Polenta

Ar mistisko polentu pirmo reizi saskāros jau pirms kādiem gadiem, kad tulkoju rumāņu filmu, kurā polenta kā īpaši tradicionāls ēdiens figurēja sarunās. Es kā ūbercentīgs zubrenieks centos uzrakt, kas tas īsti ir un kā pie mums to sauc. Toreiz uzzināju tikai to, ka tas ir kkas no kukurūzas putraimiem un ka mums tam cita vārda nav. Tātad – polenta ir polenta.

Pēc kāda laika satiku rumāņus LV un viņiem nojautāju, kas tas par zvēru. Viņi, protams, nezināja.  Vēl pēc kāda laika satiku rumāņus Turcijā un jautāju, kas tas tāds ir. Viņi nezināja. Toties turpat uzradās izpalīdzīgi itāļi, kas zināja gan, jo izrādās, ka tas tomēr ir viņu ziemeļpuses tradicionālais ēdiens. ahā!

Pirmo reizi kukurūzas putraimus zem nosaukuma polenta ēdām Kijevā, kad staigājot pa lielveikalu, uzdūros jau zināmajam nosaukumam (tikai ātri vārāmam)  un beidzot gribēju noskaidrot, kas tas ir.
Izvārīju pēc instrukcijām kā parastu putru. Nebij ne vainas, bet nu ūbergaršīgi arī ne.
Daļa putraimu nonāca līdz mājām, bet tur tos nesagatavotus pārsteidza pārtikas kodes un nokoda vienā setā.
Un tad, rau-re, pamanīju, ka mums tak’ arī tādus pārdod. Iegādājām.
Tā nu tā manta mums plauktā glabājās līdz šainedēļai, kad joprojām caurskatot krājumu plauktus, nolēmu sadūšoties un ķerties polentai klāt.
Palīgos man nāca mans vasaras labākais draugs – “Veģetārā pavārgrāmata”. Nosaukums neko neizsaka, kādu dienu nobildēšu un noreklamēšu, jo tā līdz šim ir mana vismīļākā.
Vārdsakot, izpētīju tur pieejamās polentas receptes un nolēmu apvienot divas, vēl ieimprovizējot tomātu mērcē mangoldus un sojas granulveidīgos gabaliņus. Gala beigās recepte iznāca šāda:

500 smalku kukurūzas putraimu
2.5 l ūdens
jūras sāls
mērcei:
4 sīki sakapātas ķiploku daiviņas
500 g sakapātu konservētu tomātu
100 g sojas sīko granuliņu
100 g mangoldu/spinātu
1 buljona kubiņš
raudene, majorāns (vai kādas citas garšvielas pēc izvēles)
1-2 cm rīvēta ingvera
sojas mērce
4 ēd.k. olīveļļas

Vispirms liek vārīties pašu putru – uzvāra katlā ūdeni, piemet jūras sāli un uzmanīgi sijā iekšā putraimus, nepārtraukti maisot, lai neveidojas kunkuļi.

Uz ļoti mazas uguns atstāj polentu vārīties 40-50 min. Laiku pa laikam apmaisa.

Kamēr polenta vārās, gatavo mērci:
Ar verdošu ūdeni pārlej sojas granulas, pievieno kādas garšvielas vien sirds kāro – es pievienoju vienu buljona kubiņu un rīvēto ingveru. Uzliek vāciņu, atstāj ievilkties uz min 15-20.
Pannā uzkarsē olīveļļu, apcep ķiploku, raudeni un majorānu.
Kad ķiploki zeltaini, pievieno izmērcēto soju (pirms cepšanas nospiež lieko mitrumu, tad soju var apcept brūnāku) un sojas mērci.
Kad soja mazliet nobrūnējusi, pievieno tomātus,  sāli un sautē 15-20 min, līdz mērce sāk sabiezēt.
Pievieno mangoldus/spinātus. Es izmantoju saldētus mangoldus, tāpēc tos pirms tam nedaudz atkausēju. Ja izmanto svaigus spinātus, tos pirms tam varētu noblanšēt, tikai tik daudz, lai paliek koši, koši zaļi.

Visu kārtīgi samaisa un pasautē vēl 5-10 min. Mērce gatava.
Kad gatava arī kukurūzas biezputra, sakarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem.Kārtīgi ieeļļotā pannā (vēlams padziļā un lielā) lej daļu biezputras. Man ielija kāda puse vai pat vairāk, bet labāk būtu tomēr liet mazāk .


Pāri lej sojas/tomātu mērci, uzmanīgi izlīdzina

Vēl uzmanīgāk pāri lej atlikušo biezputru, to izlīdzina un pārslaka ar olīveļļu.

Pannu liek krāsnī uz 10-15 min,  vai kamēr polenta metas zeltaina (man tās bija 20 min). Parasti polentu pārkaisa ar sieru, visklasiskāk – parmas sieru. Es pārkaisīju ar rauga pārslām

Griež gabalos un pasniedz karstu.

Noteikti iesaku izmēģināt šo mazo ķēpu, jo polenta, kā izrādās, nav nekāda kledze, bezgaršīgs miltu klucis vai vēl kas cits aizdomīgs, kā varētu domāt.
Tas ir taupīgs, veselīgs (o, jā, pateišām), garšīgs un ziemai ļoti piemērots ēdiens, kas labi noder i vienai lielai ēšanai, i sildīšanai nedēļas garumā, jo porcijas tur ir nevis 6, kā grāmata saka, bet gan visas 10.
Vienvārdsakot – labu*
Zemstrīpas piezīmes:

Ar recepti man viss gāja tīri gludi, ja neskaita divas lietas:
1)receptē bija (gan jau, ka kļūdas pēc) norādīts, ka polenta jāvāra 1 litrā ūdens, kas beigās izrādījās ļoti, ļoti par maz. Sanāca viens liels kunkulis, ko nācās šķīdināt ar atsevišķi vārītu ūdeni. No tā izveidojās daudzi mazi kunkuliņi, ko izsitu ar putojamo slotiņu. Jei!
2)Lejot polentu pannā, man īsti nenoveicās, jo pārāk daudz biezputras ielēju apakšējā daļā un augša sanāca tāda traki izstiepta. Bet nu tas tā, jo izrādījās, ka garša no tā pat necieta, vienīgi ķēpa un stresssssss.
2) grāmatā teikts, ka polentu pasniedz vēl karstu, ko mēs arī mēģinājām izveikt, bet nākamreiz noteikti nogaidīšu un kaut vai uzsildīšu vēlreiz, jo viss vēl nebija īsti saintegrējies un pirmās divas porcijas vairāk izskatījās pēc daudzkrāsainas putras. Pēc nakts ledusskapī sanāca ļoti smuki trīsslāņu gabaliņi, kas apcepinot/uzsildot pannā ir īsts gardums.

9 Comments

  1. Kaila says:

    Nu es tev teikshu taa, shis ir eediens, kuru beerniibaa eedu ljoti biezhi, jo to taisiija mana vecmaaminja un vecvecmaaminja, jo tas ir tradicionaalais Moldovas eediens, tikai mees vinju saucaam Mamaliga :D

  2. Kaila says:

    pastaastiishu arii, kaa ome taisiija… Taatad, sastaavdaljas taas pashas, lai gan shim eedienam vajag kaut kaadas konkreetas kukuruuzas shkjirnes miltus. Anyway, tradicionaali sho eedienu (ko dazhi sauc par putru, bet es driizaak par maizi, jo vienmeer eedu jau aukstu) taisa speciaalaa kraasninjaa ar atklaatu liesmu. Uudeni lej chuguna katlaa un to liek apaljaa caurumaa, kas ir izveidots shajaa kraasninjaa, taa, lai katls gandriiz pilniibaa buutu iekshaa (tikai rokturiishi aaraa), lai chuguna katlam buutu saskare ar uguni jeb kaa mana mamma teica, lai liesma laiza katlinju no visaam puseem :D Kad uudens uzvaaraas pievieno saali un taapat kaa tu vienmeeriigi saak beert iekshaa kuk. miltus maisot, lai neveidojas kunkulji. Taadaa veidaa pavaara kaadas 5min un gatavs, vinja neatstaaja uz 40min uz mazas uguns (bet es domaaju, ka tas chuguna katlinja deelj, jo temp. lielaaka un arii saglabaajas ilgaak).
    Mees vinju eedaam ar visaadiem dipiem un meerceem, Galjiigaas nepiemineeshu, bet labi gaaja ar kjiploku un elljas vai kjiploku un uudens maisiijumu, kaa arii ar sariiveetu brinzu (bet tas laikam arii not your audience :D )
    Es, protams, nekaadaa zinjaa nekritizeeju tavu metodi, tu taapat esi guru :D vienk. gribeeju padaliities + es ljoti labi saprotu, ka taadas kraasninjas muusdienu cilvjiem taapat vairs nav, varbuut vieniigi kaut kaadaas lauku maajaas.

