Mazsālīto halapenjo gurķīšu eksperiments

_MG_5578

Lai gan mēdzu stāstīt par saviem 4. klases piedzīvojumiem, raksturojot sevi kā nopietnu sievieti (un es tiešām biju ļoti, ļoti nopietna),  tagad ar nožēlu jāsecina, ka nekāda nopietnība manī nav atlikusi – kā gan citādi izskaidrot to, ka joprojām nemāku ne gurķi iemarinēt, ne zapti ievārīt? Bet nekas, nekas, visu pamazām. Arī staigāt taču mācījos, vazājoties pa māju ar žurnālgaldiņu, tāpēc pie katliem arī uzreiz neķeršos – var taču tik dažādos veidos un nozīmēs apdedzināties. Mazsālītos gurķīšus gan es varu savaldīt, tas arī ne reizi darīts, taču šoreiz gribējās paeksperimentēt ar asumu un garšām.

VAJADZĪGS:

  • 25 gurķi (bet var arī visus 30, man vienkārši beidzās krājumi)
  • 5 palielas ķiploku daiviņas
  • 10 ziedošas dilles
  • 3 svaigi halapenjo pipari
  • 10 citrona vai laima lapas (pēc vēlēšanās)
  • ūdens
  • sāls (1 tējk. uz 1 tasi ūdens)

_MG_5384_MG_5188_MG_5374

GATAVO:

Izvēlas lielu burku ar vakuumvāku (bet noņem gumiju nost, šoreiz vakuumu nevajadzēs) un kārtīgi, kārtīgi izmazgā.
Arī gurķīšus kārtīgi nomazgā un nogriež tiem galus.
Halapenjo nomazgā, sagriež ripiņās. Ja vēlas, izņem sēkliņas.
Gurķīšus kārto burkā, pa laikam blakus iekārtojot kādu dilli, halapenjo šķēlīti un ķiploka daiviņu.
Kad burciņa pilna, pārlej gurķiem pāri sālsūdeni (sāls kristāliņiem jābūt izšķīdušiem), atstājot līdz burkas malai brīvu vietu – kādus 3 cm.
Virs gurķiem uzliek kādu slogu, kas nodrošinās to, lai sālsūdens kārtīgi pārklātu visu burciņas saturu. Burku aiztaisa un noliek uz virtuves galda uz kādām 2-3 dienām, reizi dienā paceļot vāciņu. Kad gurķīši iesālījušies līdz intensitātei, kas pašam šķiet garšīga, tos ar visu burku pārvieto uz ledusskapi. Ēd.

_MG_5625

Zemsvītras piezīmes:

*Burkas vietā var izvēlēties arī bļodu, pa virsu gurķīšiem uzliekot kādu šķīvīti un slogu.
*Runā, ka īpašai veiksmei nepieciešams izvēlēties īpaši svaigus gurķīšus.
*Laikam burkā bija ticis kāds nepacietīgs, ne pārlieku sanitārs pirksts – pēc 3 dienām burkas virspusē parādījās bālgana pelējuma kārtiņa (tas lai kalpo citiem par mācību!). Gurķus izņēmu no burkas, noskaloju un pārvietoju uz ledusskapi. Garšīgi uzglabājās vēl kādas dienas piecas, kamēr kļuva apēsti.
*To, vai eksperiments izdevās, joprojām nesaprotu – gurķīši bija garšīgi, kraukšķīgi un samērā pikanti, taču mazsālītiem mazliet par sāļu un intensīvu. Bet nu mums patika, un, kā teicis Trollītis Mumins vai kāds no viņa draugiem: “Viss, kas ir patīkams, ir labs (lasi: garšīgs) vēderam.”.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.