Vegijburgeri: baltās pupiņas vs. tomāti

Mūsmājās sanācis tā, ka pupiņu ēdienus mēs ēdam lēkmjveidīgi. Tas tāpēc, ka tās jāizmērcē un jānovāra un to nu nereti sanāk atlikt un aizmirst. Tad nu šo aizmāršību kompensējot, vienā reizē novāru vairākas pupiņu šķirnes un tad nu pāris dienu ēdam: čilli pupiņas, pupiņu salātus, pupiņu pastēti un pupiņu zupas. Tagad arsenālam noteikti pievienosies arī pupiņu vegjiburgeri, kurus atklāju tikai vakar.
Bij tā, ka no kārtēja pupiņu uzbrukuma bija palicis viens paliels katls lielo, balto pupiņu. Atmiņā uzpeldēja iepriekšējās dienās ar vienu aci manītās savvaļas rīsu un  lēcu/olīvu burgerreceptes un (atceroties, kā iemirdzas Smārta acis pie teksta, ka brokastīs būs burgeri) izdomāju, ka jāpamēģina burgerizēt arī pupiņas.
Ķēros pie savas lieliskās mega pavārgrāmatas (kura man ir vienkārši jābildē un jāreklamē kādu dienu, jo nosaukums neko neizsaka), lai aši paskatītu, ar ko pārojas pupiņas. Daudz recepšu tur nebij un tajās, kas bij, figurēja tomāti un ķiploki. Tā kā  vienreiz gatavoju diezgan vidusjūrīgu (garšaugu ziņā) tomātu-balto pupiņu sacepumu, nolēmu pie šīs kombinācijas arī pieturēties. UN kā draudzīgs uzsitiens pa plecu maizes kastē atradās pāris dienu atpakaļ ceptā maizīte. vegijburgeri it is.
Tātad, izmantoju:

1 kg vārītu lielo, balto pupiņu (bet noteikti derēs arī jebkādas citas un no bundžas arī)
100 g aizaizaizvakardienas baltmaizes
1/2 gl. tomātu pastas/biezeņa
sauja zaļo olīvu
3 ķiploka daiviņas
pa 1/2 tējk. – rozmarīna, timiāna, raudenes, (svaigi maltu) melno piparu
1 tējk. sāls
1 gl. ūdens (ja pupiņas no bundžas, tad varbūt vajadzēs mazāk)
3-5 ēd. k. olīveļļas
2 ēd. k. kukurūzas cietes vai zirņu miltu
pēc vajadzības – vēl ciete, vēl milti vai kāda rīvmaize
ideāli, ja atrodas sauja svaiga bazilika.

Sāku ar tādu netradicionālāku maizes mērcēšanu –
mazā katliņā uzkarsē olīveļļu, tajā pakarsē piestā sagrūstos garšaugus, sāli un izspiesto ķiploku – tikai mazliet, lai sāk smaržot un nekas vēl nesāk brūnēt.
Pievieno tomātu pastu/biezeni un ūdeni.
Kad tomātu mērce sāk mest burbuli, tajā iedrupina baltmaizi un karsē, līdz maize sāk šķīst un izveidojas tāda daudzmaz vienmērīga masa.
Pupiņas sastrādā biezenī (vienalga – ar blenderi, virtuves kombainu, stampiņu vai gaļmašīnu) ja tas grūti nākas – pievieno vēl nedaudz eļļas vai ūdens, pievieno tomātu/maizes masu, sīki sasmalcinātas olīvas un visu kārtīgi samaisa.
Iemaisa arī kukurūzas cieti/zirņu miltus.
Tad nu jāskatās, kā garšo, vai neprasās asumu, sāļumu vai sulīgumu. Pēdējā gadījumā var līdzēt, pievienojot vēl kādu karoti olīveļļas vai sojas piena/krējuma.
Padomā arī par konsistenci – vai nevajag vairāk miltu/cietes/rīvmaizes vai ūdens/sojas piena.
Iegūto masu vēlams kādu stundiņu atstāt ievilkties ledusskapī, tad labāk turēsies kopā.

CEP un ĒD.

Zemstrīpas piezīmes:

Ja nav iebildumu ķēpāties, var burgerus cept uz pannas, bet tas nu reiz ir patiešām ilgstošs un ne pārāk patīkams process, ja izvēlos to, tad parasti vienā reizē uzcepu tikai tik burgeru, cik tai ēdienreizē apēdīsim un pārējo atkal noglabāju ledusskapī.
Otra iespēja ir cept cepeškrāsnī. Tad uzmet sagatavotās masas piciņas uz iepriekš ietaukotas cepešplāts/pannas, saplacina un daudzmaz noformē kā plācenīšus. 200 grādos cep 15-20 min, tad apmet riņķī un pacep vēl 10 min.
Abi ir labi, bet pannā ceptie, protams, būs eļļaināki, kancerogēnāki un tāpēc arī it kā garšīgāki. Es tomēr iesaku otro variantu. Ja nu ļoti gribas, var krāsnī ceptos burgerus pirms ēšanas uzsildīt uz pannas, garšos apmēram tāpat.
Šie burgeri ir samērā trausli un aromātiski, ļoti patīkami, ka jūtamas visas garšas, tāpēc ļoti centos nepievienot pārāk daudz miltu/cietes, jo tas nu reiz radītu daudz pankūcīgāku efektu. Ideāli, ja pieejami zirņu milti (parasti pērku Hanumanā, kas zem Rāmas).
Jā, un tas ir vēl viens pluss cepšanai krāsnī – nebūs jāmokās ar to, ka plācenīši jūk ārā, līdz ar to neprasīsies piegāzt “tikai vēl mazlietiņ” miltu.
Laikam visu pateicu.
Ā. Vegijburgeri ideāli sadejojas ar tomātu mērci, ķiploku mērcīti, marinētu gurķi, tomātu un salātlapu. To visu uz čabatas, iekš pitas maizes vai vienkārši uz iecienītākās maizes šķēles, uzsildīt krāsnī 7-10 min un ēst nost. Jāuzmana pirksti, jo nu – tiešām ļoti, ļoti garšīgi.

1 Comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.