par

Man patīk, kā uz pannas smaržo ķiploks, patīk, kā kraukšķ gurķis un kā smaržo svaigi saburzīta dille. Patīk nakts tirgus tomāti, cūku pupas un dubļaini kartupeļi. Un man patīk vokpannas dūmi, čili uguns, karija siltums, laima lapu svaigums un viss, kas peldējies sojas mērcē. Es no sirds novērtēju to, ka varam kombinēt pierasto ar citādo, jaucot kopā garšas, gatavošanas tradīcijas un pavārgrāmatu lapas. Par to saku paldies vegānismam, jo gatavot sāku tieši tad, kad gatavojamo produktu kļuva šķietami mazāk. Tad sākās meklējumi, eksperimenti un atklājumi. Tad arī sāku rakstīt blogu (iespējams, pirmo vegānisko latviešu valodā), ko ar pārtraukumiem turpinu darīt joprojām. Bloga nosaukums Ēdamzāle, protams, ir joks par vegāniem-zālēdājiem, jo, garšīgi ēdot, jāprot par sevi arī garšīgi pasmieties.

Mani var atrast te:
maruta.rampane@gmail.com.
Facebook: Ēdamzāle
Instagram: marutarampane

Starp citu, ja nu kādam ir aizdomas, ka šis tas no lasāmā ir manīts jau iepriekš: agrāk šī bija vegaterija.lv, vēl agrāk – martaram.lv.

4 Comments

  1. Marikolantu says:

    Ziniet to sajūtu, kad parastā, pelēkā dienā ieraugāt kaut ko skaistu, un sirdī ielīst tāds silts, pavasarīgs (neatkarīgi no gadalaika) prieks par to, ka var arī TĀ un ka tā dēļ pasaule nemaz vairs nav pelēka, bet skaista, krāsaina, aizraujoša, pētāma, dzīvojama, piedzīvojama. Šādas sajūtas manī radīja šis nejauši atklātais blogs. Paldies!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *