Monthly Archives: October 2013

Suši bļodiņā jeb vasabi un vakame salāti

Vispirms jau vissirsnīgākie sveicieni Pasaules vegānu dienā. Lai nākamgad ap šo laiku svin arī Tavs draugs un kaimiņš!

Svētkos dalos ar savu pēdējā laika mīļāko pusdienu ēdienu – asajiem un ašajiem vasabi salātiem.

NOKIA Lumia 800_003905

Kamēr saimnieks darbā, peles… ne jau nu dejo pa galdu (jo tas ir pret higiēnas likumiem), bet gatavo aļģes gan. Jo Smārts nemīl neko, kas no jūras nācis, bet man tā jūras garša patīk nu ļoti, ļoti. Kompromiss ir gatavot un baudīt jūru pusdienlaikā, kad neviens neskatās.

Vajadzīgs (sanāk kārtīgas pusdienas 1 jūras cienītājam):

  • 1 tomāts
  • 1 mazais lauķu gurķis
  • 1 gatavs avokado
  • 1-2 ēd.k. vakame aļģu* (atkarībā no apetītes un aļģu patikšanas pakāpes)

Dresingam:

  • 1 ēd. k. labas sojas mērces (dabiski fermentēta, bez visādām muļķībām)
  • 1,5  tējk. svaigi pagatavota vai 2-3 tējk. gatavā paciņu vasabi
  • Ideālā gadījumā: 1 ēd. k. tahini (sezama pastas)
  • Šķipsniņa Himalaju melnā akmens sāls (tā, kas pēc vārītām olām ož)

NOKIA Lumia 800_003897

Gatavo:

Sietā noskalo vakame aļges, liek nelielā trauciņā un pārlej ar aukstu ūdeni.

Nomizotu gurķi, tomātu un avokado sagriež kubiciņos. Ja gurķim ir pārlieku daudz vai lielas sēklas, tās ar karotīti izņem.

Gatavo dresingu: sajauc salātu bļodiņā sojas mērci, sāli, tahini un vasabi*, liek iekšā sagrieztos dārzeņus un smuki samaisa.

Pa to laiku aļģēm būtu jābūt gana mērcētām (bet pārbaudi, vai tiešām neviena nav palikusi sausa, cieta un kraukšķīga). Mērcēšanas ūdeni nolej, aļģes vēlreiz viegli noskalo un pievieno pārējām salātu sastāvdaļām bļodiņā. Visu samaina un pēc vēlēšanās pievieno vēl nedaudz asuma vai sāļuma ar vasabi un sojas mērces palīdzību. Ēd (un slavē).

 

Zemsvītras piezīmes:

* Aļģes nopērkamas Stockmann (ap Ls 1,63). Ja nepiemīt aļģu fetišs, pietiek diezgan ilgam laikam.

*Ja pieejams vasabi pulverītis, labāk izvēlēties to – sanāks asāks, svaigāks un aromātiskāks vasabi. Tad tik seko ražotāja instrukcijām un pagatavo tik asu vasabi, cik vēlies.

* Ja ir vēlēšanās, var pasniegt kā solīdu ēdienu, salātus pārlieku nepārmaisot, smuki izkārtojot uz spinātu vai salātu lapiņām un blakus vai virsū liekot dresingu.

* Reizēm garšas pamainīšanai pievienoju kaltētos sīpolus

* Kad gribas vairāk jūras, salātiem pārkaisu drupināto aļģu maisījumu, ko iegādāju Kauņā. Sastāvā nori (tāpēc suši asociācija būs izteiktāka), kombu, vakame, dulse.

* Ja gribas, var likt klāt klasiskā tofu kubiciņus, arī nav ne vainas.

* Bildē redzami abi pasniegšanas veidi – gan mājīgais (un, jāatzīst – garšīgākais) kišmiš samaisījums, gan glītais kārtojums uz šķīvja. Starp citu, dresings tik biezs sanācis tāpēc, ka izmantoju tahini, ko gatavoju ar kokosriekstu eļļu (bez kokosa garšas) un tā nu reiz ir manta, kas ledusskapī ļoooti labi sacietē.

 

Garšīgie laboratorijas darbi. Eksperiments: baklažāns dehidratorā

Aizvakar ar mežonīgu sajūsmu gatavojām un ēdām dehidratorā marinētas sēnes, papriku un cukīni. Sanāca ļoti, ļoti, ļoti, ļoti labi.

Vakar sēņu ledusskapī vairs nebija, bet Smārtu pārsteigt ar garšīgām vakariņām gribējās, tāpēc mēģināju otro tūri veikt ar baklažānu. Meklējumi tīmeklī nedeva konkrētas norādes par to ko un kā darīt, tāpēc uz brīdi sāku šaubīties, vai svaigēšanā maz baklažāns iederas. Beeet, tad es atcerējos, ka neesmu tak vakarējā un nolēmu RĪKOTIES.

Vajadzīgs (sanāca 3 porcijas kā piedevas svaigo lapu salātiem):

  • 1 baklažāns (runā, ka tie mazie ir tie garšīgākie)
  • 2-3 tomāti
  • 2 paprikas (krāsai nav nozīmes, nebūsim rasisti)
  • 4 ķiploka daiviņas (izspiestas spiedē)

Marinādei:

  • Itāļu garšaugi – timiāns, raudene/oregano, baziliks (es bēru diezgan dāsni, pa tējkarotei no katra)
  • Sāls pēc garšas (man bija Rapunzel garšaugu un ķeltu jūras sāls)
  • 3 ēd.k. olīveļļas
  • 1 tējk. citrona sulas

Baklažānu mērcēšanai:

  • Ūdens (tā, lai nosedz visus baklažānus)
  • Jūras sāls (tā, lai ūdens sāļš, daudzums atkarīgs no ūdens daudzuma)

Gatavo:

Baklažānu sagriež apm. 0,5-1 cm biezās ripās un tad uz pusēm (kā pusmēnešus). Bļodiņā ielej ūdeni un iemaisa sāli, līdz tas izšķīdis. Liek iekšā baklažānus un virsū uzliek kādu šķīvīti vai citu priekšmetu, kas kalpos kā slogs, lai visi baklažāni godīgi būtu zem ūdens. Šis solis tiek veikts, lai baklažāniem mazinātu rūgtumu. Varbūt noderēs arī, lai kaltējot tie nekļūtu pārāk sausi un gumijaini.

Kamēr baklažāni mērcējas, sajauc marinādi: lielā bļodā kārtīgi samaisa visas marinādes sastāvdaļas.  Sagriež tomātus (uz pusēm un daiviņās) un papriku (kodiena lieluma kubiciņos), liek bļodā ar marinādi un kārtīgi apmaisa, lai marināde pārklātu katru dārzeņgabalu.

Kad tas paveikts, nokāš un kārtīgi noskalo baklažānu pusmēnestiņus. Baklažānus mazliet nosusina papīra dvielī un liek pie pārējiem dārzeņiem marinādē. Kārtīgi apmaisa, uzliek vāciņu un atstāj ievilkties uz kādu pusstundu.

Kad pusstunda pagājusi, dārzeņus izklaidus liek uz dehidratora paplātēm un liek kaltēties. Sekojot daudzviet uzietām norādēm, pirmo stundu dārzeņus (un visu pārējo) kaltēju nedaudz augstākā temperatūrā (45 C/113 F) un tad pazeminu temperatūru līdz 41 C/105 F. Tas samazina kaltēšanas laiku, taču neļauj produktiem pārlieku uzkarst.

Kad nogaršoju baklažānus pēc kādām 2 stundām, plānākie, mazākie gabaliņi bija kļuvuši mīksti un pat viegli caurspīdīgi. Garšoja tieši tā, kā cerēts. Līdz vakariņu laikam pagāja vēl pāris stundas un, lai gan tomāti bija izcili un paprika adekvāta (paprika arī pēc 4 h kaltēšanas ir diezgan stingra un viegli kraukšķīga, bet garša ir ļoti patīkama), baklažāni bija kļuvuši mazliet gumijaini. Garša gan, pateicoties marinādei bija teicama. Tā kā vakariņas vēl bija kādu pusstundu jāpagaida (Smārts nesa no terases iekšā objektus, kas vētras iedarbībā varētu kļūt par lidojošiem objektiem), saliku visus dārzeņus bļodā, kur gudru ziņu joprojām bija palikusi marināde, kārtīgi samaisīju un ieliku ar visu bļodu kaltētājā. Cerēju, ka tā baklažāni mazliet atgūs formu un pārējie dārzeņi neizkaltīs. Jāsaka, ka šī viltība mazliet palīdzēja. Un marināde, starp citu, vēlāk kalpoja kā ekselents dresings salātiem.

ĒD. Ar romiešu/ledus salātiem, svaigiem tomātiem, indijas riekstu sieru un zaļajām, lielajām olīvām garšoja ļoti labi. Nākamreiz gan mēģināšu noķert īsto baklažānu gatavības brīdi un ieskrāpēt ideālo kaltēšanas stundu skaitu kādā redzamā vietā.

 

Zemsvītras piezīme:

*Ļoti iespējams, ka dehidratora vietā var izmantot cepeškrāsni, izvēloties kādu ļoooti zemu temperatūru, bet te nu man patiešām trūkst padomiņa. Jājautā gudrajām pūcēm tātad.

*Eksperiments “Vai baklažānu var ēst svaigu” ir garšīgi izdevies. Nākamreiz jānoslīpē metodes un jāpēta tālāk.