    • martaram says:

      aaw. Kaili, izklausās TIK labi. Un “mamaliga”ir tik mīlīgs nosaukums. :) moš tāpēc arī neviens nezināja to ēdienu, jo filmā bij kā polenta minēts. man jau vispār sāk liekties, ka šitā ir itāļu recepte/variācija riktīgi, tāpēc arī atšķirības.
      Un tas pagatavošanas veids man ļoti atgādināja to, kā mana ome cepa nabaģenes/nabagu pankūkas. Nu, tās, sirsniņu pannā čuguna. Viņa salēja pannā mīklu, aiztaisīja pannu ciet un lika ugunī, vnk noņēma plīts riņķus, ietupināja pannu un grozīja pēc tam ar krāsns kruķi. Es joprojām nesaprotu, kā tā panna varēja grozīties, bija liakam kkādas rotējošās kājiņas vai kā, bet tā nu tas bij. ah. un vienreiz brālēns kkā pamanījās pannu ar visu pankūku ielidināt plītī arī. man likās, ka gals klāt. :D
      man ļoti patīk šitie stāsti, paldies :)
      ā. un ko Tava ome darīja pēc tam, kad putra bij gatava? Jo tai grāmatā bija vēl arī receptes, kur to putru izlej karstu uz galda, griež gabalos (vai spiež ripas laukā ar glāzi) un tad atkal liek krāsnī cepties.(nu, ja jūs ēdāt aukstu, tad pēdējais steps moš izpalika) Man palika bail no tās ķēpas, tāpēc izvēlējos neko uz galda neliet.
      bet moš Tu zini teikt, ka nekas traks tas nav :D tas man diezgan noderētu nākamreizei.

  3. Kaila says:

    hmmm zini, parunaaju ar mammu un vinja taadu vaardu polenta arii nebija dzirdeejusi, taapeec briinos, kaapeec filmaa bija polenta nevis mamaliga (kas toch ir rumaanju-moldaavu nosaukums), jo polenta ir tiirais itaalju apziimeejums shim eedienam. taada filologjiska remarcija :D
    Anyway, nezinu, cik ljoti taa tieshaam ir putras ‘izlieshana’, viss, protams, atkariigs no taa, cik daudz miltu pieliek un varbuut tieshaam citiem vinja sanaak ljoti shkjidra un var izliet. (kaada vinja bija tev?) Mamma teica, ka rumaanji visdriizaak izlej uz dabiiga ozolkoka galda. Bet mana vecmamma to izgaaza- izleeja uz plakana shkjiivja uzreiz peec nonjemshanas no uguns. Taa putra nebija pilniigi shkjidra, bet nebija arii cieta, taada ‘triicosha’ konsistence :D un nevar iisti pateikt vai taa ir izlieshana :D un tad taa mazliet atdzisa un mees to eedaam ar rokaam un meerceejaam meercees and stuff. Atlikusho dalju vecmamma peec tam sagrieza ar nazi kaa parastas maizes shkjeeles. Bet toch nelika atpakalj kraasnii, lai veel ceptu.
    Jaa, taadas kraasninjas laikam tajos laikos bija visiem, vispaar uztaisi sev arii taadu daarzaa, man shkjiet vinjaa viss sanaak garshiigaak nekaa uz parastaas gaazes pliits :))

    • martaram says:

      ā! un par plīts ēdienu runājot – mums šoziem alkšņa malciņa, taisījām grillu pāris reižu. un bija TIK labs. ah. runājām jau, ka būs kādu vīkendu arī pa ziemu jāpagrillē. jo tā smarža ir abnormāli laba. un garša. uhunah.

  4. martaram says:

    jomajo, imažin, cik tas būtu kruta??? es, protams, iedomājos, cik ļoti forši būtu, ja dārzs būtu tāds ēnains, ar ābelēm un lapenīti, nevis kaut kur topinambūriem pa vidam :D .mmm. drūls.

    par putru runājot – viņa sanāca ļoti receklīga, protams,bet sākumā vēl varēja tā kā liet, tā kā gāzt, tādiem lieliem gabaliem receklīgiem nāk ārā. nu, vnk sabiezējusi putra.
    un grāmatā arī bija teksts, ka lej uz galda, kas apslacīts ar aukstu ūdeni. tas laikam, lai nelīp. un tās formiņas grieztās/spiestās noteikti tāpēc, lai smukāk izskatās.
    uun filma bija toč rumāniski un tur figurēja polenta 100%, jo es ar šito vārdu sitos pārāk ilgi. man pat kauns, cik ļoti :D

  5. Pingback: Anonymous

Leave a Reply to martaram Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *