatūrā vai 15 minūtes 175°C temperatūrā. Keila čipsi viegli var piedegt, tāpēc process jāuzmana. Principā tos nevar ilgi atstāt vienus arī tāpēc, ka kāds tos var gluži vienkārši nolaupīt un apēst. Tāda dzīve.