Banānu smalkmaizītes

Es nezinu, kāpēc tāds nosaukums, bet recepšgrāmatiņā tāds ir. Grāmatiņa ir maziņa, pirkta par latu noteikti, viena no tām, kam vienmēr un visur ir atlaide: “100 veģetārie ēdieni” no “Viegli un ātri” sērijas. Un tā nu reiz ir tīra un balta patiesība, jo ja kāda maizīte, kūciņa,  kēksiņš vai visparastākais kukijs izdosies man,  tad to izdosies arī piecgadniekam uz smilškastes malas uztapināt.
Nav laba reklāma laikam, bet maizīte ir patiešām viegla, ātra un garšīga. Ļoti, ļoti garšīga. Un, kā secināju vakar – brīvi ļaujas improvizācijām. Tātad:

2 lieli gatavi banāni
1/4 gl. saulespuķu eļļas
1/4 gl. sīrupa
1/2 tējk. malta kardamona
1/2 tējk. kanēļa
2 sagrieztas dateles
1,25 gl miltu
1/2 tējk. cepamā pulvera
1/2 tējk. sāls

banāni 3, ne 2, jo bojājās tik ātri, ka bija kauns ar mizām bildēt pat. utilizācija!

Sakarsē cepeškrāsni (grāmata nesaka, cik ļoti, es karsēju uz 200). Bļodā saspaida banānus, pievieno eļlu un sīrupu, smuki samaisa.
Pievieno visu pārējo, vēlreiz samaisa un liek ar eļļu ieziestā formiņā.
Liek krāsnī iekšā. Grāmatā teikts, ka cep 25 min, bet nekad man vēl nav sanācis mazāk par 35min. Bet nu taimeris gan vienmēr godīgi pīkst un sauc mani paskatīt, kas notiek jau uz tām pašām 25, jo nekad jau neko nevar zināt.

Zemsvītras piezīmes:
Vakar maizīti cepu atkal, šoreiz bij palikuši tikai 2 banāni, ļoti mazi, sabrūnējuši un skumīgi, tāpēc apjomam iedrupināju apelsīna gabaliņus (bez tām plēksnēm, protams) iekšā. Rezultāts bija ļoti, ļoti sulīgs un garšīgs. Pēc konsistences mazliet atgādina mitrās biezpienmaizes vai ko tādu. (bildēs redzamā maizīte ir ar apelsīnu ceptā)
Kā jau teicu – improvizācijai nav robežu – man, piemēram, reti kad mājās ir sīrups – lieku cukuru.
Saulespuķu eļļas vietā sanāca mazliet vīnogkauliņu, mazliet zemesriekstu eļļas. varētu arī rapšu, bet tad var sanākt jūtama tā rapšu piegarša, kas ne visiem patīk.
dateles vienmēr lieku vairāk, jo man ļoti garšo un izskatās skaisti.
sēkliņas, rieksti pēc sirds patikas, ja gribas mandeles – vispirms būtu labi noblanšēt un novilkt miziņas.
Pirmo reizi, kad cepu, man nebija kardamona un lai gan sanāca ļoti garšīgi, tomēr atšķirība ir pamatīga un ja ir, tad noteikti jāliek klāt – garša ir daudz, daudz krāsaināka un vilinošāka.

Jā, un vispār iesaku uzreiz taisīt dubultporciju, jo šitais gardums apēdās pārāk ātri. Labu *

6 Comments

  1. Tagad banānmaižuki arī iemēģināti :)
    Man gan nebija sīrupu, tamdēļ, neattapīgi lietoju medu, nevis cukuru, kā arī visam vēl piepilināju vaniļas ekstraktu. Kanēli arī ņēmu aptuveni 3x vairāk, turklāt garšiņai piebēru vēl kaltētas cukurotas dzērvenes un drupinātus indijas riekstus. Tieši tā, kā saki – recepte ļoti elastīga.
    Sanāca ņamma ņamma, lai arī nedaudz uz jēlo konsistenci vilka, bet tas droši vien banān dēļ. Vienīgi prieku sabojāja Linda – es ēdu un jūsminājos par foršo garšu, nespējot saprast, ar ko man tas asociējas, un viņa pēkšņi izspļauj – garšo pēc ābolu pankūkām! Indīd!!! Tā kā man pankūkas negaršo, tad bija smiekli, bet banānmaize pannītē turpināja rukt :).
    Paldies par recepti!

    • martaram says:

      o, tas labi, tas labi :)
      jā, recepte ir varenelastīga. rieksti/augļi/ogas pēc sirds patikas.
      konsistencei, manuprāt, jābūt tieši tādai,mazliet krēmīgai. ideāli, ja patur ledusskapī, tāds kā pudiņš sanāk gandrīz.
      un man atgādina kkādas bērnības biezpien/ābolmaizes, tā ka ābolu pankūkas varbūt nemaz nav tik tāls mērķējiens, īpaši, ja klāt daudz kanēļa.
      es noteikti iesaku kādreiz to kardamonu pielikt, jo ir pavisam cita garša, izsmalcinātāka un ne tik ļoti pankūcīga.

  2. Pingback: eyes wide shut « Arieta's Blog

  3. Šodien pamēģināju vēl vienu versiju – bez kardomona ( jo iepriekšējo reizi bija), ar 4 banāniem divu vietā, mazāk miltiem, + melnās šokolādes salauzītiem gabaliņiem. Šokolāde gan nedaudz par daudz tik intensīvai garšai, toties cik cik cik laba un banānīga ir pati maizīte!!! Iesaku pamēģināt to banānu proporciju pavariēt :)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *