Šorīt Smārts pamodās sapiktojies, jo viņš esot sapnī uz mani par kaut ko dusmojies. Viņš tikai nezinot, par ko. Es izmēģināju Fēbes metodi, bet tā arī neko nenoskaidrojām.

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=jwziXSeabd4&feature=related]
Un šodien man kā reiz bija pienākusi šīs sērijas kārta (!). Jā, es jau atkal skatos Friends. Tāda, lūk, sakritība. (tiem, kas nezina – Fēbe bija apvainojusies uz Rosu, jo viņš viņu bij nosaucis par garlaicīgu. sapnī).

Nezinu – sakritība vai ne, bet Smārta garastāvoklis ļoooti uzlabojās pēc brokastīm. Un brokastīs viņš tikai pie jaunas vegijburgeru versijas. Pamats ļoti līdzīgs lēcu pastētei iepriekšējā postā un tā to bij plānots arī atstāt, bet vienā brīdī man uznāca improvizācijas  spars un sanāca, lūk, kas:

2 bundžiņas konservētu lēcu
sauja melno olīvu
200 g kvinojas
3 ķiploka daiviņas
1 ēd. k. veg. majonēzes/krējuma
3-5 ēd.k. olīveļļas
1 ēd.k. sinepju
1 ēd.k. kukurūzas cietes
1 ēd.k. miltu
3-4 ēd.k. rīvmaizes
sāls, pipari, oregano pēc garšas

Kvinoju novāra, ievērojot ražotāja instrukcijas.
Sablendē lēcas kopā ar olīvām, izspiestiem ķiplokiem, eļļu un veg.majonēzi/kējumu. Ja grūti blendējas, pievieno sojas pienu vai ūdeni.
Kad iegūta viendabīga masa, pievieno kvinoju. Visu rūpīgi samaisa.
Pievieno sāli, piparus, oregano.Vēlams iegūt biezu, ķepīgu masu, no kuras iespējams izveidot plācenīšus, kas daudzmaz turas kopā. Tas jāpanāk, izmantojot pēc iespējas mazāk miltu/rīvmaizes/cietes, jo tie nomāc burgeru garšu.

Kad masa gatava, to ieliek ledusskapī uz kādu pusstundu.
Sakarsē krāsni līdz 200 grādiem, ietauko cepampannu un tajā ar karoti liek lēcu masas plācenīšus. Ļoti tuvu labāk nelikt, jo cepot tie nedaudz izplūdīs.
Cep 15-20 min, tad plācenīšus apgriež uz otru pusi un pacep vēl 5-10 min (atkarīgs no tā, cik zeltainus/kraukšķīgus burgerus gribas ēst).
Gatavs.

Zemstrīpas piezīme:
Man sanāca nedaudz par sāļu, jo taisot masu, piemirsu, ka kvinoja jau vārīta sālsūdenī. Tāpēc labāk sāli pievienot beigās.
Man traki gribas zināt, kā būtu bez olīvām, to es izmēģināšu nākamreiz.
Droši vien, ka varētu izcept arī pannā, bet tad noteikti nāktos pievienot vairāk miltu un to man parasti negribas darīt.
Vislabāk garšo īstā burgermaizītē – ar tomātu mērci, ķiplokmērci, tomātiem, marinētu gurķi un kādu salātlapu. Ļoti patīkama tekstūra, tas pateicoties mazliet kraukšķīgajiem kvinojas graudiņiem un krēmīgajai lēcu masai.
Atradu vēl divas versijas – 1) sagriezt gabaliņos un likt zupā. Sanāk kkas līdzīgs frikadelēm. Tā es uztjūnēju kartupeļu-puravu krēmzupu. 2) sagriezt gabaliņos un salātos. mums bij ķīnas kāposti/gurķis/apceptas saulespuķu sēkliņas/rauga pārslas/olīveļļa/linsēklu eļļa/balzāmetiķis.

Labu*