Tag Archives: redīsi

Kartupeļu-redīsu salāti ar diļļu majonēzi

_MG_4996 copy

Principā jau recepti varētu vispār nerakstīt, jo nosaukumā jau viss ir pateikts – jaunie kartupelīši, redīsi, dilles un majonēze. Bet jāraksta vien ir, jo majonēze ir vegāniska, pie tam gatavota no tā, ko parasti lejam ārā – šķidruma no turku zirņu bundžiņas.
Nu jau labu laiku šis šķidrums, ko dēvē par aquafaba, ir pasludināts par vegāniskās kulinārijas svēto grālu – no tā gatavo bezē cepumus, (tātad arī Cielaviņas), putukrējumus un, protams, majonēzi.
Esmu gatavojusi majonēzi no zīda tofu (silken tofu), sojas piena, sēklām un riekstiem, bet neviena no tām nevar aquafaba majonēzei pat kurpes šņorēt. Taisnību sakot, arī neviena veikalā nopērkamā vegāniskā majonēze nestāv tai tuvāk kā ceturtās pakāpes māsīca.
Neesmu šīs majonēzes izgudrotāja, un godīgi jāatzīst, ka nezinu, kurš ir, bet te būs mana variācija par tēmu.

_MG_5030 copy

Diļļu majonēze:

  • Turku zirņu šķidrums no vienas 400 g bundžiņas
  • 1 ēd.k sinepju
  • 1 ēd.k. mārrutku
  • 1/2 tējk. melnā akmens sāls (kala namak, ar olu garšu un smaržu) vai parastā sāls
  • 1 ēd.k. citrona sulas vai ābolu vai baltvīna etiķa
  • Neliela buntīte diļļu, smalki sakapāta
  • Apmēram 1 tase neitrālas eļļas (es izmantoju rapšu vai vīnogu kauliņu)
  • 1/4 tases olīveļļas

Salāti (2 porcijām):

  • 5 nelieli kartupeļi (brīnišķīgi, ja jaunās ražas), sagriezti plānos pusmēnestiņos
  • 10 redīsi, sagriezti plānos pusmēnestiņos
  • 1/2 tases diļļu majonēzes
  • Smalki sakapātas dilles pārkaisīšanai
  • Sāls un svaigi malti melnie pipari pēc garšas

Gatavo:

Sāk ar majonēzi – liek blenderī (var izmantot arī rokas blenderi) visas sastāvdaļas, izņemot eļļu, un sablendē līdz viendabīgai konsistencei.
Blenderim darbojoties ar vidēju jaudu, lēnām pievieno eļļu. Jāievēro, ka eļļas strūkliņai jābūt ļoti smalkai un vienmērīgai. Jo lēnāk un vienmērīgāk pievieno eļļu, jo mazāk eļļas būs nepieciešams.
Kādā brīdī majonēze vienkārši sabiezēs un būs gatava. Tad to liek ledusskapī, kur majonēze sabiezēs vēl vairāk.
Sāk gatavot salātus – novāra kartupeļus vieglā sālsūdenī, sagriež redīsus, sakapā dilles.
Kad kartupeļi gatavi, tos liek lielā šķīvī atdzist.
Visas salātu sastāvdaļas liek bļodiņā, samaisa un ēd.

 

Zemsvītras piezīmes:

*Jaudīgā blenderī izdosies maigi zaļa, krēmīga majonēze. Ja izmanto rokas blenderi vai mazjaudīgu blenderi, dilles var sasmalcināt ar nazi un pievienot majonēzei pēc pagatavošanas.
*Tā kā gribēju izmantot majonēzi kā mērci, turklāt salātos ar kartupeļiem, negatavoju to pārlieku biezu.
*Es šos salātus iztēlojos kā ideālus vasaras piknikiem, īpaši Jāņiem, jo tie ir gan sātīgi, gan diezgan svaigi, vienkārši un ļoooti ātri pagatavojami. Nu labi, nav pārāk svaigi, bet, ja piemet klāt pāris iesmiņus sojšlika, sanāk kārtīga pusdienošana, un tas ir labi.

Mans zaļais ūdensdārzs: diedzējamie trauki

Protams, ka diedzēt var ļoti vienkārši, izmantojot kādu lēzenu trauku un sēkliņas regulāri skalojot. Bet, tā kā man gribas diedzēt daudz, gribējās samazināt ķēpu līdz minimumam (lietojot traukus, nav jākrāmējas ar sietiņu un sēklu pārbēršanu). Bez tam, diedzējamie trauki izskatās glītāk un ir daudz kompaktāki.

Nu jau sākas mana otrā diedzēšanas ziema un šogad esmu nolēmusi pieķerties šim pasākumam daudz pamatīgāk.

Taisnību sakot jāsaka gan, ka arī pagājušajā ziemā biju pietiekami apņēmīga, pat iegādāju diedzēšanas trauku ar trim stāviem. Lūk, šādu:
http://www.bioteka.lv/lv/2009/01/20/bavicchi-geo-%E2%80%93-vitaminu-darzs-uz-virtuves-palodzes/

Smuks, ērts, gaumīgs utt. BET vienā jaukā dienā mana mīļā Keta, iedama ķeksēšanas izlūkos pēc savas iecienītās lucernas/alfa-alfa dīgstiem, visu trauku noķeksēja uz zemes un nolauza kkādu vienu štruna ļuŗķi, kura dēļ diedzējamos stāvus pamatnes traukam var tikai pielīmēt. Tas, savukārt, nozīmē to, ka apakšu nekad nevarēs kārtīgi izšrubēt, tur sastāvēsies ūdens glumīgums un sapnis par veselīgu dzīvesveidu pārtaps kkādā domestos podlīdēju reklāmas rullītī. glargh. Tā es spriedu kkad uz pavasara pusi un diedzēšanai pieliku punktu.
Kad šoruden beidzās aktīvā dārza sezona un no vasaras zaļās dailes mums pāri palika tikai pāris kastes un podu zaļumu/garšaugu (nu labi, daudz kastu un podu :D ), atkal sāku domāt par diedzēšanas bonusiem. Un tādu ir daudz – tā ir meditatīva, patīkama nodarbe, ir mazliet tāda kā ķīmiķotāja sajūta arī. Vitamīnus, dzīvo uzturu, hlorofila pieplūdumu un garšas kārpiņu lutināšanu es pat tā īsti nemaz nesākšu iztirzāt.
Pirkt vēlreiz to pašu diedzējamo trauku negribētos – bija ļoti dārgs, maita (apm. 21 ls). Un jāatzīst, ka daļai diedzējamo sēklu diezgan nepiemērots. Redz, ir sēkliņas, kuras pēc uzdiedzēšanas pa vienam vien pavedienam var izņemt no kastītes un tieši tādas (iepriekš gan noskalotas) arī ēst (piem, lucerna, redīsi, brokoļi utt.). Tādām Bavicchi diedzētājs ir ideāli piemērots – liels, plašs un ar trauku noņemšanu vai pielikšanu var kontrolēt gaismas padevi.
Bet ir sēkliņas, kas dīgstot ap sevi veido tādu kā gļotainu šķdrumu, kas sasaista vienu dīgstu kopā ar pārējiem. Dīgsta galviņa ar jaunajām lapiņām ceļas uz augšu, bet dīgļapvalks un daļa saknītes paliek gļotās. Izklausās baismi, bet tā nu tas ir. Šādi rīkojas, piemēram, rukola, kressalāti un linsēklas. Noteikti ir vēl kādas, bet neesmu ar tādām saskārusies. Nu lūk, un šādus dīgstus vislabāk nogriezt ar šķērītēm. Reizēm no šāda tipa diedzējumiem “ražu” var novākt pat divreiz, jo pēc pirmo izdīgušo asnu nogriešanas sasparojas lēnākie un sāk rausties uz augšu.
Šiem diedzējumiem bavichi trauks nederēs, jo augsto malu dēļ grūti tikt klāt ar šķērēm un tad nu nākas skrubināt pa segmentam ārā un griezt jau ārpus trauka. Lieki teikt, ka tā ir ķēpu ķēpa.
Un tā kā man šogad nācās atklāt jaunas diedzēšanas opcijas (paldies, Keta), iepazinos ar vācu ražojumu Sperli bio-starter paveidu – mazām diedzējamām kastītēm (pirktas DEPO)

alfa-alfa/lucerna. pirmā un trešā diedzēšanas diena. ļoti garšo mūsmāju kaķim

Nekādas emancipācijas – parasts plastmasas trauciņš (omes teiktu – šālīte) ar iekšā iestiprināmu smalku restīti. Bet kā reiz tieši tāds arī ļoti noder tiem diedzējumiem, kas griežami.
Mīļie vācu zēni klāt pielikuši vienu no izsmeļošākajām un rūpīgājām pamācībām ever!  Man gan vācu val. zināšanas neļāva pilno spozmi baudīt, jo lv zēni uz tulkošanu nav pārāk čakli savukārt.  khm. khm. Bet nu tur tiek brīdināts par visām iespējamām lažām, ir arī diedzēšanas padomi, sēkliņu uzturvērtības salīdzinoša tabula, diedzēšanas ilgumu un grūtības pakāpes salīdzinājumi un visādas citādas visnotaļ patīkamas rūpes par pircēju. Komplektā ar necilo kastiņu nāk piecas mazas paciņas sēkliņu, komplekts maksā ap 4 ls.
Ak jā, un nesen reabilitēju veco diedzējamo kasti – vienu no traukiem uzliku virs bļodiņas un saliku rukolu diedzēties. Tagad tik vienīgā bēda, ka nevar klāt īsti tikt.

Rukola smukajā Bavicchi traukā. 6. diena

Bet nu plāns nākotnes diedzējumiem ir tāds: mazajās kastītēs diedzēšu sēkliņas, kuru dīgsti jāgriež ar šķērēm kā arī pavisam sīkās sēkliņas, kas bavicchi trauka notekgropēm reizēm iet cauri un aizskrien izlietnē. Un lielajā, skaistajā traukā diedzēšu lielus, skaistus dīgstus, tieksim, pupiņas, lēcas, redīsus un brokoļus. Tā, lūk.
Ak jā, aizmirsu vēl piebilst, ka gan Biotēkā gan Depo iegādājamas diedzējamās biosēklas no tām pašām trauciņu ražotājfirmām – ļoti laba  kvalitāte, smukas paciņas ar diedzēšanas pamācībām. Vēl esmu pirkusi sēklas Cenuklubā, bet tur bija slovēņu valodā uz paciņām viss un to es tomēr nesaprotu īpaši labi. un neredzēju arī nekādu sertifikātu virsū. biošmioeko es pati ar flomi arī varu uzrakstīt uz paciņas. Bet tur bij kkādas citas sēklas arī, un biosperli diedzējamie trauki arī, ja pareizi atceros.

Un vispār – dzīvojiet zaļi, draugi mīļie! :)

sārtais redīss "Ķīnas roze" 3. diena

ilgi,ilgi,ilgi dīgstošā, gardā rukola. 3. diedzēšanas diena